Trešdiena, 12. novembris
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

Ko puiši domā par naudu…

Druva
00:00
09.02.2008
10
200802082310548582 1

Money, money, money… must be funny in the rich man`s world…tā vai apmēram tā skanēja grupas “ABBA” dziesma. Tiesa, nauda svarīga bijusi visos laikos, bet ko mūsdienās jaunieši domā par naudu, centos noskaidrot sarunā ar trim cēsniekiem – Lauri Elsi, Sandi Čemmi un Arti Ūdri.

– Ko jums nozīmē nauda? Lauris: – Šajos laikos diezgan daudz. Neteikšu, ka visu, bet daudz. Ja nav naudas, nav nekā. Tādēļ mēs arī strādājam. Sandis: – Par naudu viss ir nopērkams – izklaide, ikdienišķa iztikšana un degviela autiņam. Lauris: – Ikdienu bez naudas nemaz nevar iedomāties. Ej, kur gribi, tā nepieciešama. – Ko nekad nedarītu naudas dēļ? Lauris: – Nenogalinātu cilvēku. Sandis: – Nebrauktu uz ārzemēm dzīvot un strādāt. Cietumā nesēdētu. Lauris: – Naudas dēļ tur arī negribētos nokļūt. Artis: – Nezinu. Droši vien daudz ko nedarītu. – Kāpēc mūsdienās ir tik izteikta dzīšanās pēc naudas? Artis: – Katram no mums ir kāds mērķis, pēc kura tiecamies. Nauda paver durvis dažādām iespējām. Sandis: – Materiālās vērtības ir kļuvušas daudz svarīgākas. Lauris: – Bet tā bijis vienmēr. Arī karojuši visos laikos ir tikai bagātības un varas dēļ. Mūsdienās tas notiek civilizētāk. Bet, kā jau sākumā teicu, bez naudas neko nevar darīt. Kaut ar draugiem aizbraukt uz ezeru… Vajag šašlikam, aliņam, benzīnam… – Kam visvairāk ikdienā patērējat līdzekļus? Lauris: – Draudzenei. Sandis: – Mašīnai un degvielai. Artis: – Dažādām ikdienas nepieciešamībām. Dažādiem rēķiniem. – Cik svarīgi meitenēm ir tas, lai puisis būtu turīgs? Sandis: – Domāju, ka daudzām tas ir pat primārais. Lauris: – Bet, tā arī jābūt, ka puisis spēj uzturēt meiteni vai vēlāk ģimeni. Tam noteikti nevajadzētu būt vissvarīgākajam, kādēļ meitene puisi izvēlējusies… Bet kādreiz paši esam smējušies – atradīsim bagātu veceni un iesim pie viņas dzīvot. Tas, protams, joks (smejas). Bet patiesībā galvenais, lai manai meitenei nekā netrūktu. Pats varu nedaudz ilgāk paciesties. – Vai kādreiz esat aizdevuši vai aizņēmušies naudu? Lauris: – Esmu aizdevis, un vienmēr ir arī atdots. Ir gadījies, ka par parādu jāatgādina. Bet atdod. Arī pats esmu kādreiz aizņēmies. Vajadzēja ātri naudu dzīvokļa remontam. Sandis: – Ir kādreiz aizdots, bet, ja laikus neatdod, uzticību tas mazina. Vairāk par 20 latiem aizdevis neesmu. Lauris: – Bet vienmēr jau var pateikt: „Man nav. Ja būtu, toč aizdotu.” Artis:</b> – Ir aizdots. Norunājam, kurā datumā atdos, un viss. Ja tā nenotiek, prasu, kāpēc, un norunājam citu datumu. Ir cilvēki, kuri pieraduši visu laiku aizņemties. Lielākā naudas summa, kuru esmu aizdevis, bijuši 1500 lati. – Ko domājat par kredītsaistībām, ar ko nereti apkrāvušies jaunieši? Sandis: – Viss ir aizgājis nedaudz par traku. Esam aizgājuši galējībās un dzīvojam kredītā. Artis: – Bet tās ir iespējas. Varbūt citādāk cilvēkam nav iespēju nopirkt televizoru vai ledusskapi… – Kāds būtu nejēdzīgākais iemesls, kāpēc aizņemties naudu? Sandis: – Lai <i.patusētos. Artis: – Vienam vakaram. Lauris: – Jebkas, kā rezultātā nauda tiktu iztērēta bezmērķīgi. – Vai draugu lokā ir svarīgi, cik katrs esat nodrošināti? Lauris: – Šķiet, ka ne. Par to pat īsti nav piedomāts. Visi kopā aizbraucam, ja vajag aliņam, sametam. Sandis: – Klases salidojumos, iespējams, tas ir citādāk. Tad interesē, kādu skolu kurš pabeidzis, kur strādā un ko vispār dara…, bet citādi tas nav svarīgi. Lauris: – Jā, bet nav tā, ka iet klāt un prasa, cik tad tu pelni… Neies tak sevi sāpināt ( smejas). – Atceraties, kā nopelnījāt pirmo naudu? Artis: – Pamatskolas laikā vasarās lasījām ogas. Bet naudai toreiz bija cita vērtība. Lauris: – Ar brāli laukos braucām ar traktoru un sienu vedām. Maksāja labi, un naudas mums toreiz netrūka. Nezinājām pat, kā iztērēt. Sandis: – Skolā varēja vasarās strādāt, un par to arī kaut ko samaksāja. -Vai neesat domājuši doties peļņā uz ārzemēm? Artis: – Anglijā nodzīvoju vienu gadu. Strādāju. Esmu arī divas reizes pa trim mēnešiem bijis Norvēģijā. Tur naudu pelnīt ir citādāk. Bet ir laba sajūta, ja vari strādāt un par to arī naudu nopelnīt. Lauris: – Nezinu, kā dzīve iekārtosies. Varbūt. Ja ļoti vajadzētu, brauktu. Sandis: – Teikšu, ka nē. Ja tiešām būtu bezizejas situācija, varbūt tikai tad. -Ja tiktu pie miljoniem, ko vispirms izdarītu? Lauris: – Aizbrauktu kaut kur uz siltajām zemēm un vienkārši pagulētu pludmalē. Sandis: – Uzrakstītu atlūgumu un kādu laiku nestrādātu. Artis: – Nopirktu māju, bet vispār domātu par kādu biznesu, lai nauda veido naudu. – Ko par naudu nevar nopirkt? Lauris: – Filmās saka – mīlestību. Garīgās vērtības. Ja mēs būtu miljonāri, diez vai Drabešos sēdētu uz trepītēm un kopā rēktu. Bet tie ir vieni no foršākajiem mirkļiem. Tad par šādām mazām lietām aizmirstu. Sandis: – Laimi… Lauris: – Kas ir laime? Man pilnai laimei daudz nevajag. Vienu aliņu, čipsu paku un labu filmu. Lats trīsdesmit (smejas). Artis: – Veselību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
92

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
61

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
160

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
127
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Ekoskolas aktivitātes - iespēja paraudzīties uz mācību vidi zaļāk

06:28
07.10.2025
129

Cēsu novada mācību iestādes aktīvi darbojas ekoskolu kustībā. Piedaloties tajā, daudz ieguvumu ir arī pirmsskolām. Kā veicas šajā mācību gadā, “Druva” jautāja Jāņmuižas un Taurenes bērnudārza vadītājām. Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde jau vairākus gadus aktīvi darbojas ekoskolu programmā, un katru mācību gadu bērni kopā ar skolotājiem izzina noteiktu tēmu, kas palīdz labāk saprast dabas un […]

Skolēni vēlas kļūt par jaunajiem uzņēmējiem

00:00
29.09.2025
71
1

Vidzemes reģiona skolas vakar tikās Cēsīs, Kos­mosa izziņas centrā, lai piedalītos “Junior Achievement Latvia” rīkotajās ideju un inovāciju ģenerēšanas darbnīcās “Jauno uzņēmēju skola 2025”. Šajā semināru ciklā skolēniem un pedagogiem sniedz praktiskas zināšanas un iedvesmo uzsākt vai attīstīt savu skolēnu mācību uzņēmumu. “Jauno uzņēmēju skola 2025” ir vienas dienas darbnīca skolēniem un skolotājiem. Tajā varēja […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
13
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
13
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
31
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
25
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi