Otrdiena, 13. maijs
Vārda dienas: Irēna, Irīna, Ira, Iraīda

Latvijas sēņotāji Īrijā

Druva
23:00
16.05.2008
9
200805162347213273 1

Cik gan daudz nav rakstīts un runāts par latviešiem Īrijā? Bet šī tēma aktualitāti nezaudē. Netrūkst cilvēku, kuri vēl joprojām izbrauc no Latvijas, un tādu, kuri atgriežas mājās…

Mārsnēniete Inese Ceriņa un priekulietis Andrejs Razuvanovs uz Īriju aizbrauca pirms nepilna pusgada. Viņi paši smejas –

tur sēņojot. Strādā vienā no labākajām šampinjonu audzētavām. Jaunieši par dzīvi nesūdzas. Andrejs saka, viņš nedēļā tur nopelna tik daudz, cik mēnesī pelnījis Latvijā.

“Aizgāju no darba a/s “Cēsu alus” un kopā ar draudzeni nolēmām doties prom. Trīs dienu laikā nopirkām biļeti, sakravājām somas un aizbraucām,” stāsta puisis un atzīst, ka jaunajā vidē iedzīvojušies ātri. Kolektīvs tur esot foršs.

“Lielākā daļa sēņotāju esam latvieši. Pēdējā laikā iebrauc ļoti daudz taizemiešu. Bet poļu gan ir maz. Turklāt Polijā ir mainījusies ekonomiskā situācija, un pagājušajā mēnesī no Īrijas mājās aizbrauca apmēram astoņdesmit pieci tūkstoši poļu,” stāsta Andrejs un, runājot par latviešiem, vērtē, ka viņu sēņu angāros visvairāk. Latvieši no Alūksnes, Gulbenes, Valmieras, arī Latgales pilsētām un ciemiem.

Puisis stāsta, ka latvieši tur tālumā daudz runā par mājām. Kāds ik uz soļa piemin bērnus, kāda vīru, radus vai vienkārši stāsta par mājām. Ik dienas tiek sūtītas vēstules un atskan telefona zvani no Latvijas.

“Cilvēki uz Īriju brauc pelnīt naudu iztikšanai. Ļoti daudzi ir pametuši ģimeni tikai tādēļ, ka jāpelna nauda kredītiem, bērnu studijām vai medicīnas pakalpojumiem. Viena meitene no Liepājas Latvijā atstājusi mazu bērniņu, viņai ir ļoti grūti,” par dzīvi Īrijā stāsta puisis un jautāts, vai tiešām ir tā, ka latvieši tur veido otru dzīvi, neskatoties uz to, ka mājās ir sieva un bērni, saka: “Jā. Cilvēkiem nereti negribot rodas simpātijas un veidojas attiecības. Zinu, ka daži, zvanot uz mājām, par to nestāsta un izliekas, ka viss kārtībā. Taču ir tādi, kuri to neslēpj un pamazām cenšas attiecības Latvijā izbeigt. Tā kā strādāju lielākoties sieviešu kolektīvā, tad teiktu, ka pārsvarā sievietes ir tās, kuras uzsāk citas attiecības svešumā. Bet pamācīt nevienu nepamācām. Katrs savu dzīvi veido, kā vēlas.”

Runājot par dzīves apstākļiem, Inese stāsta, ka dzīvojot lielā mājā, kurā kopā mitinās deviņi cilvēki.

“Dzīvojam atsevišķās istabās, ir kopēja virtuve. Slikti nav. Kādreiz varbūt nākas pastrīdēties raksturu atšķirības dēļ. Taču visi esam latvieši, kopīgu valodu rast nav grūti,” saka Inese un atzīst, ka viņu dzīve Īrijā apmierina. Iegūti jauni draugi, pierasta dzīve un nav jāskaita santīmi, lai varētu izdzīvot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vidzemniekiem izcili panākumi jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia 2025

11:53
12.05.2025
24

10.maijā noslēdzās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētais nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2025, kurā tika noskaidroti godalgoto vietu ieguvēji un labākie jaunie talanti 20 prasmju konkursos. Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņi izcīnījuši sešas medaļas, un Valmieras tehnikuma audzēkņi ieguvuši trīs medaļas. Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņi ieguvuši vienu sudraba un piecas […]

Radīt galdniecību – koprades telpu

05:48
08.05.2025
22

Projekta “Videi draudzīgs nākotnes uzņēmējs” noslēguma konferencē 11 labākās jauniešu komandas prezentēja savas ilgtspējīgās biznesa idejas. Galveno balvu Valmieras novada pašvaldības rīkotajā konkursā – 300 eiro -    ieguva Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņi, draugi Edgars Kristiāns Prokofjevs no Cēsīm un Mārtiņš Plaudis no Valmieras. Viņi piedāvā biznesa ieceri par modernu kokapstrādes darbnīcu “Viss […]

4.maija svētku pasākumā novadniekus uzrunā skolniece Rasa Sila

06:31
06.05.2025
77

Otro gadu svētku uzrunu 4. maija pasākumā Cēsīs, Vienības laukumā, sacīja Latvijas nākotne – jaunieši. Šogad konkursā “Ja es būtu domes priekšsēdētājs” iespēju teikt savu runu bija ieguvusi Jaunpiebalgas vidusskolas 8. klases skolniece Rasa Sila. Jauniete pastāstīja, ka piedalīties konkursā izvēlējusies    brīdī, kad skolotāja uzrunājusi klasi un ieteikusi iesaistīties pasākumā. “Zināju, ka man par […]

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
88

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
73

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
69

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
32
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
64
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
24
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
42
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
46
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi