Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Labākie pavāri – vīrieši

Druva
23:00
13.07.2007
16
8lp Janmuiza Martins Pavars 1

Nu jau droši var teikt, ka Mārtiņš Poltiņņikovs ir Jāņmuižas profesionālās vidusskolas bijušais audzēknis. Puisis, kurš ar sirdi un dvēseli ir nodevies pavārmākslai un atzīst, ka šajā profesijā vēlas strādāt un pilnveidoties visa mūža garumā.

„Pavāra un viesu apkalpošanas profesija mani saistījusi vienmēr, tāpēc nebija šaubu, ka iešu mācīties tieši šo profesiju. Atzīšu, ka pirmajos divos gados bija diezgan grūti, jo tad visvairāk bija teorijas. Praktiskā darbība sākās galvenokārt pēdējos divos mācību gados. Taču, ja šī nodarbe saista, nekas neliekas grūti. Patiesībā skolā pavadītais laiks bija interesants un izziņas pilns,” saka Mārtiņš un, vērtējot prakses pieredzi skolas gados, saka: „Praksē var redzēt, kā atšķiras uzņēmumu specifika. Ir atšķirība, kur strādā – kafejnīcā, bistro vai restorānā. Taču jāatzīst, ka nav bijusi tāda prakse, no kuras neko nevarētu gūt. Tas ir tikai intereses un pašiniciatīvas jautājums.” Domās dalās jaunais pavārs un atklāj, ka skolas laikā praksē bijis vairākos Rīgas uzņēmumos un šobrīd, pēc mācībām, nolēmis palikt strādāt galvaspilsētā.

„Izvēloties nākamo darba vietu, vissvarīgākais man, protams, bija atalgojums un izaugsmes iespējas. Pieļauju, ja ar laiku parādīsies labāks piedāvājums ar labāku darba samaksu, būs jāizdara izvēle. Visi uzņēmēji vēlas, lai darbinieki strādā baigās stundas, bet maksāt negrib. Īpaši jaunajam darbaspēkam. Taču alga tomēr ir noteicošais. Zinu cilvēkus, kuri beiguši pavārus, bet strādā celtniecībā vai citās jomās, kur var labāk nopelnīt. Jā, jocīgi jau ir – daru savu sirds darbu, bet jādomā par kapeikām. Bet par baltu velti jau strādāt nevar. Negribētos arī būt starp tiem, kuri mētājas no vienas darba vietas uz otru, meklējot labāku atalgojumu,” domās dalās Mārtiņš un neslēpj, ka gribētu atgriezties strādāt savā dzimtajā pilsētā Alūksnē, bet vismaz tuvākajos gados nesaskata tur pietiekamu izaugsmi, lai jauns cilvēks spētu tur strādāt un normāli dzīvot.

Stāstot par pēdējo pavadīto mācību gadu Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā, Mārtiņš atklāj, ka piedalījies nopietnā Latvijas mēroga pavāru konkursā un finālā ieguvis piekto vietu.

„Tā bija milzīga pieredze. Turklāt interesanti bija redzēt to, kā darbojas mani vienaudži un topošie amata brāļi. Jāatzīst gan, ka šādos konkursos cīnās restorāni. Jauniešiem, kuri praksē bijuši kafejnīcās, īsti tajos nav ko darīt,” atzīst Mārtiņš un topošajiem pavāriem ceļa maizē saka: „ Daudz ir tādu, kuri iestājas skolā, bet nezina, uz ko nāk. Ir jābūt gataviem, ka pirmajā un otrajā gadā būs ļoti daudz jāmācās. Un jāsaka, lai dzīvē ko sasniegtu, nepietiek vien ar gribēšanu. Daudz ir jādara, problēmām jātiek pāri un nereti jāsaņem visi spēki, lai panāktu iecerēto. Arī prakses vietas nevajag izvēlēties pēc principa, ka “tā bufetīte ir vistuvāk manai mājai”. Vajag riskēt un meklēt izaugsmes iespējas. Droši jādodas uz labākajiem uzņēmumiem Cēsīs vai pat Rīgā.”

Jautāts, vai tiešām ir tā, ka vislabākie pavāri ir vīrieši, Mārtiņš atbild apstiprinoši.

„Es gan negribu neko sliktu teikt par sievietēm. Arī viņas labi gatavo, bet tomēr pavāra darbs ir smags. Tās ir ilgas stundas uz kājām, karstumā,” saka Mārtiņš un uz jautājumu, kas, viņaprāt, ir labs pavārs, atbild: „ Ne jau tas, kurš domā, ka visu var. Pavārs mācās nepārtraukti. Varbūt tiešām labi pavāri ir tikai tie, kuri atzīti dažādos konkursos.”

Jautāts, kāds ir Mārtiņa iecienītākais ēdiens, puisis atbild, ka īsti tāda nav.

„Pats sev negatavoju. Man patīk gatavot citiem. Patīk, ja aiznesu porciju un cilvēks redz, ka pavārs ir piestrādājis, lai ēdiens izskatītos, smaržotu un garšotu labi. Pavāra profesija ir būt devējam. Gluži jau nav arī tā, kā ar kurpnieku, kurš staigā basām kājām. Pavāram gluži vardes vēderā nekurkšķ, bet tomēr mums patīk gatavot citiem,” saka Mārtiņš un atklāj, ka nākotnē vēlētos pats savu ēdināšanas uzņēmumu.

„Bet ne tādā nozīmē, ka es tur ierastos kā priekšnieks, iekasētu naudu un apskatītos, kā padotie strādā. Gribētu savu komandu. Būt par šefpavāru un strādāt kopā ar saviem cilvēkiem. Gatavot pasakainus latviešu virtuves ēdienus un redzēt, ka cilvēkiem garšo…” nākotnes plānos dalās Mārtiņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
65

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
61

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
56

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
33

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
42

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
132

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
18
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
15
7
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi