Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Jaunpiebalgā jauns mūzikas festivāls

Druva
11:58
25.06.2014
78
Arturs Petkevics 1

Augusta pēdējās nedēļas nogalē, tikai dažas dienas pirms skolas sākuma, Jaunpiebalgā pirmo reizi notiks rokfestivāls. Zināms, ka tajā uzstāsies Fēlikss Ķiģelis, grupa “Opus Pro”, Linga, “Double Faced Eeals”, “Kiss of the Dolls” un Kaspars Markševics ar ballīti līdz pat rītausmai.

Viens no šī festivāla organizatoriem ir jaunpiebaldzēns Artūrs Petkēvičs, kurš dzimis Rīgā, taču kopš sešu gadu vecuma dzīvo Jaunpiebalgā, uz kurieni pārcēlās viņa ģimene. Tagad gan puiša ikdiena vairāk saistīta ar Rīgu un ikdienas darbs ar kravu pārvadājumiem.

Artūrs stāsta, ka Piebalgas pusi neaizmirst un pie katras izdevības dodas uz Jaunpiebalgu. “Piebaldzēni ir ļoti lepni un patriotiski, varētu pat teikt, ka Piebalga ierauj sevī, bet tādā labā nozīmē. Esmu ļoti aktīvs cilvēks, tagad šī aktivitāte izpaužas darbos un plānos,” saka Artūrs, kurš nolēmis šovasar īstenot visai traku ideju, proti, noorganizēt mūzikas festivālu Jaunpiebalgā.

Artūrs atzīst, ka ideja par šāda festivāla organizēšanu radās spontāni. “Ar draugu bijām uz Fēliksa Ķiģeļa jubilejas koncertu, pēc kura draugam teicu, ka tāda līmeņa uzstāšanos un māksliniekus mums vajag dabūt uz Jaunpiebalgu, jo piebaldzēni mīl labi atpūsties. Tā nu vienu pavasara vakaru ar draugu Ivaru Blūmu izdomājām, ka pašiem jāķeras pie darīšanas un tie mūziķi pie mums jādabū. Taču sākumā tā bija tikai ideja plānošanas līmenī, paši necerējām, ka festivāls notiks jau šī gada vasarā. Vislielākais paldies jāsaka Blūmu ģimenei, kura pēc ilgas apspriedes nāca klajā ar paziņojumu, ka tas viss ir jārīko jau šogad. Tad nu es zvanīju Fēliksam Ķiģelim, izstāstīju par mūsu ieceri un aicināju piedalīties, saņēmu pozitīvu atbildi, ka tas ir pilnīgi iespējams un īstenojams. Tajā brīdī sapratu, ka atpakaļceļa vairs nav, tā ķērāmies vērsim pie ragiem,” stāsta Artūrs. Viņš, vaicāts par sagatavošanās darbiem, atzīst, ka pagaidām viss notiek gludi un pēc plāna.

“Tiesa gan, ieceres īstenošana prasa tikai izdevumus, izdevumus un visu iesaistīto cilvēku nervus un laiku. Bet gandarījuma sajūta par padarīto ir lieliska. Šeit jāpiemin, ka mēs nebijām cerējuši uz tik lielu cilvēku atsaucību. Piebaldzēni ir brīnišķīgi cilvēki, kas atbalsta novada attīstību un ir gatavi mesties nezināmajā, katrs dodot savu artavu. Šajā brīdī gribētu teikt lielu paldies visiem pašreizējiem atbalstītājiem, kuri, neuzdodot jautājumus, sniedza palīdzību. Šo cilvēku un uzņēmumu ir gana daudz, bet vēlos tos pieminēt – “JJ Company”, “Ķelmēni”, “Piebalgas aptieka”, Līviņu ģimene, Artis Zvaigznītis, Jānis Metums, Agris Kažociņš, Kaspars Zirnis, Oskars Bobrovs, Zivtiņš Team, Mārcis Jukēvics, Ezītis, “Eco Forest”, “Hellcams”, “kravastaksometrs.lv”. Un, protams, mūsu festivāla lieldraugam “Wenden Furniture”,” bez aizķeršanās visus palīgus nosauc festivāla organizators.

Nenoliedzami, ar Artūru runājot par festivālu attīstību, atminamies iemīļoto “Fonofest”, kurš daudzu gadu garumā norisinājās Cēsu pievārtē – Amatas novada “Uplandos”. Artūrs neslēpj, ka ieguldītais darbs ir milzīgs, un skaidro: “Rockfest Jaunpiebalga” netiek veidots ar domām par peļņu, bet vairāk kā entuziasms. Runājot par “Fonofest”, nekad nesanāca to apmeklēt, tāpēc ir grūti spriest, kādā līmenī bija tas festivāls un kādēļ tas vairs netiek organizēts. Mūsu galvenais mērķis, organizējot festivālu Jaunpiebalgā, ir reanimēt kultūras dzīvi ārpus pilsētām. Vasara ir īstais laiks. Cilvēki paši mūk no pilsētas pie katras izdevības, es tai skaitā. Un, protams, gribam parādīt, ka Jaunpiebalga ir lielisks brīvdienu galamērķis jebkura vecuma cilvēkam. Vēlamies, lai vecāki, kuriem patīk kvalitatīva latviešu rokmūzika, var šo pasākumu baudīt kopā ar saviem bērniem, tāpēc mazajiem vecumā līdz desmit gadiem ieeja būs bez maksas.”

Artūrs stāsta, ka, organizējot festivālu, tiek domāts arī par atšķirīgo. Pirmkārt, Jaunpiebalgas festivāls būs rokfestivāls. “Man pašam kā līdzīgs zināms vienīgi festivāls “Saldus Saule”, bet tas ir Kurzemes pusē. Tādēļ vēlējāmies šādu iespēju dot arī vidzemniekiem. Mēs nekoncentrējamies uz kvantitāti, bet gan uz kvalitāti, ko, domāju, arī novērtēs. Ceru arī, ka apmeklētāji sajutīs – šis festivāls ir mūsu entuziasma galaprodukts,” saka jaunpiebaldzēns un, vaicāts, kuru no Latvijas mūzikas festivāliem visvairāk iecienījis viņš, atbild: “Teikšu godīgi, vienu reizi biju uz “Baltic Beach Party”, laikam 2007. gadā. Vairāk lielos festivālus neesmu apmeklējis. Bet domāju, ka pieredzes uzkrāšanai būs jāmēģina apmeklēt pēc iespējas vairāk festivālu.”

Artūrs, vaicāts, kas, viņaprāt, ir labs festivāls, atzīst, ka pagaidām patiešām ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, taču cer, ka pēc pieciem gadiem droši varēs teikt: “Atbrauc uz “Rockfest Jaunpiebalga” un redzēsi, kas ir labs festivāls!”

Interesanti, ka jaunajam rokfestivālam tapis arī stilizēts un mūsdienīgs logo, kurā Piebalgas Ķencis attēlots ar ģitāru rokās. Festivāla organizatori stāsta, ka par pamatu tam izmantots Eduarda Brencēna zīmējums brāļu Kaudzīšu romānam “Mērnieku laiki”, to stilizējuši Lolita Petkēviča (Artūra mamma – aut.) un Viesturs Izotovs.

“Ķencis ir spilgtākais Piebalgas simbols. Ja kāds nezina, kur ir Jaunpiebalga, pajautājot, vai tad Ķenci nezini, visiem viss uzreiz ir skaidrs. Tā kā šis ir rokfestivāls, tad Ķencim rokās ir ģitāra un Ķencis ir padarīts mūsdienīgāks,” skaidro viens no festivāla organizatoriem Artūrs Petkēvičs. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Draudzēties ar citplanētiešiem, kā pareizi rēķināt un aizdomāties

06:56
12.02.2025
45

Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu dome uz akadēmisko debašu spēli “Skolēni pret politiķiem” uzaicināja politiķus. Ģimnāzijā skolotājas Laumas Abramsones vadībā darbojas debašu pulciņš, audzēkņi regulāri piedalās turnīros un gūst labus panākumus. Debašu formāts vienkāršs – par iepriekš zināmām tēmām tiek sagatavoti fakti, pierādījumi, kas apstiprina vai noliedz apgalvojumu. Septiņās minūtēs viena komanda to aizstāv, otra noliedz, […]

Sarunājas zīmējumu valodā

06:31
08.02.2025
39
1

Spilgtas krāsas un neparasti to salikumi, fantāzijas piepildīti tēli – tas skatāms piecpadsmitgadīgās Leilas Evelīnas Barahasas darbu izstādē Pētera Rozenberga Cēsu Mākslas skolā. Leila Evelīna Mākslas skolā mācās sesto gadu, šogad to beigs. Meitene apgūst keramiku, bet savu domu pasauli izsaka zīmējumos. Viņas mamma Zane Zariņa, kas ikdienā strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, stāsta, […]

Mūzikas pasaules starptelpā

07:15
31.01.2025
91

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Pateicības dienas koncerts koncertzālē “Cēsis” uz skatuves kopā sasauca audzēkņus, absolventus un pedagogus. Koncertā pirms mūzikas vidusskolas himnas A.Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu” zālē nodzisa gaisma, bet stars izgaismoja klavieres. Jana Martinsone spēlēja V.A. Mocarta “Romanci”. Tā izskanēja kā pateicība tiem, kuri muzicē mūžības koncertos. “Pirms skaņas ir nākotne. Kāda […]

Ierauga grāmatu burvību

07:11
30.01.2025
91

Pretrunā vispārpieņemtajam, ka bērni lasa maz, bibliotēkā lasītāju skaits palielinās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā aizvadīta jautra čaklāko lasītāju ballīte, kurā noskaidrojās cītīgākie lasītāji pirmsskolas un skolas vecuma grupā un arī pastāstīja, kuru autoru darbi aizvadītajā gadā visvairāk saistījuši mazos lasītājus. “Pirms sveicām čaklākos lasītājus, noskaidrojām, kura ir grāmatu karaliene – populārākā grāmata katrā […]

Mācās izprast un izjust barikāžu laiku

06:27
22.01.2025
59

1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena atgādina par Latvijas ceļu uz brīvību. Barikāžu laiks- apliecinājums tautas vienotībai aizstāvēt savu valsti. “Ar skolēniem ne tikai vēstures    stundās runājam par šo laiku,” stāsta Liepas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Sanda Salmiņa un uzsver, ka labāk atmiņā paliek notikumi, ja par tiem nerunājam tikai    klasē.    […]

Mākslīgais intelekts skolu vadības darbā

06:43
15.01.2025
146

Lai gan mūsdienās vairāk runā par to, ka skolēni izmanto mākslīgo intelektu, lai atvieglotu savu ikdienu, Neatkarīgā izglītības biedrība rīkoja semināru Vidzemes pirmsskolu, vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem, lai iepazīstinātu, kā mākslīgais intelekts un modernās tehnoloģijas var palīdzēt vadīt izglītības iestādi. Un mācību iestāžu vadītāji arī tika iepazīstināti ar Kuldīgā izveidotā direktoru kluba pieredzi, […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi