Ceturtdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Tetovējumi no modes nav izgājuši

Druva
13:11
14.07.2011
116
Mocists No Uk 1 1

Taurenietis Mārtiņš Komarovs (25 gadi) pašmācības ceļā apguvis tatto mākslu un nu jau gadu pavisam nopietni pievērsies šai nodarbei. Viņš stāsta, ka uzmeistaroto tetovējumu skaits pamazām tuvojas simtam, un atklāj, ka visbiežāk cilvēki izvēlas apzīmēt rokas un kājas.

“Pēc izglītības esmu juvelieris, esmu pat gatavojis rotas. Vēlāk nopietnāk pievērsos metālam, gatavoju svečturus, dekoratīvus suvenīrus un arī daudz ko praktisku, piemēram, kamīna piederumus. Bija laiks, kad biju aizrāvies ar aerogrāfiju, Taurenes pusē daudziem puišiem apzīmēju autiņus. Tad nāca interese par tetovējumiem. Internetā no ārzemēm pasūtīju labu tattoo aparātu,” smaidot stāsta Mārtiņš un atklāj, ka tattoo mākslu apguvis nevis kā citi- uz cūku ādām, bet pirmo prasmju apgūšanai izmantojis savu ķermeni.

“Pēc tam pieteicās drosmīgākie draugi, un tā pamazām viss aizgāja. Šobrīd jau roka piešāvusies un arī aparātu izjūtu labi. Nav gadījies, ka klients būtu bijis neapmierināts ar paveikto,” saka Mārtiņš.

Puisis stāsta, ka cilvēki vēlas aptetovēt dažādas ķermeņa daļas. Meitenes visbiežāk izvēlas tetovējumu uz muguras, lāpstiņām, bet vīrieši- uz kājām, rokām. Kāds puisis reiz vēlējies tetovējumu auss gliemežnīcā, bet to gan Mārtiņš nav uzņēmies darīt. Mārtiņš arī atklāj, ka meitenes biežāk izvēlas ķermeni rotāt ar ziediem, eņģelīšiem un iniciāļiem, bet vīrieši- lielākus rakstus vai plēsīgus zvērus.

“Kaut gan pēdējā laikā modē nāk komplektie tetovējumi. Cilvēks uz lapas uzraksta visu, kas viņam patīk, un tad to visu kopā kā lielu stāstu mēģinu uztaisīt tetovējumā,” saka Mārtiņš.

Runājam par to, ka vasara ir tetovējumu sezonas laiks. Cilvēki novelk ziemas drēbes un kāro izgreznot ķermeni.

“Ir cilvēki, kas ar tetovējumiem gluži vai saslimst, un viņiem nekad nav gana. Brālim ir kādi seši, septiņi tetovējumi. Zinu puisi, kuram ir jau vairāk par desmit, bet viņam vēl nav diezgan. Taču tā jau ir katra paša izvēle. Ja cilvēks vēlas tetovējumus, tad kāpēc gan ne?” saka Mārtiņš un norāda, ka bieži klientiem nācies dot padomus par iecerētajiem tetovējumiem. Turklāt ne visi izvēlas atbilstošu zīmējumu.

Jautāju Mārtiņam, vai tas ir mīts vai patiesība, ka tetovēšanas process ir ļoti sāpīgs.

“Neizmantoju nekādus pretsāpju līdzekļus, lai gan zinu, ka tādi ir. Taču man nav gadījies, ka cilvēks, kuru tetovēju, teiktu, ka sāpes ir nepārvaramas un vairs nevar izturēt. Protams, process ir jūtams, taču katram sāpju slieksnis ir diezgan individuāls. Taču, šķiet, vairāk sāp tad, ja tetovē tuvāk kaulam. Arī kājas ir jūtīgas,” stāsta tattoo meistars.

Mārtiņš gan pēdējo pusgadu pavadīja Anglijā, kur arī paspēja uztaisīt ne mazums tetovējumu. Visbiežāk cilvēkiem tas esot spontāns lēmums. Viņi uzzina, ka Mārtiņš ir tattoo meistars un teju uzreiz liek ķerties pie darba. Parasti Mārtiņa somā ir arī tetovēšanas ierīce.

Pēdējo pusgadu Mārtiņš pavadījis Anglijā, kur strādājis par metinātāju. Šī prasme augstu tiek vērtēta daudzās Eiropas valstīs, arī Anglijā.

“Lēkums pamest Latviju nāca spontāni. Vienā dienā sakrāmēju mantas un aizbraucu pie brālēna, pie viņa arī apmetos. Darbu atradu ātri un sliktu attieksmi no darba devēja nesajutu ne reizi. Arī atalgojums bija nesalīdzināmi augstāks nekā Latvijā, ja darītu ko līdzīgu,” stāsta Mārtiņš. Viņš atklāj, ka dzīvojis ciematiņā, kur apmetušies arī ļoti daudz citu cēsnieku. Visiem aizbraucējiem stāsts gandrīz līdzīgs- kredītu slogs, bezdarbs Latvijā vai zemās algas piespiedušas doties prom no dzimtenes.

Mārtiņš stāsta, ka uz Latviju atbraucis, lai apciemotu tuvos cilvēkus. Viņš uzskata, ka nākotni saista ar ārzemēm. Pieļauj pat iespēju, ka tur varētu uzsākt arī kādu nopietnāku biznesu.

“Lai kā arī negribētos to teikt, tomēr tajā pašā Anglijā dzīves līmenis, kvalitāte un attiecības ar cilvēkiem ir citādas. Pie tā vienkārši pierod. Un kuram tad negribas dzīvot labāk?” retorisku jautājumu uzdot Mārtiņš. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
22

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
26

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
26

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
26

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
39

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
9
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
19
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
21
8
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
18
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Sludinājumi