Ceturtdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Vasara “Druvā”

Druva
23:00
30.08.2007
12

Vasara jau galā. Līdz ar to arī mans darbs laikraksta “Druva” redakcijā. Gadalaiks, kas ierasti pavadīts atpūšoties, strādājot laukos, baudot sauli un dejojot spirgtajā lietutiņā, šogad izjusts caur dažādiem rajona notikumiem, cilvēkiem un darba ritmu.

Līdz ar vidusskolas gadiem manī ausa sapnis par žurnālistes karjeru. Pamazām uz to virzījos, rakstot pagasta avīzītei, piedaloties interesantos konkursos, iestājoties Rīgā žurnālistu kursos “Noruna”. Pēc vidusskolas pērn netiku augstskolā žurnālistu programmā. Sāku pārdomāt, vai sapnis ir reāls un man lemts? Gandrīz vai noticēju, ka ne.

Pavisam nejauši pavīdēja iespēja vasarā strādāt rajona laikrakstā. Piezvanīju, apjautājos un nolēmu mēģināt. Šobrīd nožēloju vien to, ka studiju dēļ darbs jāpārtrauc. Taču mūsdienās bez augstākās izglītības nākotnei perspektīvas ieraudzīt nav iespējams, tādēļ nesūrojos.

Divus mēnešus pavadot “Druvas” žurnālistu kolektīvā, simtprocentīgi sapratu – šī ir mana dzīves niša. Īstā profesija, ko mācīties dzīvei. Sapnis atguva spožumu. Zinot, ka žurnālistika ir nevis darbs, bet dzīvesveids, šovasar par to pārliecināties vēl netiku. Kolektīvā biju jauniņā, nepieredzējusi, visu apguvu no pamatiem, tādēļ vakari un nedēļas nogales man bija brīvas.

Jāsaka liels paldies visiem kolēģiem par pacietību un iejūtību, kas bija nepieciešama, ievedot mani žurnālistikas pasaulē. Prieks, ka redakcijas kolektīvs neuztvēra mani kā zaļknābi, kas maisās pa kājām. Vērtīgu pieredzi un padomus ieguvu no fotogrāfa Māra Buholca, kas, ejot ielās, koriģēja katru manu sarunu ar cilvēkiem. Tā ieguvu modeli, kā uzrunāt cēsniekus, lai viņi neatteiktos ar mani runāt.

Liels dārgums redakcijai ir profesionāla žurnāliste Ilze Kalniņa. Ar viņu man bija iespēja pavadīt kopā mācību dienu Zosēnos. Reiz no skolas jau biju ēna toreiz vēl žurnālistei Andrai Gaņģei, tagad atkal tas pats variants, tikai soli solī sekoju Ilzei. Uzzināju daudz ko tādu, ko augstskolā neapgūšu nekad.

Visvairāk ar mani un maniem rakstiem strādāja redaktore A.Gaņģe. Šķiet, viņai tas bija grūts laiks. Jāveido ne tikai avīze, bet jārod brīdis, kad parunāt, dot ieteikumus un idejas par manis veidotajiem rakstiem. Kopā ar viņu strādāt bija liels ieguvums manai profesionālajai izaugsmei.

Ik diena pagāja, meklējot sižetu, runājot ar cilvēkiem, braucot uz notikumiem, zvanot pa telefonu. Darbs bija tik spraigs, ka aizmirsās satraukums, neziņa, ko jautāt, bažas, ka to nespēšu. Strādāju ar skolēniem, jo veidoju skolu vasaras lapusi. Viesojos pie lauku cilvēkiem, jo lauksaimniecība cik necik man zināma. Daudz laika pavadīju pie datora, veidojot rakstus. Iepazinos ar avīzes veidošanas sistēmu, apzinoties, ka žurnālista darbs neaprobežojas vien ar cilvēku sarunām, faktu vākšanu un rakstu nodošanu.

Gandarījums liels, ka riskēju strādāt “Druvā” bez zināšanām un pieredzes. Tagad esmu pārliecināta, ka vērts Vidzemes augstskolā mediju studijas un žurnālistiku studēt četrus gadus. To nenožēlošu.

Vasara “Druvā” bija pieredzes bagāts un vērtīgs laiks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
23

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
26

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
29

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
26

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
39

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
9
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
19
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
21
8
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
18
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Sludinājumi