Trešdiena, 19. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

Pārdomas, sagaidot Jauno gadu

Druva
00:00
03.01.2009
3
200901030120327499 1

Ar cēsnieku Mareku Lazdeni tikāmies decembra nogalē, atskatoties uz aizejošā gada notikumiem un pārspriežot jaunā cerības.

Mareks atzīst – aizvadītajā gadā piedzīvotas dažādas emocijas un notikumi. Izbaudīts pirmais prieks, iegādājoties ģimenei dzīvokli, kā arī pirmā atklāsme, ko tad īsti reālajā dzīvē nozīmē kredītsaistības un attiecību veidošana ar banku. Iepazīta jauna darba vieta un kolēģi, kā arī piedzīvots tas, ko šobrīd nozīmē kļūt par bezdarbnieku.

„Trīs gadus nostrādāju uz kuģa par viesmīli. Vispirms uz kruīza kuģa, vēlāk uz kravas – pasažieru kuģa. Darbs man patika, arī alga bija laba, bet jocīga bija attieksme, ar kādu nācās saskarties. Mūsu, latviešu, pienākums bija tikai strādāt, nevis domāt vai runāt. Tam pierādījums ir arī tas, ka esmu palicis bez darba. Atļāvos priekšniekam pateikt, ko domāju,” stāsta Mareks un skaidro, ka uz kuģa teju visi latvieši strādājuši tikai paņemto kredītu dēļ. Darbs nav bijis nedz viegls, nedz tāds, par kuru dzīvē kāds sapņo.

„Protams, grūti ir arī tas, ka lielākā daļa dzīves paiet prom no ģimenes. Taču atkal jāsaka – šo darbu darīju galvenokārt tādēļ, ka Latvijā labu algu nopelnīt nebija iespējams, bet šajā darbā spēju nodrošināt ģimeni. Maksājām gan kredītu, gan dzīvojām,” saka Mareks un atzīst, ka šobrīd domas kavējas pie jauna darba meklējumiem un dzīves nokārtošanas.

„Patlaban darbu atrast ir tiešām grūti. Turklāt tādu, lai spētu normāli dzīvot. Katrā gadījumā Latvijā bārmenim vai viesmīlim nekur nemaksā tik lielu algu kā uz kuģa. Turklāt darba meklētāju šobrīd netrūkst. Arī algas šobrīd noteikti necels, bet, ja man piedāvātu darbu par 300 latiem, izdzīvot ģimenei ar šādu naudu būtu grūti, lai neteiktu – neiespējami. Šobrīd skatos uz ārzemēm. Ja vien būs iespēja, došos strādāt uz tuvējo Somiju vai kādu citu no netālajām kaimiņvalstīm. Ar ģimeni pārvāksimies, jo neredzu izeju, kā Latvijā var dzīvot,” spriež cēsnieks un turpina: „Latvija man ir mīļa, bet tas, kas šobrīd valstī notiek, nav normāli. Neesmu gatavs šai valstij maksāt nodokļus. Kāds solās būt šis gads? Algas samazina, cilvēki paliek bez darba, studiju maksu augstskolās paceļ, nodokļi jau cēlušies… Latvijā šobrīd viss tiek darīts, lai cilvēks būtu nabags un stulbs. Piedodiet, bet tā tas diemžēl ir.”

Mareks stāsta, ka tikai šobrīd var izvērtēt sākotnējo eiforiju par kredītā paņemto dzīvokli. Reālajā dzīvē notiekošais nebūt nav tikai rožainos toņos krāsojams.

„Negribas jau atzīt, bet iekritām. Vēl pirms gada bankas kredītus pakaļ meta. Solīja, ka dzīve ies uz augšu. Likās, kāpēc ne? Kāpēc neizmantot šādu iespēju un nenopirkt ģimenei mājvietu? Turklāt mums tā bija vajadzīga. Ģimenē ienāca meitiņa, un vēlējāmies savas mājas. Šobrīd pat domāt negribas, cik strauji kritusi nekustamo īpašumu vērtība, ko nozīmē ik mēnesi nest bankai naudu un plānot ģimenes budžetu. Turklāt dažbrīd jūties, kā iedzīts slazdā, ne vairs īsti šo dzīvokli iespējams pārdot par tādu summu, kā nopirkām, ne bankai to vajag. Pārdomas raisījušas arī bankas, kuras sludina, ka palīdzēs ikvienam klientam. Biju bankā, teicu, ka esmu zaudējis darbu. Ko viņi var piedāvāt? Saka, atlikšot pamatsummu, lai maksāju tikai procentus. Bet pamatsumma ir 60 eiro, procenti – 300… Pieļauju, ka neesmu vienīgais, kurš šobrīd atrodas šādā neapskaužamā situācijā,” saka Mareks un vaicāts, ko sagaida no jaunā gada, atbild: „Viss šajā dzīvē atkarīgs no katra paša. Tikai un vienīgi. Tik, cik kopā paši turēsimies, par sevi ar elkoņiem cīnīsimies, arī būs. Nesen lasīju, ka Latvijas valdība pilnīga sabrukuma vietā izvēlējusies cilvēku spīdzināšanu. Tā jau arī ir. Domāju, cilvēki nonāks līdz kaut kam līdzīgam, ko esmu piedzīvojis Francijā – visi streiko un pat kuģus ostā neielaiž. Kuģī slēgtajās telpās mira lopi. Bet, jo lielāki finansiāli zaudējumi, jo valdība savos kabinetos ātrāk lēma. Bet latvieši iziet pie Saeimas un padzied piketu laikā. Izskatās, ka šādi nekur tālāk netiksim.”

Mareks saka, ka Jaunais gads ir tikai kārtējie svētki. Nekas jau neapstājas vai nesākas no jauna: „Viss turpinās. Tikai gada skaitlī kāds cipars nomainījies. Bet galvenais ir veselība, saticība un mīlestība, ko arī viens otram vēlējām gada pirmajās minūtēs.” – Ekstremālākais, ko līdz šim esi piedzīvojis? – Paņēmis bankā dzīvoklim kredītu. – Kas tevi visbiežāk garlaiko? – Neizglītojošas, trulas filmas un televīzijas raidījumi. Garlaiko arī sekli cilvēki, kurus nekas vairāk neinteresē kā, piemēram, iedzeršana. – Kas tevi izsit no līdzsvara? – Mani ir grūti izsist no līdzsvara. Tam būtu jābūt kaut kam patiešām nopietnam. – Tava labākā rakstura īpašība? – Esmu strādīgs. – Tev patīk anekdotes? – Jā, bet tādas, kurās ir kāds grauds. – Kurp gribētu doties ceļojumā? – Turp, kur viss nav komercializējies. Uz kaut ko pirmatnīgu un neapgūtu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
24

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
39

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
95

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Drosmīgi piedalās runas konkursā “Pūcīte”

06:08
03.06.2024
119

Uzdrošinoties, pilnveidojot publiskās uzstāšanās prasmes, runājot mikrofonā, parādot sevi plašākai auditorijai, pārliecinoties par savām spējām, kā arī sniedzot prieku paši sevi un skatītājiem, 27 pirmsskolas vecuma bērni no visa plašā Cēsu novada piedalījās izteiksmīgās runas konkursā “Pūcīte” Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”. Konkursa dalībnieki pirms tam jau bija izturējuši atlasi savā pirmsskolas izglītības iestādē. Dalībniekus sagaidīja […]

Skolēnu komandas sacenšas informātikā un matemātikā

07:13
01.06.2024
93

Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) rīkoto Informātikas un matemātikas sacensību “KSIM Cēsis 2024” finālā piedalījās 13 komandas, kas tiesības startēt bija izcīnījušas 83 komandu konkurencē. Mājinieki Cēsu Valsts ģimnā­zijas komanda “Plūktāj­mezglu kviešienvadītāji”, kuru pārstāvēja 12.a klases audzēkņi Kārlis Driba un Rūdolfs Jāvalds un 10.a klases skolnieks Andris Jānis Rozen­bergs, saņēma atzinības rakstu. Pirmo vietu ieguva RTU […]

Jaunas ierosmes gūst abas puses

05:01
30.05.2024
45

Latviešu un dāņu skolotāji cits citu bagātināja pieredzē, tiekoties Erasmus+ sadarbības projekta“Mācīt ikvienu” vizītē Kopenhāgenā. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) astoņi pedagogi iepazina Dānijas pieredzi diferencēta mācību procesa īstenošanā Lundehusskole­nas pamatskolā Kopenhāgenā. Skolā pastiprinātu uzmanību pievērš individualizēta atbalsta sniegšanai skolēniem, kuri nāk no dažādām sociālajām grupām. Lundehusskolenas direktors Kims Stenholms Paulsens pastāstījis, ka mērķtiecīgi […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
11
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi