Teju neticami jaukas pārvērtības šajā rudenī notikušas triju Cēsu skolu ēdnīcās. Sākumklašu bērnu vecāki, it īpaši mammas, pat nespēj noticēt tādam brīnumam. Puika beidzot ēd skolas ēdnīcā gatavotās pusdienas, ēd pat zupas, no kurām mājās atsakās. Tādas atsauksmes – ne vienu vien – “Druvai” šoruden nācies dzirdēt no skolēnu vecākiem, klašu audzinātājiem, apstiprinot bērnu sacīto. Bērni stāsta vecākiem ne tikai to, ka viņiem daudz labāk garšo skolas virtuvē pagatavotais, bet arī to, ka pusdienās tiek apēsts teju viss, kas galdā likts.
“Īsajos starpbrīžos neļaujam bērniem darboties ar mobilajiem tālruņiem, tie pārāk novērš uzmanību. Pusdienu starpbrīdī bērni var lietot tālruņus, un ne viens vien ar tiem fotografē, sūtot vecākiem bildes par skolas dzīvi,” stāsta 5. klases audzinātāja Lelde Leja. Viņa piebilst, ka pirmo reizi pati ierosinājusi nofotografēt ēdamgaldu pēc pusdienām – ar visiem izēstiem šķīvjiem un tukšajām bļodām. Bērni, apjaušot, cik ļoti mammas priecē tāda reportāža no ēdnīcas, paši ik palaikam vēlas viņām uz darbu aizsūtīt foto, kurā redzams izēsts šķīvis. Tādas reportāžas top Cēsu Pilsētas vidusskolā, kur šajā mācību gadā Cēsu novada pašvaldība konkursa kārtībā devusi atļauju strādāt ēdināšanas uzņēmumam “Žaks 2” no Rīgas.
Savukārt labu slavu Cēsīs par raiskumietes Broņislavas Čudorānes vadīto uzņēmumu “Ozolaine” tagad ar prieku izplata Pastariņa skolas audzēkņu mammas, tālrunī rādot radiem un draugiem bērnu sūtītās reportāžas no pusdienu starpbrīžiem ēdnīcā. Mazās meitenītes sevišķi jūsmojušas par saldo ēdienu noformējumu. Pavārs un viņa palīgi kādu dienu parūpējušies arī, lai putukrējums šķīvī rāda smaidīgu sejiņu uz dzērveņu ķīseļa fona.
Skolotāja Lelde Leja, kura sākusi 5. klases audzināšanu Pilsētas vidusskolā, stāsta, ka bērnu ģimeņu ēšanas paradumi atšķiras. Ja makaronus ar sieru vai griķus viņas audzināmajā klasē vairums ciena, tad svaigu dārzeņu salātus daudzi bērni nav raduši ēst. Viņi pret svaiga dārzeņa garšu ir diezgan vienaldzīgi. Īpašs izņēmums esot zēns, kura ģimene ir veģetārieši. Puisēns pusdienās vienmēr gardi paēdis. Kad citi jau aizspurguši no pusdienu galda, viņam tiek arī klases kopgaldā liktā lielā salātu bļoda. Starpbrīža 25 minūtēs tās saturu viņš drīkst mazināt nesteidzoties.
Tāpat kā sākumklases, arī 5. un 6. klases skolēni Cēsu Pilsētas vidusskolā ēd pie jau saklāta kopgalda. Sākot no 7. klases, skolēni organizētai ēdināšanai diez ko negrib piekrist, tāpēc pusdienu starpbrīdī labāk pastāv 10 – 15 minūtes rindā un pie ēdienu letes paši nosaka porciju lielumu un saturu. Skolas direktore Aija Sīmane novērojusi, ka lielākā daļa tomēr ēd gandrīz to pašu, ko pavāre sagatavojusi kompleksajās pusdienās. Tātad pusaudžiem nenākas maksāt vairāk. Skolēni var paēst divus ēdienus un padzerties par tiem pašiem 1,42 eiro.
Cēsu novada dome, šovasar dažās pilsētas skolās nepagarinot līgumu ar līdzšinējiem ēdināšanas uzņēmumiem, ir noslēgusi ēdināšanas uzņēmēju tautā tā saukto – lietuviešu ēru. Tā Cēsīs ilga vairākus gadus. Pagājušajā mācību gadā vienam no uzņēmumiem pašvaldība izteica pretenzijas par līguma punktu neievērošanu attiecībā uz produktu izvēli skolas kopgaldam Cēsu Profesionālajā vidusskolā. Līdz līguma laušanai nenonāca, bet, mācību gadam beidzoties, ēdināšanas uzņēmēji vairs nevarēja cerēt uz tālejošu sadarbību.
Cēsu Pilsētas vidusskolas ēdnīcā, kura apkalpo arī Cēsu Valsts ģimnāziju, tagad strādā SIA “Žaks-2”. Līguma termiņš ir līdz mācību gada beigām ar iespēju pagarināt vēl, ja nebūs pretenziju par ēdināšanas kvalitāti. Cēsu 2. pamatskolā noslēgts līgums ar SIA “Merits”. Termiņš līdz mācību gada beigām ar iespēju pagarināt vēl uz diviem gadiem, ja nebūs pretenziju par ēdināšanas kvalitāti.
Uzņēmēju cīņa par iespēju strādāt Cēsu 1. pamatskolas virtuvē turpinās. Pašvaldība ar cēsnieces I.Jansones individuālo ēdināšanas uzņēmumu “Gā.Jē.ER.Dē” noslēgusi līgumu par darba turpinājumu līdz iepirkuma konkursa rezultātu izvērtēšanai pašvaldībā un lēmuma pieņemšanai.
Līdzīgi ir Cēsu Profesionālajā vidusskolā un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Uzņēmums “Aniva” var likumīgi strādāt, bet līdz iepirkuma rezultātu papildu izvērtēšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai vēl jāgaida. Arī pēc skolēnu brīvlaika šādi pagaidu līgumi ir spēkā, jo uzņēmēji, galvenokārt no Rīgas, kas piedalījušies pašvaldības izsludinātajā iepirkuma konkursā, negrib palikt bešā. Konkursā neuzvarējušās firmas ir sūdzējušās Rīgā, Iepirkumu uzraudzības birojā, apšaubot, vai pašvaldība no konkursa dalībniekiem ir izraudzījusies īsto. Par rīdzinieku sakāpināto interesi par pakalpojumu sniegšanu ārpus galvaspilsētas liecina arī tas, ka uz darbu vienā un tajā pašā Cēsu skolu ēdnīcā šovasar pretendējuši pat seši uzņēmumi.
“Ēdināšanas uzņēmumi Latvijā attīstās, to ir jau pietiekami daudz. Katrs uzņēmums ir ieinteresēts, lai pakalpojumus varētu sniegt vēl vairāk. Līdz ar to būs lielāka preču un finanšu aprite,” konkurences palielināšanos ēdināšanas sfērā komentē Cēsu novada domes izpilddirektors Jānis Goba.
Viņš uzsver, ka pašvaldība būs nepiekāpīga un nepakļausies spiedienam, jo tās interesēs ir slēgt līgumus ar uzņēmumiem, kuri skolēniem spēs sagādāt garšīgus produktus, un pusdienas būs gatavojis pavārs, kurš virtuvē strādā ar mīlestību.
Komentāri