Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Izšūpo mākoņus

Druva
23:00
16.08.2007
25
6lapa 2 Nometne Cbjc 1

Divas nedēļas ilgusī dienas radošā atpūtas nometne bērniem “Mākoņu šūpolēs” noslēdzas šodien. To organizēja Cēsu bērnu un jauniešu centrs. Daudz laika pavadīts, apgūtas dažādas jaunas prasmes, bet vadītāja Ieva Bernadeta Ščeglova un skolotājas Agrita Pilābere, Olita Āre ik dienu atbildīgas arī par jautrām, bērnus saistošām nodarbībām brīvā dabā. Nometnes programmā iekļautas gan radošās darbnīcas, fiziskās aktivitātes, gan pārgājieni, ekskursijas, kā arī konkursi un viktorīnas. Taču tam visam pāri – lieliska atpūta un piedzīvojumi mākoņu fantāzijās. Deviņgadīgā Kintija Garanča no Priekuļiem bija tik aizgrābta mākoņu šūpoļu kolāžas veidošanā, ka ar “Druvu” iespaidos nebija daudz laika dalīties. “Te ir labi, man patīk. Nometnei mani pieteica mamma, jo mājās man vienai nebija ko darīt,” stāsta Kintija. Viņai visvairāk no nometnes piedāvātajām nodarbībām patīk sporta aktivitātes, jo Kintija esot sporta fane. Savukārt Danielam Stupakam sākotnēji radies iespaids, ka nometne notiks mežā. Lai septiņgadīgais zēns nebūtu vīlies, nometnes dalībnieki devās ekskursijā uz meža takām “Virši” Skujenes pagastā un Amatas novadā, Melturos uz meža kaujām. Ejot mežā, Daniels zinājis citiem iemācīt skaitāmpantiņu, kas atbaida čūskas. “Man to iemācīja omīte. Viņai to atkal viņas ome. Tas dzejolītis ir tāds: “Es nāku mežiņā, mudžeklīši, ejiet maliņā!” stāsta Daniels. Viņš atceras, ka liels notikums bijis ekskursija pie lamām. Kādai meitenei lama iespērusi. Tas esot bijis smieklīgi un kas neredzēts.

Nometnes dalībniekiem paveicies, jo laiks ir brīnišķīgs. Daniels zina stāstīt: “Tas tādēļ, ka skolotāja katru rītu iesēžas šūpolēs un izšūpo visus mākoņus.” Zēns stāsta, ka uz nometni braucis ar mērķi atrast jaunus draugus. Tas ir izdevies. Viņam nometnē patīk, it sevišķi veikt tajā dažādus darbiņus, ko ierosina skolotāja. Nākamgad uz nometni Daniels tomēr nebraukšot, jo vasaru grib pavadīt pie opapa. Nometnes dalībnieks Marks Osipovs šovasar Cēsu bērnu un jauniešu centra rīkotajās nometnēs ir otro reizi. Pirmo reizi, kad nācis uz nometni, nezinājis, kas sagaida. Sabijies gan nav bijis. “Gāju ar domām, ka veiksim dažādus darbiņus. Tā arī bija. Uz stikla ar smiltīm veidojām glezniņas, tas bija grūti, bet rezultātā bija liels prieks. Pats uzšuvu somiņu. To varu uzkārt kaklā un ērti nēsāt līdzi limonādi,” stāsta deviņgadīgais Marks. Katra diena nometnē ir noslēpumā tīta. I.B.Ščeglova saka: “Pārsteigumi bērniem ir katru dienu. Ne vecāki, ne bērni nezina, kas viņus sagaida. Interesantāk, ka nav viss kā uz delnas izklāts. Tā ir “Mākoņu šūpolēs” intriga. Mums notiek disko rotaļas, kas tajā būs, pat es nezinu. Tās veido skolotājs Dainis Liepiņš.” Nometnē notikušas netradicionālas sporta spēles, kurās katra dalībnieku grupiņa izdomājusi un aizstāvējusi savu nosaukumu – “Krāsainā varavīksne”, “12 mākonīši” un “Mākoņu dīvainīši”. Šāda nometnes programma Cēsu bērnu un jauniešu centrā ir pirmo reizi. To veidojusi un organizējusi Ieva Bernadeta Ščeglova. Arī nosaukumu izdomājusi nometnes vadītāja Ieva: “Vēlējos radošu nosaukumu, kas uzaicina bērnus. Zem mākoņu šūpolēm var likt daudz radošu lietu un piedāvāt bagātu darbības fantāziju.” Nometnē darbojas 37 bērni no dažādām vietām, visplašāk pārstāvēti ir Cēsu rajona pagasti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
65
1

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
61

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
56
1

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
33
1

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
43

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
132

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
17
9
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi