Kā likt atzīmes, ja skolotājs vērtējis ne vien atbildi, bet skolēna personisko izaugsmi zināšanu iegūšanā? “Vērtēt, lai mācītos” – šīs tēmas apspriešanai Cēsīs bija sapulcināti vairāk nekā 500 pedagogi no Latvijas skolām.
Cēsis bija izraudzītas, jo te izveidots pietiekami liels konferenču centrs. Cilvēku pulcēšanai, sadalīšanai darba grupās, paēdināšanai kalpoja trīs Raunas ielas nami – Vidzemes koncertzāle, Centrālā bibliotēka un Pieaugušo izglītības centrs.
Valsts sākusi strādāt, lai samazinātu mācību satura daudzumu, kas jāapgūst skolās. Tajā pašā laikā izglītības politika paredz, ka skolu beidzēji ar laiku būs vēl daudzpusīgāki. To iecerēts panākt, skolēniem jau no mazotnes ļaujot apzināties zināšanu lomu, iemācīt izmantot zināšanas vai apjaust, kurās dzīves jomās iegūtās zināšanas noderēs. Jaunais mācību saturs ies roku rokā ar vērtēšanas sistēmu, kas veidojas. Vecāki no vērtēšanas sapratīs, cik kompetents atbilstoši savam vecumam ir skolēns, kādas jau ir viņa prasmes izmantot apgūto.
Konference pulcēja ļoti pieredzējušus pedagogus, kuri guva apstiprinājumu, ka no standartizētu jautājumu uzdošanas eksāmenu pārbaudes darbos valsts gatava ar laiku atteikties. Veidosies eksāmeni, kas apliecinās skolēna kompetences līmeni, prasmes pielietot zināšanas.
Konferencē “Vērtēt, lai mācītos” skolotāji tikās ar izglītības politikas veidotājiem. Viņi piedāvāja, kā strādāt, lai bērnam saprotamā veidā apliecinātu, cik viņš attiecīgajā jomā jau ir zinošs un varošs. Tas var nebūt izteikts skaitļu līdz desmit skalā. Tie varēs būt jēdzieni – ieskaitīts vai neieskaitīts darbs, apgūts vajadzīgais līmenis vai zināšanas vēl jāpapildina, tas var būt atzinums, ka prasmes lietot zināšanas vēl nav pilnīgas.
Vienu no prakses nodarbībām bija aicināta vadīt Dana Narvaiša, Cēsu Jaunās pamatskolas līdzšinējā direktore, šobrīd skolas attīstības programmas vadītāja, jo skola ir pieprasīta, audzēkņu skaits palielinās. Skolu veidoja paši vecāki, D. Narvaiša no pirmajām dienām tajā bērnu mācību sasniegumus vērtējusi pēc modernākajiem principiem – tā, lai bērns vēlētos mācīties tālāk. Vērtējums parāda bērna izaugsmi, gūtos sasniegumus, ģimene seko tam līdzi un atbalsta bērnu mācībās, vecāki iegulda laiku un darbu, aktīvi sadarbojas ar skolu.
Pedagogi no foruma Cēsīs devās mājup, zinot, ka arī turpmāk būs stundas, kurās skolēniem jāapgūst likumi, formulas, svešvārdi. Taču mācību gadā vairāk iekļaujamas nodarbības, kurās zināšanas valodās un matemātikā, mājturībā un dabaszinībās, literatūrā un mūzikā izmantojamas. Tā izpaudīsies kompetencēs balstītā izglītība.
Latvijas skolotāju auditorijā bija aicināta Irmeli Halinena, Somijas Izglītības aģentūras mācību satura izstrādes vadītāja. Viņa sacīja, ka arī Somija nesen pārskatījusi mācību saturu un to samazinājusi, lai skolās atliktu vairāk laika skolēnam veidot apziņu, kā pašam iemācīties, kā to darīt ar prieku, un nostiprināt apziņu, ka mācīšanās procesu nevarēs pārtraukt visu mūžu.
“Nav saprātīgi uzskatīt – ja cilvēks zinās daudz informācijas, tas viņu automātiski padarīs inteliģentu,” mācību satura samazināšanu komentēja Somijas Izglītības aģentūras vadītāja. Lai audzēkņi visā valstī iegūtu vienlīdz stabilas pamatzināšanas, Somijas skolām dotas vadlīnijas. Ar to pietiekot. “Mēs skolotājiem uzticamies,” uzsvēra somiete I. Halkinena. Pedagogiem katrā skolā ļauts strādāt visai patstāvīgi, bērniem dotie mērķi ik pēc laika tiekot novērtēti ar valsts pārbaudes darbiem. Izglītības ministrija liecinot, ka skolas Somijā nodrošinot diezgan vienāda līmeņa mācību sasniegumus.
Latvijā iecerēts, ka 21. gadsimtā skolās pārmaiņu process lēnām virzīsies vēl 13 gadu garumā, vainagojoties 2030. gadā. Mācību procesi pārveidosies, un mācības varēs notikt arī brīžos, kad skolotājs klases priekšā nestāvēs. Skolēni jutīs nepieciešamību gūt zināšanas, mācīsies, arī viens otru papildinot, paši secinās, kam atlicināt vairāk laika. Pedagogu uzdevums būs skolēnu ieguvumus motivēti novērtēt.
Cēsniekiem bija dota iespēja konferencē izteikt savus vērojumus par visaptverošo reformu. Cēsu 2. pamatskolas direktora vietniece Vita Golubova par nākotnē svarīgu darba formu nosauca pedagogu sadarbību, nenodalot mācību priekšmetu grupas kā nesaistītas. “Ja sagaidām, lai skolēni prastu sadarboties zināšanu un prasmju gūšanā, tad vispirms jāsadarbojas pedagogiem,” vēlēja V.Golubova.
Cēsu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina uzsvēra, ka izglītības iestādēm būs jāsniedz daudz vairāk informācijas skolēnu vecākiem. Jāskaidro, kā turpmāk vērtēs skolēnu zināšanas un darbu stundās, jāskaidro tas, ka arī paši skolēni tiks aicināti novērtēt savas zināšanas un prasmes. L. Kokina izteica kritiku Izglītības un zinātnes ministrijai par nekorektu vērtējumu Latvijas skolu darbam. Tā šovasar sabiedrību informēja, ka skolu beidzējiem pasliktinās zināšanas matemātikā. Taču sabiedrībai netika skaidrota bāze, no kādas veikti secinājumi. Nepelnīti vislielākā kritika par rezultātiem centralizētajā matemātikas eksāmenā tika profesionālās izglītības skolām, kaut tajās valsts nepiedāvā tikpat daudz matemātikas stundu kā vispārizglītojošās skolās. Izglītības nozarē strādājošie zina, ka profesionālajās skolās ir citi akcenti mācību satura veidošanā, matemātikas apguvei paredzēts krietni mazāk nodarbību.
Komentāri