Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Klāt slēpošanas prieki

Druva
14:50
09.01.2013
21
Mg 0181

Vakar un šodien Jaunpiebalgas vidusskolas sākumklasēs rit slēpju un slēpošanas zābaku pielaikošana, bet nākošnedēļ sāksies slēpošanas prieki. “Bērni jau gaida, jo grib slēpot,” stāsta sporta skolotāja Sarmīte Voldare. “Pie sākumskolas ir meža pļaviņas, kur sniegs turas ilgi, tur patīkami slēpot, jo parasti ir aizvējš. Vārdu sakot, ideāli apstākļi mazajiem bērniem.” Jaunpiebalgas vidusskola kopā ar aktīvās atpūtas centru “Vanagkalns”, kurā saimnieko

Raimonds Dombrovskis, slēpot mācīšanās sakarā sākuši trīs gadu sadarbību. Skolas 1. – 5. klašu audzēkņiem jau sagādāts inventārs, lai ikviens bērns sākumskolas vecumā var iemācīties slēpot. Pedagogu novērojumi liecina, ka pagaidām ģimenēs personīgā lietošanā iegādātas slēpes ap 40 procentiem skolas bērnu. Tāpēc “Vanagkalns” sagādājis 35 slēpju pārus, otrdien tie tika atvesti uz skolu.

“Gribētu ar katru klasi sporta stundās slēpot,” teic skolotāja Sarmīte Voldare un piebilst, ka apstākļi tam šogad ir. “Vanagkalna” darbinieki atkal sagatavos slēpošanas trases. Skolēniem, kuriem nav personīgo slēpju, tāpat kā citu ziemu būs iespēja uz stundu vai divām tās iznomāt. “Jau iepriekšējos gados klases ir slēpojušas, tāpēc reti kurš no Jaunpiebalgas vidusskolas audzēkņiem vēl nekad nav uzkāpis uz slēpēm. Varbūt starp 12. klases audzēkņiem kāds atradīsies, jo viņi auguši un mācījušies, kad bija bezsniega ziemas.”

“Vanagkalna” saimnieks Raimods Dombrovskis ir īsts slēpošanas trašu radīšanas entuziasts. Nepilnus desmit gadus viņa uzņēmums nodarbojas ar

trašu izveidošanu, pēdējās trīs ziemas jo sevišķi intensīvi, veidojot 12 km garu trasi starp Vanagkalnu un Jaunpiebalgu.

Novērtējot “Vanagkalna” saimnieka pūles un azartu, rudenī saņemts arī sabiedrības un pašvaldības atbalsts. Iedzīvotāji piedalījušies talkās, skolēnu vecāki pāris stundās izveidojuši apstākļus, lai četrus metrus plats ziemas ceļš savienotu abas skolas ēkas. Pa to 1,5 kilometru garumā retraks – kāpurķēžu traktors – varēs šķūrēt, frēzēt un presēt sniegu, sagatavojot trasi slēpošanai gan skolēniem, gan citiem Jaunpiebalgas iedzīvotājiem. Prasmīgākie varēs doties arī tālākā slēpojumā, baudot ne tikai fizisko slodzi, bet arī skatus, kas paveras trases dažādās vietās. Trases sagatavošanā un uzturēšanā ar finansējumu gatava iesaistīties arī Jaunpiebalgas pašvaldība. “Slēpošanas trases izveidošana un uzturēšanā iepriekšējos gados lielā mērā notika ar fanātisku darbu,” stāsta R. Dombrovskis, kuru acīmredzamie rezultāti mērķu sasniegšanā arī iedrošinājuši vērsties pie pašvaldības, lai saņemtu tās atbalstu. Pašvaldība apsolījusies atbalstīt trases uzturēšanu posmā Abrupe – Jaunpiebalga.

Pēc mēneša, 16. februārī, uz tautas pasākumu “Pāri Piebalgas pakalniem”, lai slēpotu no Jaunpiebalgas uz Vanagkalnu, būs aicināti jauni un veci slēpošanas entuziasti. Par šādu festivālu ziemā, arī ar balvām un mūziku, iepriekšējos gados saņemtas tikai labas atsauksmes. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
43

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
163

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
128

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
93

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
196

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
133
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
21
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi