
Vidusskolēniem eksāmenu laiks gandrīz aiz muguras, bet vidējās izglītības eksāmenu sertifikātus viņi varēs saņemt no 3. jūlija. Lielākā daļa vidējās izglītības iestāžu beidzēju visus valsts centralizētos pārbaudījumus jau nokārtojuši. “Druva” uzrunāja vairākus Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) 12.klašu skolēnus par aizvadīto eksāmenu sezonu, jautājot, kā jutušies, kārtojot eksāmenus, kādi ir nākotnes plāni un vai šovasar atvēlēs laiku arī atpūtai.
Kuru ceļu izvēlēties – vēl jāizlemj

Ksenija Tokare pastāsta, ka gatavošanās eksāmeniem kopumā ritēja diezgan labi – daudz laika veltīts mācībām, īpaši tiem priekšmetiem, kas nepieciešami, lai iestātos augstskolā. “Visi eksāmeni jau ir aiz muguras. Godīgi sakot, tie nebija tik biedējoši, kā biju iedomājusies. Sajūta pēc to nokārtošanas – atvieglojums un neliels lepnums,” domās dalās abituriente. Viņa gan atzīst, ka pārlieku nepārdzīvo eksāmenu rezultātus, pārbaudījumu vērtējums viņai nekad nav bijis galvenais. “Man patīk mācīties un iegūt zināšanas, bet es saprotu, ka eksāmenu rezultāti ne vienmēr atbilst reālajām zināšanām!”
Vidusskolas gadi pagājuši ļoti ātri, atzīst Ksenija, gan ar izaicinājumiem, gan ar patīkamiem brīžiem. “Esmu pateicīga par pieredzi draugiem, skolotājiem un visiem notikumiem, kas palīdzējuši izaugt. Tagad, kad skolas laiks tuvojas noslēgumam, sajūtas ir dalītas: no vienas puses, prieks un satraukums par nākotni; no otras – nelielas skumjas, ka beidzas kāds nozīmīgs posms dzīvē. Kā jau vienmēr apziņa par labo atnāk tikai tad, kad to pazaudē,” teic Ksenija.
Jauniete pastāsta, ka vēl nav pieņēmusi gala lēmumu, kur un ko studēt. “Tas nav tāpēc, ka trūktu interešu, gluži pretēji – mani piesaista vairākas ļoti atšķirīgas jomas, un tieši tāpēc izvēle kļūst sarežģītāka.” Kseniju kopš pamatskolas ļoti aizrauj kriminālistika. “Mani fascinē noziedzības izmeklēšana, psiholoģiskie aspekti un precizitāte, kas nepieciešama šajā profesijā. Tajā ir kaut kas no loģikas, novērošanas un arī empātijas. Jau sen mani saista arī apģērba dizains – iespēja izpausties radoši, radīt ko vizuāli skaistu un arī praktisku. Savukārt trešā joma, kas mani ir vilinājusi, ir aktiermāksla. Esmu domājusi, kā ir iedzīvoties dažādos tēlos, izpaust emocijas, uzrunāt skatītājus.”
Mācoties 10.klasē, šķitis, ka līdz 12.klasei viss būs skaidrs – par ko kļūt, ko studēt, kur strādāt nākotnē. “Tagad esmu sapratusi, ka izvēlēties savu ceļu dzīvē nav viegls uzdevums, tas prasa laiku. Esmu mierinājusi sevi ar domu: “Nav jāzina visas atbildes uzreiz – svarīgāk ir meklēt godīgi.” Šis ir laiks, kad jāļaujas arī pārdomām, pieredzei un dažkārt pat šaubām, jo tās palīdz iepazīt sevi. Ticu, ka mans ceļš atklāsies pakāpeniski. Pat ja pirmais solis nebūs perfekts, varēšu pielāgoties, mācīties un augt. Galvenais ir turpināt meklēt un nebaidīties!” saka Ksenija Tokare . Jauniete vērtē, ka šī vasara būs kā tilts starp skolu un pieaugušo dzīvi, un viņa vēlas to izdzīvot apzināti, ar prieku un atvērtību visam, ko tā var sniegt.
Mērķis – tikt budžeta vietā augstskolā, lai studētu sen iecerētās tiesību zinātnes

“Šogad man bija jākārto augstākā līmeņa eksāmeni latviešu valodā un sociālajās zinātnēs, optimālā līmeņa eksāmenus nokārtoju jau 11. klasē. Pirms eksāmeniem jutos mierīgi, zināju, kas mani sagaida. Par to jāpateicas skolotājām, jo viņas mani ļoti labi sagatavoja. Protams, ir neliels uztraukums, kādi būs rezultāti, jo tie var izšķirt manas iespējas augstskolā studēt par valsts budžeta līdzekļiem. Kopumā augstākā līmeņa eksāmenus vērtēju kā atbilstošus skolā iegūtajām zināšanām un domāju, ka mani rezultāti būs labi,” par aizvadīto eksāmenu laiku pastāsta Elīza Baumane.
Tagad, kad vidusskolas posms aiz muguras, Elīza atzīst, ka izjūtas ir pretrunīgas: “Sajūtas ir divējādas: prieks par paveikto, bet skumjas, ka jāatvadās no skolotājiem un skolas biedriem. Esmu pateicīga, ka šos trīs gadus varēju pavadīt Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, jo mācoties esmu piedzīvojusi lielu izaugsmi. Trīs gadi liekas maz, bet esmu paspējusi iejusties skolas vidē tik ļoti, ka tagad ir skumji doties prom.”
Elīza teic, ka visā vidusskolas mācību posmā pats svarīgākais bijis ģimenes, skolotāju un draugu atbalsts, jo nav trūcis grūtību, bet, pateicoties atbalstam, bijuši arī gandarījuma un prieka mirkļi. Elīza jau 10.klasē zinājusi, ka studēs tiesību zinātnes: “Stāsts, kā es nonācu līdz šim lēmumam, ir pavisam vienkāršs. 9. klases beigās kādā mācību stundā izspēlējām tiesas sēdi. Man bija prokurores loma, un, taisnību sakot, nesapratu, kas man ir jādara, bet tajā brīdī atskārtu, ka vēlos savu nākotni saistīt ar tiesībām. Tā arī domas nav mainījušās. Tagad mans mērķis ir tikt budžeta vietā un iegūt bakalaura grādu, un pēc tam arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.”
Elīza plāno, ka vasara būs diezgan darbīga un nozīmīga. “Jūnijs un jūlija sākums būs aizņemts ar kora mēģinājumiem un citiem gatavošanās darbiem skolēnu dziesmu svētkiem. Jūlija sākumā būs izlaidums, tam arī ir jāgatavojas. Pēc tam būs dokumentu iesniegšanas laiks augstskolās. Protams, vēlos arī atpūsties, pavadīt laiku ar draugiem un ģimeni. Esmu arī vasaras darba meklējumos, un varbūt izdosies kaut kur pastrādāt, jo gribu laiku pavadīt lietderīgi,” teic Elīza.
Ja veiksme uzsmaidīs, tad Zviedrijā studēs biomedicīnu

“Šogad kārtoju augstākā līmeņa eksāmenu bioloģijā, ķīmijā un matemātikā, bet latviešu valodā optimālā līmeņa eksāmenu. Runājot par ķīmiju un bioloģiju, teiktu, ka mans skolotājs ļoti labi sagatavoja mūsu klasi, lai gan ķīmijas uzdevumi likās ārkārtīgi specifiski pat tam, kurš bija ļoti labi apguvis pamatus, jo bija grūtības ar tiem. Piemēri bija ļoti īpatnēji,” par vidusskolas gala eksāmeniem teic Emīlija.
Pārbaudījums nenotika Emīlijas skolā, bet Cēsu Valsts ģimnāzijas telpās, arī tas būtiski palielināja satraukumu. “Biju sagatavojusies, bet neuzskatu, ka šo eksāmenu nokārtoju labi,” saka Emīlija.
Bioloģijas eksāmens noritējis DACVĢ, un Emīlija atzīst, ka, šķiet, tajā veicies patiešām labi. Matemātikas uzdevums gan ik gadu esot izaicinājums, jo nekad nevarot paredzēt, kas sagaidāms. “Nevar tā pilnīgi sagatavoties. Var apgūt pamatus, bet būt pavisam gatavam tieši eksāmenam, manuprāt, nevar.
Matemātikas eksāmenā man pietrūka laika, nepaguvu izpildīt visus uzdevumus,” dalās Emīlija.
Jauniete uz DACVĢ atnāca no lauku skolas – Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas. “Mācības Cēsīs man bija lielas pārmaiņas,” saka Emīlija un pastāsta, ka bijusi ļoti savrupa, kautrīga. “Visa sākumā šķita par daudz. Jauni cilvēki, klasesbiedri, jauna vide, daudz jaunu mācību priekšmetu. Mācījos vides dizaina un tehnoloģijas klasē. Bija grūti socializēties, jo mainījās klasesbiedri, pedagogi, bija grūti pierast,” pastāsta Emīlija.
Ģimnāzija gan devusi iespēju atklāt, cik pasaule plaša. Arī atbalsta nav trūcis – vienmēr atsaucīgi bijuši gan skolotāji, gan klasesbiedri. Jautāta par nākotnes plāniem, Emīlija smaidot atzīst, ka konkrēta plāna vēl nav. “Vēlos pieteikties vairākās augstskolās. Rīgas Stradiņa universitātē ārstniecībā, Latvijas Universitātē farmācijas un bioloģijas studijās, iespējams, vienā augstskolā Zviedrijā, kura piedāvā biomedicīnas programmu. Mani vecāki jau kādu gadu dzīvo Zviedrijā. Ja izdosies iestāties Zviedrijas augstskolā, pārcelšos pie viņiem. Esmu nospraudusi mērķi, ka pēc vidusskolas pabeigšanas noteikti studēšu; nestudēt – tādas opcijas man nav.”
Vasarā Emīlija plāno apciemot savas pamatskolas draudzenes. “Esmu atsākusi mācības autoskolā. Plānoju līdz vasaras beigām iegūt autovadītāja apliecību. Tas aizņem daudz laika. Tāpat arī jāgatavojas izlaidumam, kas būs 5.jūlijā,” pastāsta Emīlija. Kopumā viņa gan atzīst, ka grib vienkārši atpūsties – pasauļoties, palasīt grāmatas un palīdzēt vecvecākiem saimniecībā, pavadīt kādu laiku pie jūras.
Pilna motivācijas virzīties uz priekšu

“Šogad kārtoju padziļinātos eksāmenus latviešu valodā un sociālajās zinībās. Jau pērn nokārtoju optimālā līmeņa valsts pārbaudījumus matemātikā un angļu valodā. Gatavību eksāmeniem vērtēju pozitīvi, bijām krietni mācījušies, bija daudz materiālu, ko izmantot. Protams, satraukums bija liels, jo šiem eksāmeniem ir liela nozīme, lai iestātos universitātē,” teic Diāna Bukovska. Viņa gan saka, ka sirds ir mierīga, jo šķiet, ka pārbaudījumu prasības izpildītas labi.
“Uz aizvadītajiem gadiem ģimnāzijā atskatos ar prieku. Mums bija burvīgs skolotāju kolektīvs, stundās jutos ļoti komfortabli. Bija burvīgi klases biedri, un pa šiem trim gadiem secināju, ka esam ļoti dažādi un cits citu papildinām,” teic Diāna. Tagad, kad 12.klase aiz muguras, gan esot liels atvieglojums. “Pēdējais mācību gads man bija smags. Es mācījos un strādāju, tas prasīja ļoti daudz enerģijas.”
Diāna arvien domā, kādu ceļu izvēlēties tālāk. “Ir ļoti grūti saprast, kas tieši interesē, uzrunā. Protu izvērtēt savas spējas, saprotot, kādas ir stiprās puses, kas padodas labāk. Patlaban esmu ieinteresēta žurnālistikā, grāmatvedībā, kā arī veterinārajā zinātnē.” Jauniete gan atzīst, ka cenšas sev atgādināt – lai kādu izvēli veiks tagad, viņai ir iespēja mācīties visu mūžu, papildināt zināšanas, nonākot pie tā, kas vislabāk atbilst interesēm un vēlmēm.
Par vasaras plāniem Diāna teic, ka plāno strādāt. “Gribu izveidot nelielu “drošības spilvenu”. Ir daudz kam jāsagatavojas, jo studiju laikā pārcelšos uz citu vidi. Tāpat gribu iegūt autovadītāja tiesības.” Bet, protams, jauniete atzīst, ka vienlaikus grib arī izbaudīt vasaru un silto laiku – doties pastaigās, apmeklēt pasākumus, sportot. “Gribas sajust, ka viss ir labi! Ir jākustas uz priekšu, un šovasar nevēlos palikt uz vietas!”
Komentāri