Šogad Cēsu novada teritorijā 27 darba devēji skolēniem piedāvāja darbu vasarā, sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA).
Saskaņā ar NVA operatīvajiem datiem uz 7.augustu NVA Cēsu filiāles Cēsu Klientu apkalpošanas centra pārziņā esošajā teritorijā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija iesaistījušies 172 skolēni.
“Daļa uzņēmēju ir jau ilggadēji partneri, kas ar NVA atbalstu dod vasaras darbu jauniešiem, bet katru gadu ir arī jauni sadarbības partneri,” informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja Ilona Rute, piebilstot, ka kopējā darba devēju aktivitāte no iepriekšējiem gadiem būtiski neatšķiras.
Ilona Rute atzīst, ka skolēnu interese tradicionāli ir lielāka nekā pieprasījums. Skolēni vai viņu vecāki izmanto gan aģentūras starpniecību, gan paši sazinās ar darba devēju, kurš iesaistījies šajā pasākumā. Tomēr ir arī gadījumi, kad jaunieši reģistrējas dalībai pasākumā, rezervējot sev vasaras darba iespēju, bet vēlāk plāni mainās un darbam viņi nepiesakās. Jauniešus visvairāk interesē darba iespējas pilsētā, mazapdzīvotās vietās darba vietas aizpildīt ir grūtāk.
Skaidrojot raksturīgākās nozares, kurās skolēni strādā, Ilona Rute teic: “Valstī kopumā šovasar visvairāk darba vietu skolēniem ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, valsts pārvaldē, apstrādes rūpniecībā, izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs. Piedāvājums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski neatšķiras. Cēsu novada administratīvajā teritorijā visbiežāk skolēniem bijusi iespēja strādāt ēdināšanas un tirdzniecības jomā, kā arī dažādi sezonas un palīgdarbi. Populārākās profesijas – labiekārtošanas strādnieks, palīgstrādnieks, viesmīlis, pavāra palīgs, pārdevēja palīgs. Būtiski, ka darba devējiem, nodarbinot skolēnus, ir jāievēro valsts normatīvo aktu prasības un jāpiedāvā tāds darbs, ko skolēni drīkst veikt. Tā skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.”
SIA “Porcelāna galerija” īpašnieks Jānis Ronis piedāvā darbu skolēniem gan Inešos, kur jau ilgāku laiku ir Piebalgas porcelāna fabrikas veikals, gan pāris gadu esošajā Cēsu veikaliņā. Šogad pieteikumu skaits bijis ļoti liels, uzņēmums pat lūdzis savu piedāvājumu izņemt no NVA mājaslapas. Jānis Ronis teic: “Atteikt tomēr ir ļoti nepatīkami, arī izvērtēt skolēna prasmes, ja viņam nav iepriekšējas pieredzes, ir sarežģīti. Tomēr pārrunas veicam, pēc tam arī tiek pieņemts lēmums, vai pretendentu pieņemt darbā. Nereti tie ir jaunieši, kas saistīti ar mākslu, veikalā strādājušas, piemēram, Mākslas skolas audzēknes. Šāda sadarbība ar skolēniem ir ieguvums gan jaunajiem cilvēkiem, gan uzņēmējam. Protams, jaunais cilvēks ir jāapmāca, nevar līdz galam zināt, ko no viņa gaidīt, katrs ir citāds, turklāt arī pārdot ir jāmāk, tas nav tik vienkārši, kā šķistu pirmajā mirklī. Līdz šim man ir paveicies, lielu problēmu nav bijis. Mūsu veikalos ir brīvāka atmosfēra, veikals ir galerijas tipa, atšķiras no lielajiem veikaliem, bet tāpat ir jābūt pretimnākošam, laipni jāpastāsta par produkciju, jāatbild uz apmeklētāja jautājumiem. Tāpat ir jāsakārto telpa, jānotīra logi, visam jābūt tīram un kārtīgam, lai cilvēkam, kurš šajā vidē ienāk, ir patīkami.”
Jānis Ronis skaidro, ka sadarbība ar NVA ir ieguvums arī uzņēmējam: “Cēsīs apgrozījums ir mazāks, un tas, ka pusi no atalgojuma maksā valsts, palīdz izlīdzināt izdevumus.”
Cēsniece Amanda Irbe mācās Ogres tehnikumā dizainu. Pirms diviem gadiem ieguvusi pieredzi, strādājot “Ksenukai” veikalā, bet šogad ir priecīga par pieredzi Piebalgas porcelāna veikalā Cēsīs: “Vēlējos strādāt vietā, kur ir mierīgāk un kas ir ar māksliniecisku ievirzi, jo esmu sākusi apgūt dizainu. Te man ļoti patīk, te ir cita noskaņa, tāpat arī kolēģi ir saprotoši, pārāk nedusmojas, ja gadās pieļaut kādu kļūdiņu. Klienti ir gan vietējie, gan tūristi, apkalpoju gan latviešu, gan angļu valodā. Daudzi jautā, kur produkti ražoti, kā izgatavoti, labprāt izskaidroju.” Amanda Irbe vērtē, ka iespēja vasarā strādāt ir ļoti nozīmīga, jo īpaši jauniešiem, kuri mācās tehnikumā, jo tā ir iespēja iegūt praksi, kā arī pieredze var palīdzēt vieglāk atrast darbu nākotnē. Viņa secina, ka darbu jaunietim atrast nav vienkārši, it īpaši vasarā un vēl jo vairāk Cēsīs, kur ir ļoti daudz skolēnu, kuri visi vēlas strādāt: “Man jau ir astoņpadsmit gadi, tas paver lielākas darba iespējas, bet citādi ir ļoti grūti, jo pieteiktās vietas aizpildās ļoti ātri.” Amanda teic, ka arī nākamgad centīsies vasarā strādāt: “Meklētu vēl otru darbu, bet mēnesi noteikt vēlētos atkal strādāt šeit, ja būs tāda iespēja.”
Darba devēji, kuri piedāvā darbu skolēniem vasarā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, skolēnus no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, nodarbina vienu mēnesi, bet dažkārt, ja darba devējs un skolēns par to ir savstarpēji vienojušies, ir iespēja strādāt divus mēnešus. Saskaņā ar likumdošanu skolēns vecumā no 15 līdz 18 gadiem tiek nodarbināts ne ilgāk kā septiņas stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, savukārt skolēns vecumā no 18 līdz 20 gadiem tiek nodarbināts astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā.
Darba devējs saņem valsts dotāciju, ko izmaksā NVA, skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet, ja darba devējs nodarbina skolēnu ar invaliditāti, dotācija ir lielāka – valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. No valsts līdzekļiem apmaksā veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošina skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA maksā arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam.
Komentāri