Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Strādāt lauku skolā. Ar interesi un aizrautību

Anna Kola
15:36
04.12.2023
32
Kimija Copy 1

Jaunpiebalgas vidusskolā strādā divi ķīmijas skolotāji – Kārlis Krastiņš un Indriķis Andris Birznieks. Abiem pamata darbs un dzīve ir Valmierā, bet abi ik trešdienu mēro ceļo uz Jaunpiebalgu un nenožēlo laiku, kas jāpavada ceļā.

Brauciens ved pa skaistu apkārtni, taču pats galvenais- abiem jaunajiem pedagogiem, draugiem kopš bērnu dienām, patīk darbs Jaunpiebalgas vidusskolā.

Kārlis un Indriķis Andris studējuši Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē ar profesionālo ievirzi “Ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs”. Kārlis darbu Jaunpie­balgā sāka pagājušajā mācību gadā, šogad tur strādā arī Indriķis.

Uzsākot darbu Jaunpiebalgā, Kārlis jutis samērā lielu atšķirību starp darba vidi Valmierā un Jaunpiebalgā: “Bija ļoti interesanti kontrasti ar skolēnu skaitu, proti, Jaunpiebalgā 12.klasē bija četri, kas apguva ķīmijas padziļināto programmu, daudz mazāk nekā Valmierā. Arī 10.klasē skolēnu skaits ievērojami mazāks nekā Valmieras ģimnāzijā. Protams, strādāt daudz vieglāk mazākā klasē, var būt daudz personiskāka pieeja, var katram individuāli veltīt vairāk laika.”

Jautāti, vai nav sarežģīti strādāt skolās, kas atrodas tālu viena no otras, gan Indriķis Andris, gan Kārlis teic, ka braukšana nav apgrūtinājums – abi ik trešdienu mēro ceļu no Valmieras un Jaunpiebalgu kopā. “Ceļā paiet aptuveni stunda un desmit minūtes. Abi tiešām izbaudām ceļu – skaisto ainavu uz Jaunpiebalgu. Abi trešdienās nostrādājam visas astoņas stundas. Protams, ir arī izaicinājumi, strādājot skolā tikai vienu dienu nedēļā. Ķīmijā vajadzīgs veikt laboratorijas darbus, ko ir sarežģīti ieplānot tikai reizi nedēļā. Lielu palīdzību sniedz paši jaunieši – viņi ar lielāko prieku iesaistās laboratorijas darbu sagatavošanā pamatskolēniem, gatavo šķīdumus, sameklē vajadzīgos traukus, priekšmetus,” stāsta Kārlis.

Jaunais skolotājs atzīst, ka noteikti saredz sevi strādājam Jaunpiebalgas vidusskolā arī nākotnē. “Nav nekādu pretenziju, darbs šeit patīk. Jāpiebilst, ka pēc nostrādātas dienas Jaunpiebalgā nogurums nav tik jūtams kā pēc tādas pašas darbadienas Val­mieras skolā. Tieši te jāmin, ka mazāks skolēnu skaits nozīmē ne vien kvalitatīvāku, individuālāku mācību procesu, bet dod iespēju atjaunot enerģijas rezerves arī pedagogam.” Arī Indriķis pievienojas Kārļa teiktajam, ka ķīmijas skolotāja amatā Jaunpiebalgas vidusskolā strādās arī turpmāk. “Šī tiešām ir fantastiska iespēja. Katru reizi, braucot mājup uz Valmieru, ar Kārli prātojam, cik lielisks ir darbs Jaunpiebalgas vidusskolā gan kolēģu, gan skolēnu dēļ. Mums abiem šī ir jauna pieredze, jo iepriekš lauku skolā nebijām strādājuši.”

Kārlis arī teic, ka liels prieks par sadarbību ar Jaunpiebalgas vidusskolas direktoru Arni Ra­tiņu: “Tik pozitīvu, vienlaikus mierpilnu direktoru neesmu saticis. Var redzēt, ka šis cilvēks ir īstajā vietā un īstajā laikā.”

Indriķis Andris un Kārlis novērojuši vēl kādu pozitīvu iezīmi, proti, lauku skolu skolēni ir centīgāki, vairāk respektē skolotāju. “Ir jūtama lielāka pietāte pret mācībām, viņi respektē kontroldarbus, tiem gatavojas. Viņi neuzskata, ka skolotājs ir vienīgais informācijas avots, viņi zina, ka ir jāmācās arī pašiem, negaidot, ka viss tiks ar karoti ieliets mutē,” saka Kārlis. Arī Indriķis Andris atzīst, ka Jaunpiebalgas skolēniem ir lielāka vēlme mācīties, lielāka cieņa pret skolotāju. “Patiešām esmu novērojis, jo lielāka un, iespējams, prestižāka skola, jo skolēni vairāk ieinteresēti savās tiesībās, nevis pienākumos. Šķiet, ka lauku skolās ir saglabājies respekts un cieņa pret pedagogiem, mantots no iepriekšējām paaudzēm,” tā Indriķis Andris.

Jaunie pedagogi arī teic, ka liela priekšrocība darbā ir abu vecums, 26 gadi, komunikācija ar jauniešiem vedas ļoti viegli, skolēni dažkārt jūt lielāku saikni tieši ar gados jaunākiem pedagogiem. “Ir bijušas situācijas, kad skolēni kādus personīgus pārdzīvojumus, problēmas nespēja uzticēt nevienam citam, bet izstāstīja tieši man, domāju– tieši mazākas vecuma starpības dēļ,” pārdomās dalās Indriķis Andris.

Viņš arī vērtē, ka ķīmijas nozarē Latvijā strādāt nav viegli. Varbūt arī tāpēc no eksaktajiem priekšmetiem ķīmija noteikti ir vismazāk populāra. “Fizika un matemātika padodas daudziem, abiem priekšmetiem arī ir liela sasaiste. Ķīmijā ir matemātika, bet ne tik daudz kā fizikā. Turklāt ķīmijā visa mācību viela kā liels vilciens faktiski nāk līdzi, viss, kas ir apgūts no astotās klases, ir noderīgs un vajadzīgs visā programmas apguves laikā,” saka Indriķis. Tagad vidusskolēniem iespējams apgūt arī ķīmijas padziļināto kursu, tas nav vienkārši, atzīst jaunais skolotājs. Viņš arī piebilst: “Runājot par pagājušā mācību gada gala eksāmena sliktajiem rezultātiem visā valstī, kā ķīmijas skolotājs varu teikt, ka arī eksāmena saturs bija izveidots nevajadzīgi sarežģīts.”

Kāds bija ceļš uz skolotāja profesiju? Kārlis stāsta, ka pēc vidusskolas abi izvēlējušies apgūt ķīmijas tehnologa profesiju, bet drīz vien sapratuši, ka tas nebūs viņiem piemērots darbs. Indriķis Andris saka, ka bijis skaidrs – viņš nevēlas strādāt ķīmijas industrijā, tajā skaitā lielajos farmācijas uzņēmumos. Un Kārlis sapratis, ka viņa aicinājums ir vairāk strādāt ar cilvēkiem. Tā mainīts studiju virzien.

“Un nu mūsu ceļš kopā arī aizvedis līdz darbam Jaunpiebalgā,” tā Indriķis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
56

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
53

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
63

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
83

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
79

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
104
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi