Trešdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Spēlē tiekas meitenes

Druva
00:00
28.02.2009
5
200903052009468057 1

Februārī jauniešu lapas spēlē „DIVKAUJA” tikās divas cēsnieces – Marita Kozlovska (20 gadu) un Sintija Reinholde (16 gadu). Šī mēneša spēles tēma – Meiteņu lietas. Taču pirms ķeršanās pie jautājumiem un atbildēm pirmais uzdevums bija uzzīmēt ziedus. Spēles dalībnieces uz vienādiem jautājumiem sniedz atbildes, kuras šoreiz vērtē “Enhet” grupas solists Lauris Sildniks, meitenēm punktu vietā piešķirot pavasara tulpes.

– Kas ir pirmais, ko vērtējat puišos, ar viņiem iepazīstoties? Marita: – Vispirms noteikti ir vizuālais tēls. Svarīgi, lai puisim būtu kopti zobi. Man patīk arī puiši ar skaistām acīm. Nebūt ne mazsvarīgi ir tas, vai puisis ir komunikabls un jautrs. Taču patiesībā esmu saskārusies ar to, ka pirmais iespaids par cilvēku nereti ir maldīgs. Sintija: – Man patīk puiši ar gariem matiem. Pievēršu uzmanību arī apaviem. Ja tās divas lietas ir ok, tad var skatīties tālāk. Taču patiesībā uzreiz redzu, vai puisis mani interesē, vai ne.

– Dodoties ilgā ceļojumā, kādas trīs lietas ņemtu līdzi? Marita: – Naudu noteikti. Ģimenes un draugu fotogrāfijas. Droši vien mājās neatstātu arī mobilo telefonu. Ja somā būtu vēl vieta, paņemtu līdzi kosmētikas maciņu. Sintija: – Es nevaru iztikt bez multenēm. Tās bieži skatos un noteikti kādu paņemtu līdzi arī ceļojumā, jo tās man atgādinātu par mājām. Man līdzi noteikti būtu arī mammas dāvātais talismans – ūbele.

– Par ko visbiežāk meitenes runā savā starpā? Marita: – Laikam jau par to, kā klājas draugiem un draudzenēm. Meitenes daudz klačojas. Sintija: – Meitenes vienmēr paspēs aprunāt to, kā kura izskatās. Tiks apspriests draudzenes vai klasesbiedrenes jaunais draugs, apģērbs un viss pārējais. Meitenes par laika apstākļiem nerunā. Aprunāšana un otra vērtēšana ir topā.

– Kuras no puišu nodarbēm jums liekas visnesaprotamākās? Marita: – Es laikam vairāk nesaprotu meitenes, nevis puišus. Meitenes vienmēr pārāk satraucas par dažādām lietām un taisa scēnas. Nesaprotu, kādēļ tā vajag. Sintija: – Nekad neesmu sapratusi, kā puiši no rītiem var sataisīties pa pāris minūtēm. Nesaprotu arī to, kādēļ puiši bieži konfliktus risina ar kaušanos. – Bez kā nevarat iedomāties sevi? Marita: – Bez savas labākās draudzenes. Arī bez mobilā telefona.

Bet patiesībā esmu mainīga būtne. Domāju, ka varu sevi iedomāties dažādu un visādu. Sintija: – Bez savām brūnajām acīm, smaida un vaigu bedrītēm.

– Kādēļ meitenes pucējas? Marita: – Meitenes pucējas, lai būtu skaistas sev un citiem. Arī es pati labāk jūtos, kad esmu uzposusies, uzlikusi meikapu un uzvilkusi ko skaistu. Bet, ja nebūtu kosmētikas, izdzīvotu. Sintija: – Es nemēdzu ļoti aizrauties ar kosmētiku. Neesmu tāda cakainā. Taču domāju, ka daļa meiteņu pucējas nevis puišu, bet citu meiteņu dēļ. Jo tieši meitenes visvairāk viena otru vērtē un pēta. Zēniem pat bieži vien ir mazsvarīgi tas, vai acis meitenei uzkrāsotas vai nav. Ir jau meitenes, kas ar krāsošanos pārlieku aizraujas. Brīžiem pat šķiet, ka tūliņ kaut kas drups no sejas.

– Kas jūs iepriecina? Marita: – Mani iepriecina garšīgas pusdienas. Arī kārtīga izsvīšana sportojot. Mani vienmēr iepriecina arī draugi.

Sintija: – Man patīk būt sabiedrībā, un tas mani iepriecina. Mani iepriecina arī mamma. Viņa man ir vislabākā. Iepriecina arī zēni. Un dzīvē sanācis tā, ka zēnu kompānijās jūtos labi. Ar viņiem ir daudz vieglāk saprasties nekā ar meitenēm.

– Kas bijis jaukākais notikums jūsu dzīvē? Marita: – Man prātā nāk tas, kā brālis laukos mani mācīja ar mašīnu braukt. Iemācījos un biju ļoti laimīga. Pēc tam brālis uzdāvināja manu pirmo auto – žigulīti. Sintija: – Visjaukākās un sirsnīgākās vienmēr izvēršas manas dzimšanas dienas.

– Vai meiteņu draudzība ir stiprāka par puišu draudzību? Marita: – Domāju, ka mūsu draudzību ar labāko draudzeni neizšķirtu neviens puisis. Protams, ja kādai no mums uzrodas puisis, tad otra sajūtas nedaudz atstumta, bet jebkurā gadījumā uzskatu, ka labākās draudzenes puiši nespēj izšķirt. Sintija: – Domāju, ka puišiem draudzība veidojas daudz sarežģītāk, bet, kad tā izveidojas, tā ir daudz stiprāka par meiteņu draudzību. Uzskatu, ka divi draugi viens otru nodos retāk nekā divas meitenes. Kaut kā tā tas dzīvē ir iekārtots. Tāpat uzskatu, ja divu meiteņu draudzībā ienāk puisis, tad pavisam iespējams – meiteņu draudzība pajuks. Bet ja divu puišu vidū ienāk meitene, viņa noteikti nejutīsies trešā liekā. – Kuru no saviem draugiem, paziņām iesakāt nākamās „Divkaujas” cīņai martā? Marita: – Oskaru Treimani. Sintija: – Kristapu Lejiņu.

Lauris Sildniks, grupas “Enhet” solists:

– Izlasot abu meiteņu atbildes, Maritai dodu 6 punktus, bet Sintijai 7,5. Atbildes vērtēju pēc loģikas. Man patika Sintijas domas par puišu draudzību. Varu tam piekrist. Pēc trim “Divkaujas” kārtām, kurās piedalījās Liene Mihaļova, Madara Martinsone, Ivars Ķirsis, Kristaps Jaunzems, Marita Kozlovska un Sintija Reinholde, līderpozīcijas saglabā Madara Martinsone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
27

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
72

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
30

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
49

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Uzzināt, kur vajadzēs matemātiku

07:21
23.10.2024
233

Tikšanās ar profesiju pārstāvjiem skolēniem pastiprina interesi par mācību priekšmetiem “Karjeras nedēļā arī mūsu skolā ir tradīcija tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, taču pasākumi, lai skolēni iepazītu dažādu profesiju ikdienu, notiek gandrīz visu mācību gadu,” par Karjeras nedēļu, kas Latvijā risinājās no 7. līdz 11.oktobrim, pastāsta Cēsu 1.pamatskolas direktore Antra Avena. “Šajā rudenī bija vairākas […]

Plenērs laukos radošā gaisotnē rada arī pārpratumus

06:33
16.10.2024
49

Septembra izskaņā Dzērbenes pagastā trīs dienas darbojās pulciņš radošu jaunu cilvēku.\ Tur norisinājās fotoplenērs “Mālderdienas Dzērbenē”. “Šāda formāta plenērs norisinās otro reizi. To sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) rīko Dzērbenes radošā māja “Memberi”. Pērn plenērā bija ap 30 dalībnieku, šogad jau 52,” pastāsta plenēra organizatore, māksliniece Ērika Māldere. “Visus vieno mācības Nacionālajā kino skolā. […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
19
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
14
8
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
16
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi