
FOTO: freepik.com
Katru pavasari skolēnu vidū aug nepacietība – tuvojas brīdis, kad varēs pieteikties vasaras darbam. Tā ir iespēja ne tikai nopelnīt, bet arī gūt pirmo darba pieredzi un iepazīt atbildību.
Arī šovasar Cēsu novadā interese par skolēnu nodarbinātību bijusi ļoti liela – darba vietas pazuda gandrīz zibenīgi.
Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), kā ik gadu, piedāvāja darba iespējas jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Nekādu pārsteigumu – arī šogad pieprasījums ir bijis liels. Kā stāsta Izglītības pārvaldes speciāliste Anda Kamzole, uzsākot pieteikšanos, kas notiek internetā, jau gandrīz desmit minūtēs tika aizpildītas visas vietas. “Līdz pusdienlaikam pieteikšanās tika slēgta, lai neradītu jauniešiem nepamatotas cerības,” viņa piebilst.
Nelielus sarežģījumus radīja tas, ka skolēniem bija jāreģistrējas divās vietās – gan Cēsu novada anketā, gan NVA datu bāzē. Daži jaunieši bija izlaiduši šo soli, taču, sazinoties ar katru personīgi, problēmas tika veiksmīgi atrisinātas.
Šovasar Cēsu novada pašvaldība nodrošina 96 darbavietas dažādās savās iestādēs: bērnudārzos, skolās un citur. Tomēr ne vienmēr visi, kas saņem darbavietu, to arī izmanto. Visbiežāk atsakās vidusskolas pēdējo klašu jaunieši, kuri pašu spēkiem atraduši citas, iespējams, labākas darba vietas, stāsta A. Kamzole.
Skolēnu darba stundas un nosacījumi ir atkarīgi no skolēna vecuma. Jaunieši no 15 līdz 17 gadiem drīkst strādāt līdz septiņām stundām dienā, tas ir, 35 stundas nedēļā, bet no 18 līdz 20 gadiem – jau pilnu slodzi, astoņas stundas dienā.
Lai motivētu uzņēmējus piedalīties programmā, NVA piedāvā finansiālu atbalstu – dotāciju 50 % apmērā no minimālās mēneša darba algas proporcijā pret nostrādāto laiku. Skolēniem ar invaliditāti alga tiek segta pilnā apmērā. Tāpat darba devēji var saņemt dotācijas darba vadītājam – 10 % no minimālās algas vai 60 %, ja tiek nodarbināts skolēns ar invaliditāti. Papildus apmaksā arī veselības pārbaudi līdz 50 eiro.
Par samaksas procesu Anda Kamzole stāsta: “Sākotnēji skolēna darba algu – 740 eiro pirms nodokļiem – izmaksā pašvaldība. Arī darba vadītājam tiek paredzēts 10 % atalgojums jeb 74 eiro. Vēlāk, iesniedzot nepieciešamos pārskatus, NVA sedz savu daļu, ja dokumentāciju uzskata par atbilstošu.” Jautāta, kas būtu nepieciešams, lai visiem interesentiem atrastos darbavieta, Anda Kamzole uzsver – nepieciešams lielāks finansējums. Šogad skolēnu vasaras nodarbinātības programmai Cēsu novadā piešķirti 59,5 tūkstoši eiro.
Cēsu novadā darbavietas vasarā piedāvā arī uzņēmumi ārpus pašvaldības. Pēc NVA saraksta “Vakanto darba vietu saraksts skolēnu vasaras darbam 27.06.2025.” tās nodrošināja SIA “Malī”, SIA “Rikardions”, SIA “Porcelāna Galerija” un SIA “Cēsu gaļas kombināts”. Šie uzņēmumi individuāli reģistrējas NVA sistēmā un piedāvā darbu neatkarīgi no pašvaldības.
Jānis Ronis, SIA “Porcelāna Galerija” īpašnieks, stāsta, ka ar NVA sadarbojas jau ilgi, aģentūra atsūta dažādus piedāvājumus, projektus, un viņš izvērtē. “Mums ir sezonāls darbs – galerija atvērta tieši trīs vasaras mēnešus, tā kā mums šis projekts ir labs,” atzīst J.Ronis.
Jautājot par skolēnu aktivitāti, uzņēmējs stāsta, ka jaunieši izmanto piedāvājumu, ir arī tādi, kas uzņēmumā strādā jau vairākas vasaras pēc kārtas. “Tad, kad veikaliņš bija Cēsīs (tagad tas darbojas tikai Inešos- aut.), pieprasījums bija vislielākais. Mēs lūdzām, lai apstādina pieteikšanos, jo nevaram tik daudz ne izvērtēt, ne uzņemt. Protams, ir ļoti neērti atteikt. Izvērtēšanas process arī sarežģīts, jo nevar zināt, kāds tas bērns ir un ne visi māk labi aprakstīt savas prasmes.”
J.Ronis uzskata, ka skolēniem ir jādod iespēja strādāt: “Man pašam arī ir bērni, kas strādājuši vasarā, izmantojot šo iniciatīvu. Uzskatu, ka tas ir labi, jo radina jauniešus pie sistemātiska darba un viņi arī iegūst naudiņu, gandarījumu.” J.Ronis darbojas arī Cēsu Rotari klubā, kurš pulcina uzņēmējus. Viņš saka, ka vēlētos uzņēmējus vairāk informēt par šo projektu, rosināt, lai radītu vairāk iespēju bērniem. “Šo pieredzi es gribētu aktivizēt ar uzņēmējiem un pašvaldību, lai nākamgad varētu būt vairāk piedāvāto darbavietu.”
Rihards Millers, SIA “Rikardions” īpašnieks, stāsta, ka sadarbība ar NVA sākās tad, kad pirmajā uzņēmuma darbības gadā ziemā pieņēma divus praktikantus. Viņš tad esot sācis domāt un interesējies par iespējām darbā uzņemt arī nepilngadīgus jauniešus. Tad pamanījis NVA iniciatīvu un iesaistījies. Protams, liels atbalsts ir subsidētā algas daļa, atzīst uzņēmējs. “Tas arī atviegloja finansiālo situāciju, jo provincē ar uzņēmējdarbību jau nemaz nav viegli. Tomēr pastāvam četrus gadus un, manuprāt, veiksmīgi,” saka R.Millers. Kā vēl vienu iemeslu, kāpēc piedāvā darba iespējas vasarā, uzņēmējs nosauc darbaspēka trūkumu: “Ēdināšanas nozarē trūkst gan kārtīgu pavāru, gan viesmīļu. Tad jaunos var veiksmīgi apmācīt savā uzņēmumā tieši tam, ko mums vajag.”
Arī viņš uzskata, ka ir svarīgi dot iespējas jauniešiem strādāt, atzīstot, ka ir savas grūtības apmācīt skolēnus, bet tomēr tas ir jādara. “Reizēm atnāk tādi, ka nezinu, ar ko sākt, jo nav turējuši rokās ne nazi, ne kartupeļu mizotāju. Tomēr es iesaku piedāvāt darbu skolēniem, jo kā tad jaunieši tiks pie tā darba, ja viņus neņems un nemācīs?”
Uzņēmums SIA “Rikardions” nav izņēmums – arī šeit gribētāju skaits ir liels. Kā pats īpašnieks saka, no visiem četriem gadiem šogad aktivitāte bija vislielākā, uz vienu darbavietu pieteicās ap 40 kandidātiem. Viņš piezvana jauniešiem un uzaicina uz interviju, lai pieņemtu darbā atbilstošāko. Atzīst, ka gandrīz puse nemaz neierodas. Ir arī tādi, kuriem vēlāk ir rūgtuma sajūta, ka darbā nav pieņemti. Savukārt visus četrus gadus pie viņiem strādājusi jauniete, kas nu jau ir kļuvusi par pilnvērtīgu pavāru uzņēmumā. Gandarīts ir arī par šīs vasaras pirmā mēneša darbinieku – kādu jaunieti, kurš vēlāk ir arī izteicis pateicību. R.Millers arī izvērtē iespējas tālākai sadarbībai ar jauniešiem.
“Druvas” uzrunātie uzņēmumu īpašnieki Jānis Ronis un Rihards Millers jau vairākus gadus izmanto NVA piedāvājumu un vasarā pieņem skolēnus darbā. Sadarbību vērtē pozitīvi un plāno arī turpmāk to īstenot.
Komentāri