Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Priekuļu vidusskolas jaunieši pārstāv Latviju

Jānis Gabrāns
10:23
07.01.2024
30
Priekuli Skarr

Priekuļu vidusskolas komanda bija viena no piecām Latvijā, kas iekļuva Baltijas valstu jauniešu ideju konkursa “Solve for Tomorrow” finālā.

Konkursā Baltijas jaunieši piedāvāja idejas, lai uzlabotu skolēnu pašsajūtu un padarītu skolas vidi patīkamāku. Kopumā piedalījās gandrīz tūkstotis jauniešu no visas Baltijas, Latvijā idejas pieteica 87 komandas.

Konkurss norisinājās vairākos posmos. Vispirms jaunieši izveidoja komandas, pieteica tās konkursam, tad sākās aktīva ideju izstrāde un plānošana, meklējot    praktiskas ieceres telpu iekārtojuma un vides uzlabošanai, kā arī idejas, kas veicinātu skolas mikroklimatu, uzlabotu emocionālo vidi, celtu skolēnu pašvērtējumu un kopumā uzlabotu vien­audžu savstarpējās attiecības un mentālo veselību.

Konkursa noslēgumā katras valsts piecu labāko ideju autori saņēma iespēju konsultēties ar mentoriem, lai trīs nedēļu laikā labāk sagatavotos lielajam finālam Baltijā un cīņai par galveno balvu.

No Latvijas finālā iekļuva arī komanda “SKARR”, jaunieši no Priekuļu vidusskolas, kurā darbojās Ralfs Priedīte, Roberts Jelnieks, Sanija un Kristiāna Ševerdakas.

Konkursam palīdzēja gatavoties skolotāja Agnese Ramata, kura atzinīgi vērtē audzēkņu sniegumu: “Šajā mācību gadā viņi izvēlējās apgūt speciālo kursu uzņēmējdarbības pamatos, tur jau strādājam ar dažādiem jauninājumiem. Nolēmām konkursā piedalīties ar ideju par digitālo āra klasi, kas lieliski iederētos ekoskolas vidē. Tā būtu ar tehnoloģijām aprīkota zona, kur apgūt jaunas zināšanas svaigā gaisā un pulcēties brīvos brīžos. Vēl jaunieši piedāvāja risinājumu, kā organizēt konsultāciju sistēmu.”

Fināls notika Rīgā, trīs valstu komandām, kopumā 15, tiekoties klātienē. Jauniešu prezentācijas vērtēja starptautiska žūrija.

“Tas bija zināms pārbaudījums, jo gan komunikācija ar mentoriem, gan fināla prezentācija notika angļu valodā,” stāsta skolotāja. “Galvenais nosacījums bija, ka trijās minūtēs jāspēj izklāstīt sava iecere. Tas bija izaicinoši, jo prezentācijā piedalījās visi četri jaunieši. Pēc tam nācās atbildēt uz žūrijas jautājumiem. Manuprāt, mūsējie tika galā sekmīgi, kaut arī bija nobijušies. Tāda pieredze viņiem bija pirmo reizi, jo jārunā angliski, turklāt daudz klausītāju, arī citas komandas, žūrija, viss tika filmēts, bet tā bija ļoti noderīga pieredze. Tas vēlreiz lika jauniešiem pārliecināties, kādas prasmes mūsdienās uzņēmējdarbībā svarīgas: prezentēšana, etiķete un valodas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
56

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
53

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
63

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
83

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
79

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
104
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi