Bērniem no Ukrainas pēc vairāk kā gada, kas pavadīts Latvijā, ar latviešu valodas prasmēm jau veicas daudz labāk. To atzīst nometnes “Raibā vasara” vadītāja Vineta Stīpniece, minot, ka šajā gadā nometnē piedalās ukraiņu bērni un latviešu bērni. “Dalībnieki ir vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem. Vecuma starpību gan nejūtam, jo visi ir draudzīgi, saliedēti,” tā V.Stīpniece. “Neskatoties uz laika apstākļiem, kas nometnes nedēļā mūs pārlieku nelutināja, visu iecerēto programmu varējām īstenot, ar to problēmu nav. Lietus dēļ gan šo to nācās pamainīt vai izdomāt ko jaunu.”
Nometne, kas organizēta, izmantojot valsts finansējumu projektam “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm”, norisinājās Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) telpās, ēkā Raunas ielā, kur norit mācību process, kamēr vēsturiskā ēka L.eona Paegles ielā piedzīvo pārmaiņas. V.Stīpniece teic, ka ir liels prieks par sadarbību ar Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas direktori Ravitu Blaževicu. “Mums ir atļauts izmantot Pastariņa skolas sporta laukumu un, ja būs vajadzība, arī sporta zāli,” tā V.Stīpniece.
Iesaistot dalībniekus dažādās izzinošās un interesantās nodarbēs, nometnes mērķis ir rosināt apgūt jaunas zināšanas par drošību dažādās dzīves sfērās un dot Ukrainas kara bēgļu ģimeņu bērniem iespēju apgūt arī latviešu valodas prasmes. Izmantojam dažādas metodes – emocionālās iedvesmošanas metodi, saziņas situāciju izmantošanu un modelēšanu, klausīšanos, vizualizēšanu, praktisku darbošanos, pastaigu, vērojumus dabā, stāstījumu, pārrunu metodi un, protams, rotaļas.
Katra diena nometnē ir atšķirīga. “Lai bērni iepazītos un sadraudzētos, kā ierasts, pirmā diena veltīta tieši šim. Caur sporta aktivitātēm un spēlēm bērni iepazīstas un sadraudzējas. Iepazinām Cēsis, novadu. Cēsīs bijām muzejā, bērni apskatīja Pils dārza piedāvājumu, bijām ekskursijā uz Līgatni, Cēsīs apmeklējām pils dārzu, muzeju. Bijām arī Priekuļu peldbaseinā,izstaigājām sajūtu taku,” par nometnē īstenotajām aktivitātēm stāsta V.Stīpniece.
Runājot par ukraiņu bērniem, kas piedalās nometnē, V.Stīpniece teic, ka pamatā visi jau vairāk par gadu dzīvo Latvijā. “Pagājušajā gadā nometnē likām ļoti spēcīgu uzsvaru tieši uz latviešu valodas apguvi. Šogad latviešu valodu vairāk nostiprinām caur savstarpējo komunikāciju. Katras dienas noslēgumā ir uzdevums – ukraiņu bērni pasaka kādu jaunu vārdu, ko apguvuši. Mērķis ir dienā apgūti 10 vārdus, bet patiesībā jau bērni vienā dienā apgūst daudz vairāk vārdu,” stāsta pedagoģe un piebilst, ka jau apgūtās valodas prasmes katram ir atšķirīgā līmenī. “Ir bērni, kas gandrīz pilnībā saprot latviešu valodu, ir tādi, kam ar komunikāciju latviski ir diezgan grūti. Tomēr visi bērni Latvijā jau uzturas krietnu laiku, nav neviena, kurš no Ukrainas būtu atbraucis tikai nupat.”
Šajā ziņā daudz kas atkarīgs no situācijas ģimenē, ikdienas apstākļiem, kas nosaka, cik daudz un cik labi bērns latviešu valodu ir paguvis apgūt kopš ierašanās Latvijā, vērtē Vineta Stīpniece un atzīst: “Lielākoties jau visi vismaz pamata lietas latviešu valodā prot pateikt.” Latviešu bērni, kas kopā ar ukraiņiem piedalās nometnē, visi ir no Cēsu novada.
Komentāri