Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Ukraiņu bērni turpina stiprināt latviešu valodas prasmes

Anna Kola
08:11
22.08.2023
20
Raibavasara 1

Bērniem no Ukrainas pēc vairāk kā gada, kas pavadīts Latvijā, ar latviešu valodas prasmēm jau veicas daudz labāk. To atzīst nometnes “Raibā vasara” vadītāja Vineta Stīpniece, minot, ka šajā gadā nometnē piedalās ukraiņu bērni un latviešu bērni. “Dalībnieki ir vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem. Vecuma starpību gan nejūtam, jo visi ir draudzīgi, saliedēti,” tā V.Stīpniece. “Neskatoties uz laika apstākļiem, kas nometnes nedēļā mūs pārlieku nelutināja, visu iecerēto programmu varējām īstenot, ar to problēmu nav. Lietus dēļ gan šo to nācās pamainīt vai izdomāt ko jaunu.”

Nometne, kas organizēta, izmantojot valsts finansējumu projektam “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm”, norisinājās Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) telpās, ēkā Raunas ielā, kur norit mācību process, kamēr vēsturiskā ēka L.eona Paegles ielā piedzīvo pārmaiņas. V.Stīpniece teic, ka ir liels prieks par sadarbību ar Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas direktori Ravitu Blaževicu. “Mums ir atļauts izmantot Pastariņa skolas sporta laukumu un, ja būs vajadzība, arī sporta zāli,” tā V.Stīpniece.

Iesaistot dalībniekus dažādās izzinošās un interesantās nodarbēs, nometnes mērķis ir rosināt apgūt jaunas zināšanas par drošību dažādās dzīves sfērās un dot Ukrainas kara bēgļu ģimeņu bērniem iespēju apgūt arī latviešu valodas prasmes. Izmantojam dažādas metodes – emocionālās iedvesmošanas metodi, saziņas situāciju izmantošanu un modelēšanu, klausīšanos, vizualizēšanu, praktisku darbošanos, pastaigu, vērojumus dabā, stāstījumu, pārrunu metodi un, protams, rotaļas.

Katra diena nometnē ir atšķirīga. “Lai bērni iepazītos un sadraudzētos, kā ierasts, pirmā diena veltīta tieši šim. Caur sporta aktivitātēm un spēlēm bērni iepazīstas un sadraudzējas. Iepazinām Cēsis, novadu. Cēsīs bijām muzejā, bērni apskatīja Pils dārza piedāvājumu, bijām ekskursijā uz Līgatni, Cēsīs apmeklējām pils dārzu, muzeju. Bijām arī Priekuļu peldbaseinā,izstaigājām sajūtu taku,” par nometnē īstenotajām aktivitātēm stāsta V.Stīpniece.

Runājot par ukraiņu bērniem, kas piedalās nometnē, V.Stīpniece teic, ka pamatā visi jau vairāk par gadu dzīvo Latvijā. “Pagājušajā gadā nometnē likām ļoti spēcīgu uzsvaru tieši uz latviešu valodas apguvi. Šogad latviešu valodu vairāk nostiprinām caur savstarpējo komunikāciju. Katras dienas noslēgumā ir uzdevums – ukraiņu bērni pasaka kādu jaunu vārdu, ko apguvuši. Mērķis ir dienā apgūti 10 vārdus, bet patiesībā jau bērni vienā dienā apgūst daudz vairāk vārdu,” stāsta pedagoģe un piebilst, ka jau apgūtās valodas prasmes katram ir atšķirīgā līmenī. “Ir bērni, kas gandrīz pilnībā saprot latviešu valodu, ir tādi, kam ar komunikāciju latviski ir diezgan grūti. Tomēr visi bērni Latvijā jau uzturas krietnu laiku, nav neviena, kurš no Ukrainas būtu atbraucis tikai nupat.”

Šajā ziņā daudz kas atkarīgs no situācijas ģimenē, ikdienas apstākļiem, kas nosaka, cik daudz un cik labi bērns latviešu valodu ir paguvis apgūt kopš ierašanās Latvijā, vērtē Vineta Stīpniece un atzīst: “Lielākoties jau visi vismaz pamata lietas latviešu valodā prot pateikt.” Latviešu bērni, kas kopā ar ukraiņiem piedalās nometnē, visi ir no Cēsu novada.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
56

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
53

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
63

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
83

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
79

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
104
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi