Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Suņu aukle Holandē

Druva
09:44
08.04.2014
17
Img 9083 1

Cēsniece Līga Freivalde (23 gadi) nesen atgriezusies no Nīderlandes, kur strādājusi par dzīvnieku pieskatītāju jeb suņu aukli. Viņa dzīvojusi pie kādas holandietes, jaunietes darbs bijis parūpēties par saimnieces četrkājainajiem šķirnes mīluļiem – pabarot, vest pastaigās.

Līga stāsta, ka jau pirmajā reizē, braucot uz Holandi, zinājusi, kas viņai būs jādara.

“Pirmo reizi uz Holandi aizbraucu pirms četriem gadiem un par suņu aukli nostrādāju pusotru mēnesi. Pajumti un ēdienu man nodrošināja ģimene, kurā strādāju, un vēl saņēmu simbolisku algu. Tolaik saimniecei bija četri suņi, par kuriem rūpējos,” stāsta Līga, bilstot, ka ar nelieliem pārtraukumiem Nīderlandē pie šīs darba devējas strādājusi vēl divas reizes, pavisam pavadot tur darbā apmēram pusotru gadu.

„Pieļauju, ka arī Latvijā ļoti labi situētās ģimenēs darbā tiek pieņemti suņu pieskatītāji, lai gan par to dzirdējusi neesmu. Taču Holandē un citās Eiropas valstīs tas ir normāls darba piedāvājums, par ko maksā algu,” saka Līga. Viņa stāsta, ka šis darbs pierādījis – dažkārt sadraudzēties ar dzīvniekiem ir vieglāk nekā ar cilvēkiem.

“Šie suņi bija labi audzināti, dresēti un mani pieņēma ātri. Biju iemācījusies standarta komandas holandiešu valodā, un dzīvnieki mani klausīja uz vārda,” teic cēsniece, kura Nīderlandē dzīvojusi laukos netālu no Roterdamas. Līga teic, ka, strādājot Holandē, paspējusi krustu šķērsu izceļot arī pa valsti un baudījusi gan fantastisko tulpju ziedēšanas laiku, gan neaizmirstamo Amsterdamas nakts dzīvi. 2014.gadu Līga sagaidījusi Amsterdamā, baudot nakts dzīvi un jautrību, kas tur valda.

“Man Holande patīk, holandieši ir ļoti laipni, draudzīgi un atsaucīgi. Reiz iebraucu grāvī netālu no mājas, kurā dzīvoju. Veca kundzīte, kas brauca garām ar velosipēdu, piestāja un piedāvāja palīdzību. Viņa ar divriteni aizbrauca līdz tuvējai fermai, sarunāja traktoru, kas manu auto izvilka no grāvja. Interesanti, ka laukos visi, arī sveši cilvēki, viens otru sveicina, pasmaida un ir gatavi aprunāties,” stāsta cēsniece, bilstot, ka ar vietējiem jauniešiem gan neiepazinās. Tas tādēļ, ka nomaļākās lauku vietās jauniešu ir maz. Tāpat kā Latvijā, arī Nīderlandē jauni dodas uz pilsētām, kur studē vai strādā.

Atceroties savu darba devēju, 60 gadus veco kundzīti, Līga bilst, ka, iespējams, vēl kādreiz pieskatīs viņas suņus. Turklāt ne jau vairs Nīderlandē, bet, pavisam iespējams, Āfrikā.

“Mums ar saimnieci izveidojušās ļoti labas attiecības. Ja viņai vajadzēs manu palīdzību, dos man ziņu. Viņai ir īpašums arī Āfrikā, kurp viņa ik gadu dodas vairākas reizes. Pēdējā tikšanās reizē viņa sacīja, ka vēlas tur padzīvot ilgāku laiku. Teica, ka aicinās mani līdzi – gan pieskatīt suņus, gan iekārtoties dzīvošanai. Tas, protams, būtu ļoti interesanti,” smaidot saka Līga un atklāj, ka viņas saimniece ir viesojusies arī Latvijā, taču viņai pie mums esot auksti. „Viņa ir siltummīle,” bilst cēsniece.

Vērtējot atšķirīgo holandiešu un latviešu ikdienā, Līga teic, ka viskrasākās atšķirības saskatāmas, salīdzinot gados vecus cilvēkus. “Ja Latvijā nereti pensionāri vairāk uzturas mājās, saka, ka vairs neko negrib, tad Holandē gados vecie cilvēki ir ļoti aktīvi un rosīgi. Viņi pārvietojas ar velosipēdiem, daudz vairāk dodas pastaigās, apmeklē dažādus pasākumus un liekas ar dzīvi daudz vairāk apmierināti. Nenoliedzami, arī materiālais nodrošinājums ir daudz labāks, ” vērtē Līga.

Līga stāsta, ka patlaban ir savas dzīves meklējumos Latvijā. Meitene ieguvusi bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs Āzijas studijās, taču ar šo specialitāti nākotni nesaista.

“Pašreiz nedaru neko, dzīvojos pa Cēsīm un baudu dzīvi, taču pamazām sāku domāt, ka jāiekārtojas darbā, kas nemaz nav viegli, īpaši jau šeit, mazpilsētā. Esmu vienmēr gribējusi izmācīties par jogas pasniedzēju, varbūt to tuvākajā laikā apgūšu. Gan jau dzīve rādīs, kas jādara,” saka jauniete. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Draudzēties ar citplanētiešiem, kā pareizi rēķināt un aizdomāties

06:56
12.02.2025
50

Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu dome uz akadēmisko debašu spēli “Skolēni pret politiķiem” uzaicināja politiķus. Ģimnāzijā skolotājas Laumas Abramsones vadībā darbojas debašu pulciņš, audzēkņi regulāri piedalās turnīros un gūst labus panākumus. Debašu formāts vienkāršs – par iepriekš zināmām tēmām tiek sagatavoti fakti, pierādījumi, kas apstiprina vai noliedz apgalvojumu. Septiņās minūtēs viena komanda to aizstāv, otra noliedz, […]

Sarunājas zīmējumu valodā

06:31
08.02.2025
42
1

Spilgtas krāsas un neparasti to salikumi, fantāzijas piepildīti tēli – tas skatāms piecpadsmitgadīgās Leilas Evelīnas Barahasas darbu izstādē Pētera Rozenberga Cēsu Mākslas skolā. Leila Evelīna Mākslas skolā mācās sesto gadu, šogad to beigs. Meitene apgūst keramiku, bet savu domu pasauli izsaka zīmējumos. Viņas mamma Zane Zariņa, kas ikdienā strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, stāsta, […]

Mūzikas pasaules starptelpā

07:15
31.01.2025
91

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Pateicības dienas koncerts koncertzālē “Cēsis” uz skatuves kopā sasauca audzēkņus, absolventus un pedagogus. Koncertā pirms mūzikas vidusskolas himnas A.Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu” zālē nodzisa gaisma, bet stars izgaismoja klavieres. Jana Martinsone spēlēja V.A. Mocarta “Romanci”. Tā izskanēja kā pateicība tiem, kuri muzicē mūžības koncertos. “Pirms skaņas ir nākotne. Kāda […]

Ierauga grāmatu burvību

07:11
30.01.2025
91

Pretrunā vispārpieņemtajam, ka bērni lasa maz, bibliotēkā lasītāju skaits palielinās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā aizvadīta jautra čaklāko lasītāju ballīte, kurā noskaidrojās cītīgākie lasītāji pirmsskolas un skolas vecuma grupā un arī pastāstīja, kuru autoru darbi aizvadītajā gadā visvairāk saistījuši mazos lasītājus. “Pirms sveicām čaklākos lasītājus, noskaidrojām, kura ir grāmatu karaliene – populārākā grāmata katrā […]

Mācās izprast un izjust barikāžu laiku

06:27
22.01.2025
60

1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena atgādina par Latvijas ceļu uz brīvību. Barikāžu laiks- apliecinājums tautas vienotībai aizstāvēt savu valsti. “Ar skolēniem ne tikai vēstures    stundās runājam par šo laiku,” stāsta Liepas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Sanda Salmiņa un uzsver, ka labāk atmiņā paliek notikumi, ja par tiem nerunājam tikai    klasē.    […]

Mākslīgais intelekts skolu vadības darbā

06:43
15.01.2025
146

Lai gan mūsdienās vairāk runā par to, ka skolēni izmanto mākslīgo intelektu, lai atvieglotu savu ikdienu, Neatkarīgā izglītības biedrība rīkoja semināru Vidzemes pirmsskolu, vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem, lai iepazīstinātu, kā mākslīgais intelekts un modernās tehnoloģijas var palīdzēt vadīt izglītības iestādi. Un mācību iestāžu vadītāji arī tika iepazīstināti ar Kuldīgā izveidotā direktoru kluba pieredzi, […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi