Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Skolēni vasarā apgūst darba pieredzi

Druva
08:09
22.08.2023
31
Nva Skoleni Copy 2

Šogad Cēsu novada teritorijā 27 darba devēji skolēniem piedāvāja darbu vasarā, sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA).

Saskaņā ar NVA operatīvajiem datiem uz 7.augustu NVA Cēsu filiāles Cēsu Klientu apkalpošanas centra pārziņā esošajā teritorijā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija iesaistījušies 172 skolēni.

“Daļa uzņēmēju ir jau ilggadēji partneri, kas ar NVA atbalstu dod vasaras darbu jauniešiem, bet katru gadu ir arī jauni sadarbības partneri,” informēja Nodarbinā­tības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja Ilona Rute, piebilstot, ka kopējā darba devēju aktivitāte no iepriekšējiem gadiem būtiski neatšķiras.

Ilona Rute atzīst, ka skolēnu interese tradicionāli ir lielāka nekā pieprasījums. Skolēni vai viņu vecāki izmanto gan aģentūras starpniecību, gan paši sazinās ar darba devēju, kurš iesaistījies šajā pasākumā. Tomēr ir arī gadījumi, kad jaunieši reģistrējas dalībai pasākumā, rezervējot sev vasaras darba iespēju, bet vēlāk plāni mainās un darbam viņi nepiesakās. Jauniešus visvairāk interesē darba iespējas pilsētā, mazapdzīvotās vietās darba vietas aizpildīt ir grūtāk.

Skaidrojot raksturīgākās nozares, kurās skolēni strādā, Ilona Rute teic: “Valstī kopumā šovasar visvairāk darba vietu skolēniem ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, valsts pārvaldē, apstrādes rūpniecībā, izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs. Piedāvājums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski neatšķiras. Cēsu novada administratīvajā teritorijā visbiežāk skolēniem bijusi iespēja strādāt ēdināšanas un tirdzniecības jomā, kā arī dažādi sezonas un palīgdarbi. Populārākās profesijas – labiekārtošanas strādnieks, palīgstrādnieks, viesmīlis, pavāra palīgs, pārdevēja palīgs. Būtiski, ka darba devējiem, nodarbinot skolēnus, ir jāievēro valsts normatīvo aktu prasības un jāpiedāvā tāds darbs, ko skolēni drīkst veikt. Tā skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.”

SIA “Porcelāna galerija” īpašnieks Jānis Ronis piedāvā darbu skolēniem gan Inešos, kur jau ilgāku laiku ir Piebalgas porcelāna fabrikas veikals, gan pāris gadu esošajā Cēsu veikaliņā. Šogad pieteikumu skaits bijis ļoti liels, uzņēmums pat lūdzis savu piedāvājumu izņemt no NVA mājaslapas. Jānis Ronis teic: “Atteikt tomēr ir ļoti nepatīkami, arī izvērtēt skolēna prasmes, ja viņam nav iepriekšējas pieredzes, ir sarežģīti. Tomēr pārrunas veicam, pēc tam arī tiek pieņemts lēmums, vai pretendentu pieņemt darbā. Nereti tie ir jaunieši, kas saistīti ar mākslu, veikalā strādājušas, piemēram, Mākslas skolas audzēknes. Šāda sadarbība ar skolēniem ir ieguvums gan jaunajiem cilvēkiem, gan uzņēmējam. Protams, jaunais cilvēks ir jāapmāca, nevar līdz galam zināt, ko no viņa gaidīt, katrs ir citāds, turklāt arī pārdot ir jāmāk, tas nav tik vienkārši, kā šķistu pirmajā mirklī. Līdz šim man ir paveicies, lielu problēmu nav bijis. Mūsu veikalos ir brīvāka atmosfēra, veikals ir galerijas tipa, atšķiras no lielajiem veikaliem, bet tāpat ir jābūt pretimnākošam, laipni jāpastāsta par produkciju, jāatbild uz apmeklētāja jautājumiem. Tāpat ir jāsakārto telpa, jānotīra logi, visam jābūt tīram un kārtīgam, lai cilvēkam, kurš šajā vidē ienāk, ir patīkami.”

Jānis Ronis skaidro, ka sadarbība ar NVA ir ieguvums arī uzņēmējam: “Cēsīs apgrozījums ir mazāks, un tas, ka pusi no atalgojuma maksā valsts, palīdz izlīdzināt izdevumus.”

Cēsniece Amanda Irbe mācās Ogres tehnikumā dizainu. Pirms diviem gadiem ieguvusi pieredzi, strādājot “Ksenukai” veikalā, bet šogad ir priecīga par pieredzi Piebalgas porcelāna veikalā Cēsīs: “Vēlējos strādāt vietā, kur ir mierīgāk un kas ir ar māksliniecisku ievirzi, jo esmu sākusi apgūt dizainu. Te man ļoti patīk, te ir cita noskaņa, tāpat arī kolēģi ir saprotoši, pārāk nedusmojas, ja gadās pieļaut kādu kļūdiņu. Klienti ir gan vietējie, gan tūristi, apkalpoju gan latviešu, gan angļu valodā. Daudzi jautā, kur produkti ražoti, kā izgatavoti, labprāt izskaidroju.” Amanda Irbe vērtē, ka iespēja vasarā strādāt ir ļoti nozīmīga, jo īpaši jauniešiem, kuri mācās tehnikumā, jo tā ir iespēja iegūt praksi, kā arī pieredze var palīdzēt vieglāk atrast darbu nākotnē. Viņa secina, ka darbu jaunietim atrast nav vienkārši, it īpaši vasarā un vēl jo vairāk Cēsīs, kur ir ļoti daudz skolēnu, kuri visi vēlas strādāt: “Man jau ir astoņpa­dsmit gadi, tas paver lielākas darba iespējas, bet citādi ir ļoti grūti, jo pieteiktās vietas aizpildās ļoti ātri.” Amanda teic, ka arī nākamgad centīsies vasarā strādāt: “Meklētu vēl otru darbu, bet mēnesi noteikt vēlētos atkal strādāt šeit, ja būs tāda iespēja.”

Darba devēji, kuri piedāvā darbu skolēniem vasarā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, skolēnus no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, nodarbina vienu mēnesi, bet dažkārt, ja darba devējs un skolēns par to ir savstarpēji vienojušies, ir iespēja strādāt divus mēnešus. Saskaņā ar likumdošanu skolēns vecumā no 15 līdz 18 gadiem tiek nodarbināts ne ilgāk kā septiņas stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, savukārt skolēns vecumā no 18 līdz 20 gadiem tiek nodarbināts astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā.

Darba devējs saņem valsts dotāciju, ko izmaksā NVA, skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet, ja darba devējs nodarbina skolēnu ar invaliditāti, dotācija ir lielāka – valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. No valsts līdzekļiem apmaksā veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošina skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA maksā arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
56

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
53

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
63

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
83

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
79

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
104
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi