Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

Iveta Rozentāle
14:34
05.06.2024
248
Koncerts Sintija Cerpina

Koncertā. Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētki “Viņi to pa īstam prot” “Kazlēnu deju” dejo Zaubes kultūras nama bērnu deju kolektīvs “Ozoliņš”, vadītāja Inese Daugaviete. FOTO: Sintija Cērpiņa

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”.

Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas. Svētkos dejoja arī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma deju kolektīvs.

Cēsu novada deju svētki bija kā sagatavošanās posms nākamajā vasarā gaidāmajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas pēc 10 gadu pārtraukuma Rīgā pulcēs ap 35 000 dziedātāju, dejotāju un muzicētāju. Svētku mākslinieciskā vadītāja Inga Cipe Daugavas stadiona lielkoncerta pamatrepertuāru Cēsīs, simboliski atverot dažādus vārtus, bija savijusi deju spēlē un uzdevumos.

Gandarījums par kopīgajiem svētkiem

Koncerta viena no virsvadītājām un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas 1.-2.klašu deju kolektīva vadītāja Anna Annele Lazdiņa ir dejojusi pie tagadējiem kolēģiem Māra Brasliņa un Anda Kozaka, izmācījusies par deju pedagogu, tagad pati vada kolektīvus. Viņa bija pagodināta, ka bija arī viena no deju virsvadītājām, veidojot laukuma zīmējumus un deju kolektīvu izvietojumu. Pēc svētku koncerta viņa atzina: “Mēs radījām šos svētkus, lai bērni saprastu, kas viņus sagaida nākamgad Rīgā lielajos svētkos. Iepriekšējie skolēnu dziesmu un deju svētki notika attālināti, tādēļ reti kurš no šī gada dejotājiem ir paguvis izbaudīt lielu svētku noskaņu, kopā būšanu. Turklāt mazākajiem vispār šī ir pirmā koncertu pieredze. Bet jāteic, mazie bērni pārsteidza pat mūs, skolotājus, viņi ātri saprata, kas jādara. Bērni ļoti labi adaptējas jaunā vidē, to lieliski redzējām. Sirdi sildīja priecīgās sejas, sapratām, ka ejam pareizā virzienā. Svētkus radījām īsā laikā, dalībniekiem, vadītājiem un virsvadītājiem kopā izdevās skaists notikums, par ko ir liels gandarījums un pacilātības sajūta.”

Jaunpiebalgas vidusskolas deju kolektīva “Piebaldzēni” vadītāja un viena no deju koncerta virsvadītājām Lāsma Skutāne vērtēja: “Tā kā svētku dienā mēģinājums katrai dejai bija 20 minūtes, tas bija zināms izaicinājums. Jāņem vērā, ka vienam dejot Cēsīs ir būt mājās, bet otram – nepazīstamā vietā, Pils parkā, lielā laukumā. Bet tas nemazināja uzstāšanās prieku. Un galvenā vērtība bija iespēja pēc ilgiem laikiem visiem sanākt kopā, gūt pieredzi pirms lielajiem Dziesmu un deju svētkiem. Jāteic, arī laikapstākļi mums bija labvēlīgi. Piemēram, Valmierā lietusgāžu dēļ svētku pasākumu atcēla, bet mums, lai gan visas dienas garumā ducināja, uzlija tikai mēģinājuma pašās beigās, un koncertu aizvadījām pilnībā bez lietus.

Koncerts bija ļoti skaists, arī bērni apstiprināja, ka, lai gan bija noguruši, izbaudīja koncertu. Īpaši gribu uzteikt Ingu Cipi, kas ar savu profesionālo pieredzi, talantu un īpašo jušanu radīja neatkārtojamu emocionālo līniju,” teic L.Skutāne.

Inga Cipe svētku atklāšanā aicināja piedalīties visus kolektīvu vadītājus, Anna Annele Lazdiņa atzīst, ka tas bija īpašs brīdis gan vadītājiem, gan bērniem, kuri varēja ieraudzīt savu vadītāju svētku tērpā, turklāt katram tik atšķirīgā, ar savu raksturu. Savukārt finālā piedalījās mūsdienu deju kolektīvs “Viva”, kurā dejo arī Līga Laudiņa, dejotāja, kura šobrīd atrodas ratiņkrēslā. L.Skutāne teic: “Fināls bija ļoti emocionāls. Inga ar savu sirds dāsnumu koncerta izskaņai iedeva ļoti skaistu un reizē pārdomas raisošu noslēgumu ar īpašu pievienoto vērtību. Mēs arī ar bērniem mēģinājumā runājām par grūtībām, kas ir dzīvē un kas ir jāpārvar. Mēs vēlējāmies dejot tā, lai Līgai ir prieks un emocionāls pacēlums būt un dejot ar tik daudziem bērniem kopā.”

Līdz koncertam grūts ceļš

Anna Annele Lazdiņa pastāsta, ka Pastariņa sākumskolā šajā mācību gadā pirmo reizi deju nodarbībās jāpiedalās visiem skolēniem, bet koncertā piedalās astoņi pāri. Viņa pastāsta, ka daļa audzēkņu dejo tādos lielajos kolektīvos kā “Randiņā”, “Tūgadiņā”.

Lāsma Skutāne ir atklāta, ka koncerts tiešām rada prieku un pozitīvas emocijas, bet ikdiena nemaz nav tik rožaina: “Koncerts sniedz emocionālu piepildījumu gan bērniem, gan pedagogiem, tad ikdienas grūtums aizmirstas. Bet ikdiena nav rožu dārzs. Bērniem ir ļoti daudz dažādu iespēju, tādēļ darboties kolektīvā, kurā jāsaskaras ar grūtībām, ir izaicinājums, jo mūsdienu bērni nav tendēti uz grūtību pārvarēšanu. Tiklīdz ir grūti, viņi nevēlas piedalīties. Tādēļ pedagogiem nav vienkārši. Bet es gribētu teikt, ka ļoti liela nozīme ir ģimenei, vecāku atbalstam. Vecākiem ir jāprot ar bērnu runāt, motivēt, paskaidrot. Un vecākiem ir jābūt koncertā, jo bērns jau vēlas, lai uz viņu skatās viņa mamma, tētis, ome un opis un pēc tam paliela un novērtē. Mēs visi alkstam atzinību un vēlamies būt novērtēti.”

Deju kolektīvu vadītāji vasaras beigās saņems jauno papildu repertuāru deju svētkiem. Tad būs jāiestudē jaunās dejas un jāgatavojas atlases skatēm pavasarī, kas noteiks kolektīvus, kuri brauks uz skati un kuri    paliks mājās. Tomēr L.Skutāne aizdomājas: “Mēs dzīvojam laikā, kad ļoti daudz kas mainās, un, manuprāt, ir jāmaina arī vērtēšana. Nedomāju, ka amatiermākslai, īpaši bērniem, jābūt tik ļoti punktīgai un vērtējošai. Lielākā vērtība, ka bērni vispār to dara. Un uzskatu, ja šāda līmeņa svētkus organizē, tad tiem ir jābūt ikvienam bērnam, kas gatavojušies, jo ne visur apstākļi ir vienādi. Nedomāju, ka bez vērtēšanas mēs dejotu sliktāk, jo neviens jau negrib sevi slikti parādīt, bet dažkārt ar citām metodēm var panākt pat vairāk nekā ar vērtēšanu.”

Koncerta virsvadītāji:

Andis Kozaks
Uldis Blīgzna
Māris Brasliņš
Lāsma Skutāne
Mārtiņš Jurciņš
Rudīte Jurciņa
Sandra Bārtniece
Anna Annele Lazdiņa.

Vecpiebalga Slatavina

GAIDA. Vecpiebalgas kultūras nama 10.-12.klašu jauniešu deju kolektīva “Slātaviņa” (vadītāja Ligita Zemberga-Zeltiņa) jaunieši gaida savu uznācienu mēģinājumā.

Priekuli Ed

PUSDIENAS. Priekuļu vidusskolas 1.-4.klašu deju kolektīvs “Miķelēni” (vadītājs Māris Brasliņš) ietur pusdienas Pastariņa sākumskolā.

Pastarini Nak

RĪTA AGRUMĀ. Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas 1.-2.klašu deju kolektīvs jau deviņos devās uz mēģinājumu Pils parkā.

Liepa

MĒĢINĀJUMĀ. Liepas kultūras nama deju kolektīvs “Dālderīši” (vadītāja Marita Rieksta-Krivjonoka) un Priekuļu kultūras nama deju kolektīvs “Tūgadiņš” izmēģina deju kopā ar citiem deju kolektīviem.

Straupe

PRIECĪGI. Straupes pamatskolas deju kolektīva (vadītāja Ginta Berķe) bērni ir priecīgi par koncertu, uz kuru dodas.

Surumburums

CEĻĀ UZ KONCERTU. Nītaures Mūzikas un mākslas skolas 1.-4.klašu bērnu deju kolektīvs “Šurumburums” (vadītāja Inese Daugaviete) no Pastariņa sākumskolas, kur pusdienoja un uzturējās no novada sabraukušie kolektīvi, dodas uz svētku koncertu.

Jaunpiebalga Atpusas

ATPŪTA. Jaunpiebalgas vidusskolas 3.klašu deju kolektīvs “Piebaldzēni” (vadītāja Lāsma Skutāne) pēc sava mēģinājuma brīdi atpūšas zālītē un enerģijai apēd līdzpaņemto.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsu skolas aicinātas pieteikties izdevniecības "Skolas Vārds" organizētajā Vēstnešu akadēmijā

13:14
22.03.2025
29

Tā kā daudzām izglītības iestādēm ir ierobežots budžets mācību līdzekļu iegādei, izdevniecība „Skolas Vārds” īsteno projektu „Vēstnešu akadēmija”, kas sniedz iespēju iepazīt mācību līdzekļu saturu un saņemt citu skolotāju atsauksmes, lai pirms mācību līdzekļu iegādes pieņemtu izsvērtu lēmumu. Projektā skolas no Cēsu pilsētas un novada aicinātas pieteikties vēstnešu vizītei, kuras laikā iespējams iepazīt reālu pieredzi […]

Iedvesmoties attīstīt savus talantus

07:10
19.03.2025
71

Bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām ir tiesības uz aktīvu dzīvi, attīstību, izglītību, piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē atbilstoši savām fiziskajām un garīgajām spējām un vēlmēm. Lai palīdzētu bērniem un jauniešiem pazīt situācijas, kas ierobežo īstenot viņu tiesības, kā arī iedvesmotu attīstīt savus talantus, biedrība “Brīnummāja” rīkoja radošu semināru par bērnu un jauniešu vienlīdzīgām tiesībām, pieredzes apmaiņas […]

Jaunieši pin tīklus Ukrainas frontei

07:04
11.03.2025
48

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas sabiedrības un valodas desmitās klases skolēni kopā ar klases audzinātāju Eviju Kosīti februāri – Mīlestības mēnesi -veltīja labdarībai. Viens no kopīgajiem darbiem bija aizsargtīkla pīšana Ukrainas karavīriem, trijās stundās iesākot pīt sešus reiz desmit metrus plato aizsargtīklu “Daumants”, kā arī turpinot ziemas laikam paredzētā tīkla pīšanu. Lai gan jaunieši šo […]

Godina Ukrainas tautas varonību

07:14
06.03.2025
33

Vecpiebalgas vidusskolā 24.februāra rītā ikdienas ritms uz mirkli apklusa. Skolēni un skolotāji šajā dienā, kad apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pulcējās pie Gaismas sienas, godinot Ukrainas tautas varonību un ar klusuma brīdī pieminot upurus, kas krituši, aizstāvot valsts neatkarību.Gaismas sienu pie Drau­dzes skolas ēkas, kas atrodas blakus vidusskolai, atklāja 2022. gada […]

“SkillsLatvia” konkursanti Cēsīs gatavo atvilktni

16:12
05.03.2025
61

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā Cēsīs aizvadīts nacionālā jauno profesionāļu meistarības konkursa “SkillsLatvia 2025” pēdējais pusfināls – “Mēbeļu izgatavošana”. Konkursā savas prasmes parādīja 11 audzēkņi no Latvijas 10 profesionālajām izglītības iestādēm. Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu (VTDT) pārstāvēja 2. kursa audzēknis Jānis Pomaskovs, kurš jau divreiz uzvarējis citā – starptautiskā profesionālās meistarības “Mēbeļu galdnieks” – […]

Rāmuļu pamatskola uzņem skolēnus 1. - 9. klasei 2025./2026. mācību gadam

16:40
26.02.2025
45

Rāmuļu pamatskola aicina topošos un esošos skolēnus, kuriem nepieciešama individuāla pieeja un kuriem svarīgs dabas tuvums un ilgtspējīgas vērtības, pievienoties skolas skolēnu saimei 2025./2026. mācību gadā. Skolā tiek realizētas trīs izglītības programmas – pamatizglītības programma (kods 21011111), pamatizglītības 2. posma (7. – 9. klase) programma (23011113) un speciālās pamatizglītības programmu izglītotajiem ar garīgās attīstības traucējumiem […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
18
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
33
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
15
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi