Pieci uz vienu vietu – tāda bija konkurence 9.līdz 11.klašu beidzējiem, kas vēlējās piedalīties Cēsu Kosmosa izziņas centra nometnē “Zeme un vēl tālāk”.
Iespēju papildināt zināšanas dabas zinātnēs un tehnoloģijās, saukti par STEM priekšmetiem, bija ieguvuši 20 jaunieši – desmit meitenes un tikpat zēnu – no dažādām Latvijas vietām, arī no Daugavpils, Liepājas, Ventspils. Nometnes vadītāja Ilze Sestule atzīst, ka rīkotājiem bija svarīgi, lai nometnē piedalās jaunieši, kam šie temati patiešām interesē. “Bijām izsludinājuši pieteikšanos, kur potenciālajiem dalībniekiem bija jāaizpilda anketa, lai saprastu viņu interesi par STEM jomu. Tāpēc bija nozīmīgi, lai piedalās jaunieši, kam šīs tēmas patiešām interesē, kas ir pietiekami zinoši, jo nometnes programma bija ļoti saturīga un nopietna, pat sarežģīta,” tā I.Sestule.
Viens no pedagogiem Jānis Urtāns pauda, ka, veicot dalībnieku atlasi, bijis svarīgi arī saprast, vai jaunieši paši spēj definēt, ko vēlas sasniegt, piedaloties nometnē. “Labi pavadīts laiks vasarā noteikti nebija tas kritērijs, ko ņēmām vērā,” tā J.Urtāns. “Ikdienā ļoti bieži dzirdam saīsinājumu STEM, it kā zinām, ka tie ir arī mācību priekšmeti, kas jauniešiem sagādā grūtības. Taču tieši šie priekšmeti ir eksistenciāli nozīmīgi kosmosa nozarei, kura ir visnotaļ interesanta, kurā jaunieši labprāt saredz iespēju darboties nākotnē. Šīs nometnes lielais uzdevums bija ļaut jauniešiem ieraudzīt eksaktos priekšmetus mazliet citādā gaismā, proti, ka zinības, ko viņi apgūst skolā, jau faktiski ir pirmie soļi virzienā uz kosmosa industriju. Jauniešiem bija uzdevums izveidot izpētes zondi, ko palaist uz nezināmu planētu,” pastāsta J.Urtāns.
Nometnes dalībniekiem vispirms bijis jāsaprot, ko nozīmē “neapdzīvota planēta”. Tam nācās izmantot jau skolā iegūtas zināšanās dabaszinību nozarēs, kā tās vēl papildināt. “Kad jaunieši saprata, ko nozīmē “apdzīvojama planēta”, tad bija uzdevums izdomāt, kā to var izmērīt. Kad saprasts, kā to var izdarīt, bija jāsāk darbs pie zondes sensoru shēmu veidošanas. Jaunieši darbojās piecās grupās, katrai bija cits uzdevums, ko izpētīt un izzināt, piemēram, atmosfēras sastāvs, ultravioletā starojuma klātbūtne un citi faktori. Jāsaka, nav grūti veikt šādus mērījumus atsevišķi, bet brīdī, kad komandām bija uzdevums 48 stundu laikā integrēt savas shēmas vienā kosmosa izpētes zondes modelī, tas bija īsts izaicinājums. Tāds darbs nebūtu vienkāršs arī universitātes studentiem,” pastāstīja J.Urtāns un piebilda, ka liels prieks par 9.klases jauniešiem, kas patiešām labi tika ar šo sarežģīto uzdevumu galā.
Darbā tika izmantoti arī 3-D printeri. “Viss darbs rezultējās lielajā balvā – ielikt savu izveidoto zondi jaudīgā, zinātniskā raķetē “Sprīdītis1” un redzēt, kā tā palaista stratosfērā,” pauda J.Urtāns. Misija palaist zondi kosmosā bijusi veiksmīga. Daļa no uzdevuma bijusi arī iegūt zondes sagādātos datus, tie nākamajā dienā bija jāanalizē. “Interesanti, ka jaunieši bija spējīgi analizēt datus, saprast, kādi procesi raķetē notiek.”
Būs kosmosa pētnieki. Nometnes dalībnieki Cēsu lidlaukā palaida kosmosā pašu programmētu un gatavotu izpētes zondi, kas sagādās datus par kādu Visuma daļiņu.
FOTO: no albuma
Nometnes dalībniece Paula Rumjanceva par dalību izsakās šādi: “Nometne bija iespaidīga iespēja satikt ļoti gudrus cilvēkus. Tā bija iespēja uzzināt kosmosa industrijas virzienus gan Latvijā, gan Norvēģijā. Mani pārsteidza, ka katru dienu Kosmosa izziņas centrā pavadījām desmit stundas, bet katru dienu arī nostaigājām ap desmit kilometru. Tāpēc var teikt, ka tā bija arī ļoti aktīva, sportiska nometne.” Skolniece Marta Indriksone savukārt atzīst, ka liels prieks bijis redzēt, cik labi jaunieši var sastrādāties vienota mērķa labad: “Bija fascinējoši redzēt, cik daudz mūsu paaudze var paveikt sadarbojoties, mācoties, mazliet arī paķēmojoties un galu galā palaižot raķeti kosmosā. Šī nometne man pierādīja, ka ne tikai ASV var paveikt lielas lietas, bet arī mūsu mazā Latvija ir apņēmīga valsts kosmosa industrijā, mūsu valstī veidotās detaļas atrodas vairāk nekā simt satelītos, kas šobrīd riņķo apkārt mūsu planētai,” atzina Marta un ieteica ikvienam censties izmantot iespēju darboties tādā nometnē un interesēties par pasaulē notiekošo, jo nākotnē tas noderēs gan karjeras izvēlē, gan ikdienā.
Ar jauniešiem piecas dienas strādāja Latvijas speciālisti un Norvēģijas Nacionālā kosmosa pētījuma centra kosmodroma pārstāvji. Nometne jauniešiem bija bez maksas, nācās tikai izturēt konkursu. Mācību daļa notika jaunuzceltajā izziņas centra ēkā, nakšņošana bija ierīkota Bērzaines pamatskolā.
Nometne par STEM tēmu skolēniem notiek jau trešo gadu, tās rīkoja līdztekus Kosmosa izziņas centra projekta īstenošanai un ir daļa no plānotā satura. Kosmosa izziņas centrā īsteno arī mācības skolotājiem. Centrs apmeklētājiem vēl nav atvērts, visticamāk, publiskai izmantošanai to nodos rudens sākumā.
Komentāri