Priekuļu vidusskolas 12. klases skolniece
Jo mazāk stresa, jo vairāk laika mācībām un labāki eksāmenu rezultāti. 9. un 12. klašu skolēni vēlas, lai enerģija neizsīkst, kārtojot eksāmenus.
Lai labi sagatavotos valsts eksāmeniem, nav brīnumu recepšu, gluži tāpat kā tādu nav pret pavasara neprātu. Tomēr daudziem ir savas metodes, kā pārvarēt stresu. Var gulēt, ēst šokolādi vai pavadīt stundiņu svaigā gaisā. Regula Šrēdere Nefa rakstījusi: “Ja mēs pirmkārt un galvenokārt vēlamies apgūt zināšanas un nevis tikai nolikt eksāmenu, tad eksāmens ir iespēja ne tikai atklāt savas vājās vietas, bet arī nodemonstrēt savas zināšanas un prasmes.”
Pētīju, ko rakstījis Juris Riņķis, Latvijas Mākslas akadēmijas docents. Viņš saskāries ar daudzu docentu domāšanas neoriģinālo vienveidību, kas balstās uz piespiedu vielas atcerēšanos, pirms tā pilnīgi aizmirsta. Docents piekrīt Gētem, kas par mācīšanos teicis: „Parasti esmu ienīdis visu, kas man ticis mācīts bez manas dalības un pārdzīvojuma.” Iespējams, Gētes teiktais var palīdzēt paskatīties uz mācībām citādāk, atrast piemērotu veidu, kā iegaumēt dažādo mācību vielu izklāstus.
Lai sāktu nopietnu gatavošanos eksāmeniem, vispirms jāiegūst pēc iespējas precīzāka informācija par to, kādas zināšanas tiks prasītas. Šeit gribētos piebilst, ka mēs, topošie absolventi, nezinām, kādas tēmas tiks pārbaudītas eksāmenos, vien zināmi eksāmenu datumi. Sistemātiski apgūtas zināšanas uzskatāmas par lielāko vērtību, jo tās tikušas pilnībā izprastas un pat apjukuma brīdī, ir iespēja domāt loģiski. Ja gatavošanās eksāmeniem notiek grupās, tad vieglāk atklājas vājās puses un zināšanu robi. Tieši mācību biedri palīdzēs tos piepildīt ar saprotamu informāciju, ne tikai ar sausu teoriju.
J. Riņķis uzskata, ka jāprot plānot laiku. Eksāmenu grafiks ir tik blīvs, ka ierasties ar pilnīgi jaunām zināšanām un skaidru galvu nebūs iespējams. Viens no ieteikumiem veiksmīgai dienas plānošanai ir gatavošanās laikus, mācībām paredzot arī rezerves laiku, neveltot visu tikai mācību darbam, rūpēties arī par līdzsvarotu dienas gaitu. Vakaros vajadzētu dienā iegūto, noklausīto informāciju atkārtot, to pārlasot un pārdomājot.
Labākais veids, kad nepieciešama koncentrēšanās uz būtisko, ir svarīgākā izrakstīšana. Mācīšanos nevajag pārvērst automātiskā darbībā. Taču gadījumos, kad nepieciešams iegaumēt daudz skaitļu, nosaukumu, J. Riņķis iesaka izmantot spēles metodi, tas ir – izveidot kartītes ar vienā pusē izvietotu jautājumu, skaidrojumu, bet otrā pusē uzrakstītu atbilstošo atbildi vai svešvārdu. Kartītes var paņemt līdzi un izmantot jebkurā brīdī.
Ir tādi, kuri pirms eksāmeniem neguļ un neēd, tik mācās, bet mehāniski iekaltās zināšanas ne vienmēr ir noderīgas. Miega trūkumā zūd spēja domāt un loģiski spriest. Šādu pārmācīšanos parasti rada stress, bailes. Izpētīts, ka teicams sniegums vienmēr saistās ar mērenu uztraukumu. Pilnīga vienaldzība pret eksāmenu mazina koncentrēšanos.
Bailes no eksāmeniem, pēc psihologa Alberta Banduras domām, nav klasiski aprakstāmas, bet gan izteikta orientēšanās uz visdažādāko prognožu piepildīšanos. Psihologi iesaka baiļu reakciju vājināt, iztēlojoties sevi bailes izraisošā situācijā. Tas rada pieradumu pie šīm jūtām, pēc laika tās kļūst mazākas.
Priekuļu vidusskolas psiholoģijas skolotāja Daina Grase uztraukuma brīžiem iesaka trenēties, kontrolēt savu ķermeni un mēģināt panākt tā atslābināšanos. Ja katrs spētu kontrolēt savas jūtas, mēs itin labi pārvarētu uztraukumus un stresa mirkļus.
Komentāri