Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Mājražošana – solis pretī neatkarībai

Ilze Fedotova
15:34
15.03.2017
26
Monta 2

Cēsniece Monta Petaka (28) gatavo visdažādākos gardumus – mājas kūkas, saldos un sāļos kliņģerus, pīrāgus, kēksiņus, eklērus, cepumus, piparkūkas un citus konditorejas brīnumus. Kā teikt, pa prātam un gaumei katram saldummīlim. Aizraušanās ar konditoreju viņai sākotnēji bija vaļasprieks, bet tagad sirdslieta un peļņas avots.

Lai pasūtītājam ir, no kā izvēlēties, viņas piedāvājumā ir ap 20 dažādu veidu kūkas, pieprasītākās ir piecas: lauku mājas – biskvīta, Napoleona, musa, bezē un šokolādes. Tik plašam sortimentam viņa idejas smeļas žurnālos, pavārgrāmatās, kā arī paļaujas uz izjūtām, ik palaikam ļaujot vaļu fantāzijai, eksperimentu lidojumiem. Ne mazāk iecienīti ir arī citi Montas gatavotie gardumi, piemēram, pieprasīti ir mazie kēksiņi ar košām un oriģinālām glazūrām, kad bērni grib uzcienāt savus rotaļu biedrus bērnudārzā vai skolā. Lai piedāvājums būtu vēl plašāks, nesen Monta apguvusi jaunu meistarklasi, iegūstot prasmi pagatavot daudzu iecienītos franču cepumus – macarons.

Saviem izstrādājumiem konditore devusi nosaukumu “Montas gardumi”. Ar tādu nosaukumu viņa atrodama arī sociālajā vietnē Facebook, kur fotogalerijās ir dažādi kārumi, taču tieši mājas kūkas ir pamanāmākās. Uz tām ziedu, multfilmu varoņu attēli, uzraksti un gadaskaitļi. Katrai tortei ir sava odziņa. Cita par citu krāšņāka. Redzams, ka dekorēšanai tiek piešķirta īpaša nozīme. Varētu noprast, ka tortes izdaiļojusi kāda mākslinieciska dvēsele. Taču Monta smej, ka māksliniece viņa gan nav. Viss ir daudz vienkāršāk. Galvenais ir ideja, ja darbu dara ar mīlestību un labu prātu, tad viss sanāk.

Kā īpašo veiksmes recepti Monta min atsauksmes par viņas darbu no mutes mutē. Kad paziņas un ģimenes locekļi slavējuši viņas veikumus, interesentu loks kļuvis arvien plašāks. Viņa rēķina, ka nedēļā viņai nākas izcept līdz desmit tortēm. Intensīvākais darbs ir nedēļas nogalēs. Tad pieprasījums pēc mājas kūkām ir pats lielākais. Konkurenci viņa neizjūt. Gluži pretēji, viņai ir klientes, kas brauc ne tikai no Cēsu puses, bet mēro ceļu arī no Valmieras. Turklāt viņai ir noslēgta sadarbība ar kafejnīcu “Cafe 7 Bar”, kurai cepot kūkas, viņa var izpausties visvairāk.

Ar mājās gatavotiem kārumiem Montai tīk iepriecināt arī savējos. “Pie radiņiem un draugiem vairs ciemos nevaru braukt bez kūkām. Arī puikas mājās bez tām neiztiek. Ierauga skaistu torti, prasa, vai tā būs viņiem. Saku, ka šoreiz ne , tā būs cietiem jaukiem cilvēkiem svētku galdam! Tad nākamais jautājums – kad būs mums?” pasmaida Monta.

Interesanti, ka ģimenē viņa ir vienīgā kūku cepēja. Ne mamma, ne vecmamma tādas prasmes bērnībā Montai nav mācījušas. Viņa pati tiekusies pēc jauna aroda un apguvusi to mācību centrā “Buts”. “Pēc pirmā bērniņa piedzimšanas dzīvoju mājā. Algota darba nebija. Tad bija klikšķis – vēlējos apgūt kaut ko jaunu. Sākotnēji gribēju mācīties par pavāri, taču tobrīd tādu kursu nebija. Man piedāvāja apgūt konditora prasmes. Piekritu. Par brīnumu, viss sanāca un aizrāva,” klāsta cēsniece. Pēc profesionālās kvalifikācijas apliecības iegūšanas viņa dažus gadus strādājusi “Vinetas un Allas Kārumlādē”, kad gaidīja otru bērniņu, Monta izmantoja likumā paredzēto atvaļinājumu un darbavietā vairs neatgriezās. Viņa gribēja vairāk laika veltīt bērniem, būt neatkarīga – pati noteikt darba laiku. Tāpēc pavisam nesen – novembrī – Monta arī oficiāli kļuvusi par mājražotāju. “Nokārtot dokumentus nebija grūti. Vērsos Pārtikas un veterinārajā dienestā. Saņēmu lielu atbalstu un praktiskas zināšanas no dienesta meitenēm. Priecājos, ka tagad varu strādāt, nebaidoties no pārbaudēm,” atzīst Monta un min, ja līdz šim tortes un citi gardumi tika cepti vecā tipa gāzes krāsnī, tagad viņai ir moderna elektriskā plīts. Tā gādāta, lai izpildītu visas mājražotājas statusa prasības.

Sieviete neslēpj, ka par sava darba kvalitāti jādomā visu laiku, tādēļ izejvielām tiek meklēti tikai svaigi un dabīgi produkti. “Pārsvarā cenšos gādāt olas no saimniecībām, kur vistas skraida savā vaļā. Tāpat ievārījumi ir pašu gatavoti- no meža un omes dārza ogām. Priecājos, ka man ir daudz palīgu. Vasarā steidzam ievākt ogas, vēl tagad saldētava pilna ar tām,” viņa paskaidro.

Monta ir gandarīta, ka atradusi savu īsto vietu, kaut gan sākumā pati neticējusi, ka iecere īstenosies. Viņa ir pārliecināta, ka katram čīkstētājam, kas nezina, ko iesākt, noteikti vajag uzdrīkstēties pamēģināt kaut ko jaunu. “Nevajag čīkstēt, vajag darīt. Nav jābēg no valsts, lai sevi realizētu. Lai gan nesenā pagātnē arī pati uz gadu pabiju Vācijā, kur arī izmēģināju roku konditorejā. Mani tur nekas nesaistīja. Atgriezos mājās, lai strādātu te. Esmu droša, ka kūkas būs iecienītas visos laikos, jo cilvēki svin un svinēs svētkus. Un, par laimi, viņi to dara, goda vietā liekot kūku,” tā M.Petaka, kurai brīvo laiku patīk veltīt sportam. Vasarā tā ir riteņbraukšana, bet ziemā slēpošana un došanās uz kalnu kopā ar bērniem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
58

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
51

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
184

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
53

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
99

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi