Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vēstures skolotājas iniciatīva

Mairita Kaņepe
11:43
12.01.2016
19

Cēsu Pilsētas vidusskolas vēstures skolotāja Anna Kurme izlolojusi ideju un tagad cer, ka ne tikai savā skolā, bet plašāk īstenosies vēstures mācīšana par 40. un 50. gadiem Latvijā. Skolotāja meklējusi veidus, kā skolēniem darīt zināmu to tautas vēstures daļu, kas saistīta ar politiskajām represijām, izsūtīšanu uz Sibīriju.

Piemērs no ebrejiem

“Man ļoti daudz iznācis apgūt vēstures tēmu par holokaustu, to, kā šos vēstures notikumus mācīt klasēs,” stāsta Anna Kurme. “Mēs, daudzi skolotāji no Latvijas, esam iesaistījušies un apguvuši dažādas mācīšanas metodes ne tikai semināros, konferencēs un citos pasākumos Latvijā, bet pabijuši arī Izraēlā, kur redzējām, kā tauta, it īpaši jaunā paaudze, uzzina par to, kas bija holokausts.” Ne tikai šo iegūto zināšanu un vēstures notikumu iespaidu kontekstā, arī pavērojot procesus skolā un ārpus tās, pedagoģei šķitis, ka arī Latvijā ar laiku tikpat mērķtiecīgi jāizturas pret vēstures apgūšanu, jādod jaunatnei iespējas uzzināt par staļinisma veiktajām represijām, par izsūtīto cilvēku dzīvi Sibīrijā un to, cik grūts bija arī atgriešanās laiks Latvijā, sākot te dzīvi no jauna.

“Pēc skolotāju kursiem man ir salīdzināšanas iespējas. Es redzu, ka mūsu valsts netērē pietiekami daudz līdzekļu, lai nākamajām paaudzēm varētu par represijām izstāstīt saprotami un reizē tas būtu arī emocionāli. Jā, kaut kas jau tiek darīts, bet ne tik nopietni, kā to savā valstī un pasaulē dara ebreji. Kādas tik viņiem nav izstrādātas metodes mācīšanai, faktu un dzīvesstāstu izzināšanai! Tādas, ar kurām var piesaistīt jaunatnes interesi, dot vēstures skaidrojumus, informāciju. Izraēlā apjautu, kāda ir attieksme pret skaudrāko vēsturē. Tas cilvēks, kurš nav apmeklējis holokaustā nogalināto piemiņai izveidoto centru, vecāki, kuri turp nav atveduši savus bērnus, lai stāstītu par vēsturi, nav cienīgi saukties par ebrejiem.”

Piedzimšanas stāsts

“Mana māte no izsūtījuma Sibīrijā atgriezās, būdama bērna gaidību pašās beigās,” stāsta skolotāja Anna Kurme. “Es piedzimu šeit, Latvijā, bet ļoti novājināta. Lielais stress, ko māte pārdzīvoja, braucot tālo ceļu, ceļā nesaņemot medicīnisko palīdzību un iztiekot ar vāju pārtiku, atsaucās uz bērnu. Mani, jaundzimušu, Latvijas slimnīcā nācās atdzīvināt, pieliekot pie speciālas aparatūras. Ir skaidrs, ja mans dzimšanas brīdis pienāktu vēl Krievijā, es neizdzīvotu.” Zinot šo savas ģimenes dramatisko stāstu, Anna Kurme vienmēr jutusies līdzīgi kā māte, jutusies arī represēta – jau no dzimšanas. Skolotājai tagad zināmi vairāki savi vienaudži Latvijā, kuru mātes laimīgā kārtā spēja atbraukt līdz Latvijai, lai te piedzimtu bērns un paliktu dzīvs. Viens no emocionālākajiem represēto stāstiem, ko skolotāja var pastāstīt saviem audzēkņiem vēstures vai audzināšanas stundās, ir par to, kā ceļā nomocījusies sieviete, izkāpjot no vilciena Latvijā, turpat uz perona noģībusi, jo sākušās dzemdības. Bērniņu, kas todien piedzimis un laimīgā kārtā izdzīvojis, tagad pēc amata pedagogu, Latvijas valsts tā arī nav atzinusi par represēto un nav piešķīrusi attiecīgu valsts garantētu statusu.

“Arī es esmu daudz darījusi, lai pati saņemtu represētās statusu, jo tāda līdz ar saviem vecākiem jūtos. Taču laiks iet, un Latvijā represētie joprojām neskaitās pat tie, kas mātēm piedzimuši pirmajā dienā pēc iebraukšanas Latvijā,” teic Anna Kurme. “Arī tas liecina par valsts attieksmi pret pagātni. Cilvēkus taču represīvā attieksme turpināja ietekmēt arī tad, kad viņi saviem spēkiem atgriezās Latvijā. Tagad, kad esmu kļuvusi vecāka, kamēr spēju un varu, gribu skolā strādāt, arī domājot par savu vecāku piemiņu.”

Aculiecinieku kļūst mazāk

“Vēlos pedagogus no savas un arī citām skolām aicināt, lai viņi jaunajai paaudzei dod vēl vairāk iespēju uzzināt par mūsu tautas piedzīvoto politiskajās represijās,” par to Anna Kurme pastāstīja Cēsu un apkārtējo novadu pedagogiem un Cēsu Politiski represēto biedrības dalībniekiem, kurus bija sapulcinājusi Cēsu Pilsētas vidusskolas zālē uz konferenci “Deportāciju un represiju piemiņa Latvijas un pasaules kontekstā”. Skolotāja, sekojot līdzi Latvijas Politiski represēto biedrības darbībai, arī tam, cik daudz veco cilvēku katru gadu aiziet viņsaulē, skaudri apzinājusies, ka izsūtījuma aculiecinieku, to, kurus represijas skārušas personīgi, sabiedrībā paliek aizvien mazāk. “Vai mūsdienu pirmklasniekam, nonākot līdz 12. klasei, vairs būs ar ko parunāt? Ja būs, tad tādu cilvēku Latvijā izrādīsies maz,” secina Anna Kurme. “Tāpēc jau tagad audzēkņus no vidusskolas klasēm rosināju iztaujāt vismaz savus vecvecākus un par uzzināto sagatavot stāstījumu ar prezentācijām uz ekrāna. Prezentācijas paliks skolas arhīvā, un tās varēs izmantot nākamie, kas mācīsies vēsturi pēc viņiem. Vērtējot savu audzēkņu veikumu, iegūtās zināšanas no represēto stāstītā par 1941. gada un 1949. gada izsūtīšanu, varu teikt, ka prezentāciju autori var paši nākt jaunāko klašu priekšā un pastāstīt vēsturi.”

Rīcības plāns sākas

Vēstures skolotāja Anna Kurme pati pēc savas iniciatīvas sagatavojusi plānu, kā viņa veidos arī pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu par vēstures tēmām, kas saistās ar politiskām represijām. “Programma sagatavošanas laikā mani ļoti atbalstīja skolas direktore Aija Sīmane. Šo programmu iesniedzu Cēsu novada domes Izglītības nodaļā, un tur to akceptēja, atzīstot par labu,” uzņēmīgā skolotāja pastāstīja konferencē, kas notika skolēnu brīvlaikā. Tajā ar skolotājiem no Cēsīm, Drabešiem, Krīviem, Vecpiebalgas sarunājās Cēsu Politiski represēto biedrības pārstāvji – Pēteris Ozols, Ieva Eglīte, Zigrīda Perevalova vēl citi. Klausītāju priekšā stājās arī skolēni – Samanta Štāle un Arnolds Kohs no Cēsu Pilsētas vidusskolas 10. klases, Lana Meijere no 11. un Katrīna Lūsa no 12. klases. Pieaugušie novērtēja jauniešu pieliktās pūles, izvaicājot un pēc tam savā darbā aprakstot faktus un atmiņu stāstus par represijām 1941. gadā un 1949. gadā, pieredzēto Sibīrijā.

Personīgie kontakti

Konferences otrajā daļā skolotājiem bija iespēja būt pie viena galda un pašiem runāt ar represētajiem, nodibinot ar viņiem personīgus kontaktus. “Par vēsturi skolā var stāstīt ne tikai vēstures, arī klases audzināšanas stundās. Pie represiju izzināšanas tēmas var strādāt dažādu klašu skolēni, kad veido radošos projektus,” uzsver Anna Kurme, sakot, ka uz konferenci aicinājusi ne tikai vēstures skolotājus. Par savam iecerēm pedagoģe teic: “Arī turpmāk aktīvi sadarbošos ar politiski represētajiem, aicināšu viņus nākt uz skolu un runāt ar skolēniem par savām atmiņām. Jau tagad esmu pateicīga Cēsu Politiski represēto biedrībai, kurā uzklausīja manu ideju par konferences sarīkošanu skolā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
37

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
304
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
79

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
52

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
123

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Drosmīgi piedalās runas konkursā “Pūcīte”

06:08
03.06.2024
140

Uzdrošinoties, pilnveidojot publiskās uzstāšanās prasmes, runājot mikrofonā, parādot sevi plašākai auditorijai, pārliecinoties par savām spējām, kā arī sniedzot prieku paši sevi un skatītājiem, 27 pirmsskolas vecuma bērni no visa plašā Cēsu novada piedalījās izteiksmīgās runas konkursā “Pūcīte” Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”. Konkursa dalībnieki pirms tam jau bija izturējuši atlasi savā pirmsskolas izglītības iestādē. Dalībniekus sagaidīja […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi