Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Jānis pirms Jāņiem…

Druva
23:00
15.06.2007
7
7lp Jaanis Viksna 1

Jānis Vīksna ir cēsnieks, bet viņš atzīst, ka īstākā Jāņu svinēšana noteikti ir laukos pie dabas.

“Vārdu man iedeva vecmamma. Mamma man esot gribējusi dot vārdu Pēteris, bet tagad tā sauc manu brāli. Kādreiz skolā likās jocīgi, kad skolotāji apsauca: “Jāni, ko tu dari?” Bet patiesībā man patīk savs vārds. Īpaši kopā ar uzvārdu,” joko Jānis un stāsta, ka vārda dēļ nācies pārdzīvot apnicīgas replikas, piemēram, folklorizēto TV teicienu: “Iesim pie Jāņa dzert tēju…”

Jautāts par Jāņiem un to, kā viņš šos svētkus svin, puisis atklāj, ka vienmēr tie ir bijuši ģimenes svētki.

“Vienmēr Jāņus ar ģimeni svinējām laukos pie vecmammas. Pirms diviem gadiem viņa nomira, lauku mājas nācās pārdot. Taču vismīļākās atmiņas ir tieši par Līgo svētkiem laukos. Vienmēr bija gan Jāņu ugunskurs, gan siers, šašliks, vainagi. Taču atceros, ka bērnībā kāds onkulis nāca man Jāņos likt galvā vainagu, un es biju nobijies. Raudāju. Protams, Jāņos gājām pēc meijām, lauzām kalmes… Tās ir smaržas, kuras saistās ar Jāņu svinēšanu. Jāatzīst, ka savā vārda dienā nekad neesmu saņēmis rozes vai neļķes. Tās vienmēr ir pļavā plūktas puķes. Kā saka: “Visa laba Jāņu zāle…”,” domās dalās Jānis un saka, ka pēdējos gados Jāņus ar ģimeni svinējis kopīgā līgošanā Raiskumā, bet pērn pie jūras.

Atminoties amizantus Jāņu gadījumus, puisis atceras, kā Līgo dienā laukos nobiedējis kādu radinieku. Pēc dārza laistīšanas zālē palikusi šļūtene un atlicis vien pateikt, ka tā ir čūska, kad ciemiņš jozis prom, ko kājas nes.

“Atminos arī vienus Jāņus, kad pirms svētkiem gājām uz ezeru pēc zivīm, bet tīklā bija ieķērusies arī pīle un iedējusi vēl olu. Tad smējāmies, ka Jāņi mums ir īpaši nodrošināti – ar zivīm, gaļu un olu,” atminas Jānis un piebilst, ka atmiņu ir daudz. Arī tās, kas saistās ar gulēšanu sienā un sienāžu čirkstoņu.

“Ko darīsim šogad, vēl neesam izlēmuši, bet Jāņi būs,” saka Jānis un atzīst, ka, iespējams, jaunā paaudze vairs īsti neprot svinēt šos latviskos svētkus un nereti tie pārvēršas par dzeršanu.

“Patiesībā, ja man jautās, ar ko asociējas Jāņu laiks, teikšu, ka ar CSDD akcijām par nebraukšanu dzērumā. Jā, arī ar to, ka, šķiet, vasara jau vidū un dienas kļūs atkal arvien īsākas. Taču patiesībā vasara sākas tad, kad beidzas skola. Tā kā man vēl visa vasara ir priekšā,” atzīst Jānis un piebilst, ka gribētu vienus Jāņus nosvinēt tajos laikos, kad vēl nebija televīzijas un visādu citādu elektronikas brīnumu.

“Tajā laikā, manuprāt, bija visīstākie svētki. Cilvēki svinēja saulgriežus un bija pie dabas. Kaut gan arī mūsdienās topā ir būt pie dabas, tikai viss beidzas ar dabas piesārņošanu, papīriem un tukšām pudelēm. Trūkst patiesākā, kas šajos svētkos ir. Arī Līgo dziesmas nereti vairs nezinām. Labi, ja skan piedziedājums – “Līgo, līgo…”

-Tev garšo alus? Jānis: – Pagaršojis esmu, bet negaršo. – Tavas mīļākās puķes? Jānis: – Tādu īsti nav. -Ar ko tev asociējas Jāņi un papardes? Jānis: – Ar šlāgermūziku, kur dzied par papardēm un visu ko citu. -Bez kā nevari iedomāties Jāņus? Jānis: – Bez ģimenes. Tas ir viennozīmīgi. -Kur ārpus Latvijas gribētu nosvinēt Jāņus? Jānis: – Tur, kur vēl neesmu bijis. Ja tas nenotiek Latvijā, tad patiesībā ir vienalga. Jāņi jāsvin Latvijā. Tikai tam ir vērtība. -Esi Jāņos zadzis zemenes? Jānis: – Jāņos ne, bet zadzis esmu! -Kāda pirmā Jāņu dziesma tev nāk prātā? – Par Jāņa tēvu un Jāņa māti… Līgo!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
37

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
304
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
80

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
52

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
123

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Drosmīgi piedalās runas konkursā “Pūcīte”

06:08
03.06.2024
140

Uzdrošinoties, pilnveidojot publiskās uzstāšanās prasmes, runājot mikrofonā, parādot sevi plašākai auditorijai, pārliecinoties par savām spējām, kā arī sniedzot prieku paši sevi un skatītājiem, 27 pirmsskolas vecuma bērni no visa plašā Cēsu novada piedalījās izteiksmīgās runas konkursā “Pūcīte” Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”. Konkursa dalībnieki pirms tam jau bija izturējuši atlasi savā pirmsskolas izglītības iestādē. Dalībniekus sagaidīja […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi