Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Pārdomas, sagaidot Jauno gadu

Druva
00:00
03.01.2009
5
200901030120327499 1

Ar cēsnieku Mareku Lazdeni tikāmies decembra nogalē, atskatoties uz aizejošā gada notikumiem un pārspriežot jaunā cerības.

Mareks atzīst – aizvadītajā gadā piedzīvotas dažādas emocijas un notikumi. Izbaudīts pirmais prieks, iegādājoties ģimenei dzīvokli, kā arī pirmā atklāsme, ko tad īsti reālajā dzīvē nozīmē kredītsaistības un attiecību veidošana ar banku. Iepazīta jauna darba vieta un kolēģi, kā arī piedzīvots tas, ko šobrīd nozīmē kļūt par bezdarbnieku.

„Trīs gadus nostrādāju uz kuģa par viesmīli. Vispirms uz kruīza kuģa, vēlāk uz kravas – pasažieru kuģa. Darbs man patika, arī alga bija laba, bet jocīga bija attieksme, ar kādu nācās saskarties. Mūsu, latviešu, pienākums bija tikai strādāt, nevis domāt vai runāt. Tam pierādījums ir arī tas, ka esmu palicis bez darba. Atļāvos priekšniekam pateikt, ko domāju,” stāsta Mareks un skaidro, ka uz kuģa teju visi latvieši strādājuši tikai paņemto kredītu dēļ. Darbs nav bijis nedz viegls, nedz tāds, par kuru dzīvē kāds sapņo.

„Protams, grūti ir arī tas, ka lielākā daļa dzīves paiet prom no ģimenes. Taču atkal jāsaka – šo darbu darīju galvenokārt tādēļ, ka Latvijā labu algu nopelnīt nebija iespējams, bet šajā darbā spēju nodrošināt ģimeni. Maksājām gan kredītu, gan dzīvojām,” saka Mareks un atzīst, ka šobrīd domas kavējas pie jauna darba meklējumiem un dzīves nokārtošanas.

„Patlaban darbu atrast ir tiešām grūti. Turklāt tādu, lai spētu normāli dzīvot. Katrā gadījumā Latvijā bārmenim vai viesmīlim nekur nemaksā tik lielu algu kā uz kuģa. Turklāt darba meklētāju šobrīd netrūkst. Arī algas šobrīd noteikti necels, bet, ja man piedāvātu darbu par 300 latiem, izdzīvot ģimenei ar šādu naudu būtu grūti, lai neteiktu – neiespējami. Šobrīd skatos uz ārzemēm. Ja vien būs iespēja, došos strādāt uz tuvējo Somiju vai kādu citu no netālajām kaimiņvalstīm. Ar ģimeni pārvāksimies, jo neredzu izeju, kā Latvijā var dzīvot,” spriež cēsnieks un turpina: „Latvija man ir mīļa, bet tas, kas šobrīd valstī notiek, nav normāli. Neesmu gatavs šai valstij maksāt nodokļus. Kāds solās būt šis gads? Algas samazina, cilvēki paliek bez darba, studiju maksu augstskolās paceļ, nodokļi jau cēlušies… Latvijā šobrīd viss tiek darīts, lai cilvēks būtu nabags un stulbs. Piedodiet, bet tā tas diemžēl ir.”

Mareks stāsta, ka tikai šobrīd var izvērtēt sākotnējo eiforiju par kredītā paņemto dzīvokli. Reālajā dzīvē notiekošais nebūt nav tikai rožainos toņos krāsojams.

„Negribas jau atzīt, bet iekritām. Vēl pirms gada bankas kredītus pakaļ meta. Solīja, ka dzīve ies uz augšu. Likās, kāpēc ne? Kāpēc neizmantot šādu iespēju un nenopirkt ģimenei mājvietu? Turklāt mums tā bija vajadzīga. Ģimenē ienāca meitiņa, un vēlējāmies savas mājas. Šobrīd pat domāt negribas, cik strauji kritusi nekustamo īpašumu vērtība, ko nozīmē ik mēnesi nest bankai naudu un plānot ģimenes budžetu. Turklāt dažbrīd jūties, kā iedzīts slazdā, ne vairs īsti šo dzīvokli iespējams pārdot par tādu summu, kā nopirkām, ne bankai to vajag. Pārdomas raisījušas arī bankas, kuras sludina, ka palīdzēs ikvienam klientam. Biju bankā, teicu, ka esmu zaudējis darbu. Ko viņi var piedāvāt? Saka, atlikšot pamatsummu, lai maksāju tikai procentus. Bet pamatsumma ir 60 eiro, procenti – 300… Pieļauju, ka neesmu vienīgais, kurš šobrīd atrodas šādā neapskaužamā situācijā,” saka Mareks un vaicāts, ko sagaida no jaunā gada, atbild: „Viss šajā dzīvē atkarīgs no katra paša. Tikai un vienīgi. Tik, cik kopā paši turēsimies, par sevi ar elkoņiem cīnīsimies, arī būs. Nesen lasīju, ka Latvijas valdība pilnīga sabrukuma vietā izvēlējusies cilvēku spīdzināšanu. Tā jau arī ir. Domāju, cilvēki nonāks līdz kaut kam līdzīgam, ko esmu piedzīvojis Francijā – visi streiko un pat kuģus ostā neielaiž. Kuģī slēgtajās telpās mira lopi. Bet, jo lielāki finansiāli zaudējumi, jo valdība savos kabinetos ātrāk lēma. Bet latvieši iziet pie Saeimas un padzied piketu laikā. Izskatās, ka šādi nekur tālāk netiksim.”

Mareks saka, ka Jaunais gads ir tikai kārtējie svētki. Nekas jau neapstājas vai nesākas no jauna: „Viss turpinās. Tikai gada skaitlī kāds cipars nomainījies. Bet galvenais ir veselība, saticība un mīlestība, ko arī viens otram vēlējām gada pirmajās minūtēs.” – Ekstremālākais, ko līdz šim esi piedzīvojis? – Paņēmis bankā dzīvoklim kredītu. – Kas tevi visbiežāk garlaiko? – Neizglītojošas, trulas filmas un televīzijas raidījumi. Garlaiko arī sekli cilvēki, kurus nekas vairāk neinteresē kā, piemēram, iedzeršana. – Kas tevi izsit no līdzsvara? – Mani ir grūti izsist no līdzsvara. Tam būtu jābūt kaut kam patiešām nopietnam. – Tava labākā rakstura īpašība? – Esmu strādīgs. – Tev patīk anekdotes? – Jā, bet tādas, kurās ir kāds grauds. – Kurp gribētu doties ceļojumā? – Turp, kur viss nav komercializējies. Uz kaut ko pirmatnīgu un neapgūtu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
27
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
47
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
68

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
93

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
61

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi