Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Spēlē tiekas meitenes

Druva
00:00
28.02.2009
37
200903052009468057 1

Februārī jauniešu lapas spēlē „DIVKAUJA” tikās divas cēsnieces – Marita Kozlovska (20 gadu) un Sintija Reinholde (16 gadu). Šī mēneša spēles tēma – Meiteņu lietas. Taču pirms ķeršanās pie jautājumiem un atbildēm pirmais uzdevums bija uzzīmēt ziedus. Spēles dalībnieces uz vienādiem jautājumiem sniedz atbildes, kuras šoreiz vērtē “Enhet” grupas solists Lauris Sildniks, meitenēm punktu vietā piešķirot pavasara tulpes.

– Kas ir pirmais, ko vērtējat puišos, ar viņiem iepazīstoties? Marita: – Vispirms noteikti ir vizuālais tēls. Svarīgi, lai puisim būtu kopti zobi. Man patīk arī puiši ar skaistām acīm. Nebūt ne mazsvarīgi ir tas, vai puisis ir komunikabls un jautrs. Taču patiesībā esmu saskārusies ar to, ka pirmais iespaids par cilvēku nereti ir maldīgs. Sintija: – Man patīk puiši ar gariem matiem. Pievēršu uzmanību arī apaviem. Ja tās divas lietas ir ok, tad var skatīties tālāk. Taču patiesībā uzreiz redzu, vai puisis mani interesē, vai ne.

– Dodoties ilgā ceļojumā, kādas trīs lietas ņemtu līdzi? Marita: – Naudu noteikti. Ģimenes un draugu fotogrāfijas. Droši vien mājās neatstātu arī mobilo telefonu. Ja somā būtu vēl vieta, paņemtu līdzi kosmētikas maciņu. Sintija: – Es nevaru iztikt bez multenēm. Tās bieži skatos un noteikti kādu paņemtu līdzi arī ceļojumā, jo tās man atgādinātu par mājām. Man līdzi noteikti būtu arī mammas dāvātais talismans – ūbele.

– Par ko visbiežāk meitenes runā savā starpā? Marita: – Laikam jau par to, kā klājas draugiem un draudzenēm. Meitenes daudz klačojas. Sintija: – Meitenes vienmēr paspēs aprunāt to, kā kura izskatās. Tiks apspriests draudzenes vai klasesbiedrenes jaunais draugs, apģērbs un viss pārējais. Meitenes par laika apstākļiem nerunā. Aprunāšana un otra vērtēšana ir topā.

– Kuras no puišu nodarbēm jums liekas visnesaprotamākās? Marita: – Es laikam vairāk nesaprotu meitenes, nevis puišus. Meitenes vienmēr pārāk satraucas par dažādām lietām un taisa scēnas. Nesaprotu, kādēļ tā vajag. Sintija: – Nekad neesmu sapratusi, kā puiši no rītiem var sataisīties pa pāris minūtēm. Nesaprotu arī to, kādēļ puiši bieži konfliktus risina ar kaušanos. – Bez kā nevarat iedomāties sevi? Marita: – Bez savas labākās draudzenes. Arī bez mobilā telefona.

Bet patiesībā esmu mainīga būtne. Domāju, ka varu sevi iedomāties dažādu un visādu. Sintija: – Bez savām brūnajām acīm, smaida un vaigu bedrītēm.

– Kādēļ meitenes pucējas? Marita: – Meitenes pucējas, lai būtu skaistas sev un citiem. Arī es pati labāk jūtos, kad esmu uzposusies, uzlikusi meikapu un uzvilkusi ko skaistu. Bet, ja nebūtu kosmētikas, izdzīvotu. Sintija: – Es nemēdzu ļoti aizrauties ar kosmētiku. Neesmu tāda cakainā. Taču domāju, ka daļa meiteņu pucējas nevis puišu, bet citu meiteņu dēļ. Jo tieši meitenes visvairāk viena otru vērtē un pēta. Zēniem pat bieži vien ir mazsvarīgi tas, vai acis meitenei uzkrāsotas vai nav. Ir jau meitenes, kas ar krāsošanos pārlieku aizraujas. Brīžiem pat šķiet, ka tūliņ kaut kas drups no sejas.

– Kas jūs iepriecina? Marita: – Mani iepriecina garšīgas pusdienas. Arī kārtīga izsvīšana sportojot. Mani vienmēr iepriecina arī draugi.

Sintija: – Man patīk būt sabiedrībā, un tas mani iepriecina. Mani iepriecina arī mamma. Viņa man ir vislabākā. Iepriecina arī zēni. Un dzīvē sanācis tā, ka zēnu kompānijās jūtos labi. Ar viņiem ir daudz vieglāk saprasties nekā ar meitenēm.

– Kas bijis jaukākais notikums jūsu dzīvē? Marita: – Man prātā nāk tas, kā brālis laukos mani mācīja ar mašīnu braukt. Iemācījos un biju ļoti laimīga. Pēc tam brālis uzdāvināja manu pirmo auto – žigulīti. Sintija: – Visjaukākās un sirsnīgākās vienmēr izvēršas manas dzimšanas dienas.

– Vai meiteņu draudzība ir stiprāka par puišu draudzību? Marita: – Domāju, ka mūsu draudzību ar labāko draudzeni neizšķirtu neviens puisis. Protams, ja kādai no mums uzrodas puisis, tad otra sajūtas nedaudz atstumta, bet jebkurā gadījumā uzskatu, ka labākās draudzenes puiši nespēj izšķirt. Sintija: – Domāju, ka puišiem draudzība veidojas daudz sarežģītāk, bet, kad tā izveidojas, tā ir daudz stiprāka par meiteņu draudzību. Uzskatu, ka divi draugi viens otru nodos retāk nekā divas meitenes. Kaut kā tā tas dzīvē ir iekārtots. Tāpat uzskatu, ja divu meiteņu draudzībā ienāk puisis, tad pavisam iespējams – meiteņu draudzība pajuks. Bet ja divu puišu vidū ienāk meitene, viņa noteikti nejutīsies trešā liekā. – Kuru no saviem draugiem, paziņām iesakāt nākamās „Divkaujas” cīņai martā? Marita: – Oskaru Treimani. Sintija: – Kristapu Lejiņu.

Lauris Sildniks, grupas “Enhet” solists:

– Izlasot abu meiteņu atbildes, Maritai dodu 6 punktus, bet Sintijai 7,5. Atbildes vērtēju pēc loģikas. Man patika Sintijas domas par puišu draudzību. Varu tam piekrist. Pēc trim “Divkaujas” kārtām, kurās piedalījās Liene Mihaļova, Madara Martinsone, Ivars Ķirsis, Kristaps Jaunzems, Marita Kozlovska un Sintija Reinholde, līderpozīcijas saglabā Madara Martinsone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi