Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Kurpju pārdevējas

Druva
10:17
22.04.2015
236
Kurpju Pardevejas Img 3787 1

Vietējā apavu veikaliņā „Darimo” Cēsīs lieliski sastrādājušās divas jaunietes – cēsniece Ilona Dolženko (19) un alūksniete Inese Temmere (22), kura patlaban apmetusies uz dzīvi Cēsīs. Abas dzīvi darījušas interesantāku, kļūstot par kurpju pārdevējām. Ja pirms pāris gadiem Inesei kāds būtu teicis, ka viņa strādās apavu veikalā, viņa pasmietos. „Visvairāk man derdzas ieiet tirgū. Tiklīdz pamana pircēju, pārdevējas tam uzbrūk kā vanags cālim. Ar argumentiem – tas sarausies, tas izstiepsies, tas ievalkāsies, tas tik labi izskatīsies, to pērk visi – tirgū cenšas pārdot jebko. Mani tas kaitina, tādēļ nedomāju, ka pati reiz kļūšu par apavu pārdevēju. Tagad cenšos nedarīt tā, kā man nepatīk. Neesmu uzbāzīga, bet gan atvērta un laipna. Cenšamies radīt draudzīgu atmosfēru, lai pircēji nejustu, ka mēs gribam kaut ko uzspiest un iestāstīt,” atklāj Inese un bilst – lai arī pārdevējas darbs šķiet interesants, nākotni viņa tomēr cer saistīt ar grāmatvedību. Šo arodu Inese patlaban apgūst Latvijas Universitātē.

Savukārt Ilona apavu veikaliņā lielākoties manāma brīvdienās, jo vēl mācās. Viņai rit pēdējais mācību gads Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Jauniete ir pārliecināta, ka pārdot iespējams visas kurpes. „Katram apavu pārim ir savs pircējs. Jāatrod tikai veids un pieeja, kā kurpes piedāvāt,” saka Ilona un piekrīt kolēģes teiktajam: „Basām kājām nestaigāsi. Cilvēkiem apavi ir vieni no svarīgākajiem, tāpēc kurpes vienmēr būs ejoša prece.”

„Druvai” jaunietes atklāj, lai pārdotu kurpes, nepietiek tikai zināt, kāda lieluma un stila apavu pāri cilvēks vēlas iegādāties. Ir vajadzīgas arī zināšanas par kurpju piemērotību, valkāšanu, kopšanu. Viņas skaidro, ka katrai kurpei atšķiras lieste, savukārt cilvēkiem kājas ir dažādas. Nolūkotajam kurpju pārim ir jāder uz kājas, kurpes nevar būt kādā vietā nedaudz platākas vai šaurākas, kā tas nereti pieļaujams zābakiem. Dažkārt apavus iespējams pielāgot kājai, tajos ievietojot speciālus ieliktnīšus, kas ir lielisks risinājums gadījumos, ja nolūkotās kurpes patīk, bet ir mazliet par lielu, vai katrai kājai nepieciešami dažāda izmēra apavi.

Meitenes novērojušas, ka modē atgriežas kurpes ar spiciem purngaliem un spiciem papēžiem. Cēsnieki gan modei diez ko nesekojot, par modi svarīgāks ir komforts. „Cēsnieki iegādājas ērtus apavus. Arī augstpapēžu kurpes pērkot, skatās, lai tās būtu ne tikai skaistas, bet arī ērtas. Pircēju izvēlē vērojama liela dažādība, vienotas tendences pirkumos neredzam. Vieni vēl lūko pēc pavasara zābaciņiem, citi gādā kurpes. Jaunieši vairāk pērk kedas, vecāka gada gājuma cilvēki kurpes ar biezāku purniņu,” stāsta Inese.

Kurpes nav tikai prece, ko jaunietes tirgo. Arī mājās plauktos apavu netrūkst. Abas pārliecinātas, ka sievietei kurpju nevar būt par daudz. Inese prātā pārskata savu garderobi un atklāj, ka mājās atrodami ap 30 pāri dažādu sezonu apavu. Savukārt Ilona atzīst, ka kurpes ir viņas vājība, tādēļ garderobē esot krietni vairāk pāru. Tajā ir apavi dažādiem gadījumiem – gan vairāki pāri botu, gan augstpapēžu kurpju, arī vasaras sandeles, ādas un gumijas zābaki.

„Novalkāt visus nevar. Ir kurpes, kuras uzvilktas vienu vai pāris reižu. Ir bijuši pirkumi, kuriem esmu ļāvusies spontāni, turklāt apzinoties, ka kurpes nebūs ērtas staigāšanai un diez vai kādreiz uzvilkšu kājās. Bet kārdinājumam nespēju liegties. Apavi joprojām stāv mājās, izmest vai kādam atdot nespēju. Šādas kurpes ir acu baudai. Taču ir apavi, kuri man ir ļoti mīļi, tos nēsāju, līdz novalkājas līdz pēdējam,” vaļsirdīgi saka Ilona un atklāj, ka viņas mīļākais apavu pāris ir melni ādas puszābaki, kurus nēsā gandrīz ik dienu. Viņa paskaidro: „ Ja kādus apavus nēsāju bieži, tie man ātri apnīk. Šie zābaciņi gan ne, tos varu valkāt pat vasarā. Tie ir ļoti ērti, klasiska stila, bet ar savu odziņu.”

Inesei sirdij tuvākās ir kedas. Visgaumīgākās gādātas veikaliņā, kur pati strādā. „Tās ir melnas ar baltu zoli, glancētiem ādas elementiem un leoparda rakstu apavu virspusē. Kedas ir ļoti ērtas, bet galvenais – tajās kāja izskatās maza. Patīk, ka tās var vilkt pie jebkāda stila apģērba, arī pie sportiskā tipa kleitām, kuras ikdienā es valkāju visbiežāk,” stāsta Inese, norādot, ka Cēsu ielas ir nepiemērotas, lai staigātu kurpēs ar tieviem, augstiem papēžiem, tādēļ tādus apavus viņa velk tikai, ja brauc ar automašīnu.

Taujātas, kur prātīgāk gādāt jaunus apavus, jaunietes vienbalsīgi teic – gudrāk un drošāk to darīt veikalā. „Var pirkt tirgū, bet tur pārdevējas centīsies pārdot jebko. Pārnākot mājās, var pārņemt vilšanās sajūta par veikto pirkumu. Īslaicīgai nēsāšanai, vienreizējam gadījumam apavus var gādāt arī humpalās, taču, lai arī tos dezinficē, tos nēsāt nav higiēniski. Jo īpaši lietotus apavus neiesaku pirkt bērniem, jo iepriekšējais valkātājs tos var būt nepareizi iestaigājis, līdz ar to arī bērnam kāja var nepareizi pielāgoties. Protams, arī pieaugušajiem jau ievalkātos apavos var nebūt ērti, jo tie nederēs kā uzlieti,” pamāca Inese. Viņas kolēģe Ilona vēl piebilst, ka, gādājot apavus veikalā, var izvairīties no dažādām neērtībām: „Veikalā apaviem ir ražotāja garantija. Turklāt, ja nu tomēr mājās nākas vilties par pirkumu, veikalā to iespējams atdot vai apmainīt.” Anda Dzenža

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
102

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
67

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
167

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
128
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Ekoskolas aktivitātes - iespēja paraudzīties uz mācību vidi zaļāk

06:28
07.10.2025
133

Cēsu novada mācību iestādes aktīvi darbojas ekoskolu kustībā. Piedaloties tajā, daudz ieguvumu ir arī pirmsskolām. Kā veicas šajā mācību gadā, “Druva” jautāja Jāņmuižas un Taurenes bērnudārza vadītājām. Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde jau vairākus gadus aktīvi darbojas ekoskolu programmā, un katru mācību gadu bērni kopā ar skolotājiem izzina noteiktu tēmu, kas palīdz labāk saprast dabas un […]

Skolēni vēlas kļūt par jaunajiem uzņēmējiem

00:00
29.09.2025
71
1

Vidzemes reģiona skolas vakar tikās Cēsīs, Kos­mosa izziņas centrā, lai piedalītos “Junior Achievement Latvia” rīkotajās ideju un inovāciju ģenerēšanas darbnīcās “Jauno uzņēmēju skola 2025”. Šajā semināru ciklā skolēniem un pedagogiem sniedz praktiskas zināšanas un iedvesmo uzsākt vai attīstīt savu skolēnu mācību uzņēmumu. “Jauno uzņēmēju skola 2025” ir vienas dienas darbnīca skolēniem un skolotājiem. Tajā varēja […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
24
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
22
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
30
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
19
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi