Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Tikšanās 6000. – tikai savējiem

Druva
00:00
03.11.2006
2

Laika skaitīšana ir populārs veids, kā piestāt, ielūkoties un novērtēt pagātni. Arī izjust to, kas bijis, kas izdevies. Sabiedrība vienojas Vecā gada pavadīšanā, ģimene – dzimšanas dienās un svētkos, kolēģi un skolasbiedri darba vietas un mācību iestādes gadskārtās.

Pirms 15 gadiem dibinātā un atjaunotā Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija ir radījusi virkni tradīciju, kā laika ritumu apstādināt, lai novērtētu sasniegto. Nu aizsākta jauna tradīcija, ko rosinājis laikrādis – ielas pulksteņa uzstādīšana pie ģimnāzijas, kas ik dienu rāda ne vien stundas, bet arī pavadītās dienas Draudzīgā aicinājuma skolas zīmē kopš vēsturiskā 1990. gada 24. maija.

Skaitīšana ir matemātiķu vājība, un šī aizraušanās pilnībā piemīt ģimnāzijas pirmajam direktoram Jānim Endelem. Viņš, pamanījis ģimnāzijas vēsturē apaļā skaitļa – 6000. dienas tuvošanos, rosināja kolēģus šo faktu atzīmēt, sapulcinot tagadējos un bijušos darbiniekus un pedagogus uz pēcpusdienu savējiem. Aicinājumu saņēma tie, kuri vismaz divus mācību gadus zināšanas un enerģiju veltījuši darbam ģimnāzijā. Vairums aicinājumam atsaucās, neslēpjot, ka darbu ģimnāzijā atceras ar prieku, lepnumu un reizēm arī nostalģiju.

”Ja skolotāja darbā kumoss nebūtu tik rūgts, varētu strādāt skolā, bet tagad šķiet, ka to varēšu atļauties tikai, kad būs nopelnīta pensija,” tik-pat kā mīlestībā skolai atzinās uzņēmējs Valdis Nītiņš, kurš, būdams ģeogrāfijas skolotājs, savulaik izpelnījās skolēnu cieņu un apbrīnu, saņēma audzēkņu piešķirto balvu – Pūci.

”Diez vai skola tagad spētu strādāt tādā radošā pacēlumā un nemitīgos meklējumos, kā tas bija pirmsākumos,” vērtēja uzņēmējs Andis Kazaks, kādreiz skolas direktora vietnieks, atceroties ģimnāzijas ienākšanu Pūces ielā, kad logos gaisma un rosība nebeidzās līdz pat 11 vakarā. ”Tas bija laiks, kad skolās ienāca izvēles tiesības – priekšmetos, sabiedriskā dzīvē – laiks, kas prasīja no skolotājiem spēku un uzņēmību. Skolēni apjauta, kas ir tiesības, un tās arī pieprasīja.

”Katrs varēja būt par to, ko gribēja. Kā pedagogiem, tā skolēniem bija lielas pašnoteikšanās tiesības. Skola vadījās pēc tā, ka bērniem jāļauj izpausties, nozīme bija arī tam, ka skolas direktors lielu laika daļu pavadīja Saeimā, deputāta amatā,” atcerējās Daiga Rubene, tagad pašvaldības darbiniece, kuru audzēkņi novērtēja kā aizrautīgu ģeogrāfijas skolotāju.

”Brīžiem jūtos kā izredzēta,” kolēģiem atklāja pašvaldības darbiniece Dace Baltiņa, atceroties darbību skolēnu audzināšanā un radošajās izpausmēs, vēstures mācīšanā. Pedagoģes talantu skolēni novērtēja, piešķirot skolas lielāko apbalvojumu – Pūci. ”Biju gan emocionāla, gan revolucionāra skolotāja,” sevi raksturoja D.Baltiņa, atsaucot atmiņā arī grūtākos brīžus skolā, kas reizēm likuši sadegt. ”Zēni klasē bija apgāzuši skapi. Būtu tagad darbā ar pieaugušajiem tik viegli atrisināmas problēmas!”

Starp viesiem bija arhitekti Aldis un Elita Poļi, kuri 90. gadu sākumā, dižo pārmaiņu laikos, Jāņa Endeles aicināti, ģimnāzijā īstenojuši arhitektoniskas un telpiskas idejas. Uz vakara vadītāju Maijas Sīles un Viktorijas Sīviņas jautājumu, kā ģimnāzijas ēkas pārbūvē rasti tik netradicionāli risinājumi, A. Polis vērtēja: ”Vecajā virtuves skurstenī kamīns, sarīkojumu zālei šķību logu rāmju rinda – sauciet to par jaunības maksimālismu un ekspresiju tā laika nabadzības apstākļos.”

Vakara nagla bija Maijas Sīles veidotā video arhīva retrospekcija. Uz ekrāna pazibēja mirkļi un sejas, tie raisīja virkni asociāciju, pārdomu. Jānis Endele un Draudzīgā aicinājuma fonda valde skolotājiem, kas ģimnāzijā nostrādājuši visas 6000 dienas, pasniedza cieņas apliecinājumu – piemiņas medaļu ar iegra- vētu vārdu. To saņēma Maija Sīle, Laima Pērkone, Ārija Vilkaste, Viktorija Sīviņa, Oskars Gailītis, Vita Zirnīte, Silvija Samsone un Arnis Andersons.

Pacilātību un piepildījumu raisīja kopdziedāšana no vietējā dziesmu krājuma ”Mūsu laika dziesmas” – tautā populāras melodijas ar oriģināliem vārdiem, savējiem saprotamiem zemtekstiem. Dziesmas radījis un izpildīja Arnis Andersons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
39

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
68

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
71

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
87

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
80

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi