Sestdiena, 2. novembris
Vārda dienas: Vivita, Dzīle, Viva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Ideālists ar basketbolu sirdī un Tēvzemi dvēselē

Druva
14:04
26.08.2014
16
Daavis Rozitis 1

Cēsnieks Dāvis Rozītis šo vasaru bauda Latvijā. Vairākus gadus Dāvis bija tālu prom no mājām – vispirms viņš studēja un spēlēja basketbolu Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, pēc tam – Havaju universitātē Honolulu.

Pašlaik Dāvis bauda vasaru kopā ar ģimeni Cēsīs un uzkrāj spēkus jauniem izaicinājumiem sportā. Tuvākajā laikā būs zināms, kurā Latvijas vai citas Eiropas valsts komandā Dāvis turpinās sporta gaitas.

Dāvis ir talantīgs basketbolists. Taču viņš uzskata, ka dzīvē nedrīkst koncentrēties tikai uz vienu mērķi, tādēļ ne tikai spēlē basketbolu, bet ir ieguvis bakalaura grādu miera un konfliktu studijās, kā arī maģistra grādu īpaši sarežģītu konfliktu atrisināšanā. Dāvis stāsta: “Vidusskolā man ļoti nepatika politikas mācību stundas, taču tagad apzinos, cik politika ir nozīmīga un visaptveroša. Agrāk domāju, ka politika ir kaut kas vienveidīgs, bet patiesībā, esot politikas zinātniekam vai politiķim, ir jāzina vēsture, ģeogrāfija, kultūra, reliģija, ekonomika. Mana specialitāte ir starptautiskās attiecības, konfliktu miermīlīga atrisināšana – šajā jomā ir īpaši būtiski izprast vēsturiskos, reliģiskos un ekonomiskos aspektus.”

Dāvis atzīst, ka labi apzinās – basketbolista karjera ilgs vien daļu dzīves, taču pēc tam viņš labprāt iesaistītos politikā: “Tas, cik ilgi spēlēšu, būs atkarīgs no dažādiem faktoriem, tai skaitā no veselības stāvokļa, no spējas sevi uzturēt formā. Pašlaik vēlos savu dzīvi saistīt ar basketbolu profesionālā līmenī, tomēr nekad neesmu aizmirsis un neaizmirsīšu par izglītību arī citās jomās. Man ir ļoti svarīgi būt izglītotam, zinošam. Taču universitātes absolvēšana vēl neko nenozīmē. Ir jāturpina izglītoties, paplašināt redzesloku. Latvijā, man šķiet, liela daļa cilvēku pārāk maz domā par tālākizglītību, arī pašizglītošanos. Diploms kā tāds neko neparāda un nepierāda. Tas ir tikai kā ķirsītis uz putukrējuma. Esmu saticis daudz dzīvesgudru cilvēku, kuri lasījuši daudz grāmatu, daudz ceļojuši, taču viņiem nav diplomu, bet satikti arī daudzi ar diplomiem, bet bez izpratnes par procesiem.”

Dāvis saka, ka plāno atgriezties Havajās nākamvasar, lai papildus apgūtu dažus studiju kursus. Vaicāts, vai viņam ir plāni palikt ASV uz ilgāku laiku, Dāvis skaidro, jau uzsākot studijas, viņš zinājis, ka nevēlas tur palikt pavisam: “Protams, ASV ir daudz ko redzēt. Tur ir arī daudz iespēju. Saulainās Havajas ir daudzu sapnis, skaistās pludmales vilina daudzus. Arī es izbaudīju pludmales dzīvi. Bieži vien uz pludmali līdzi ņēmu mācību pierakstus, cerot, ka pludmalē pastudēšu. Ne vienmēr tas izdevās, taču pēc tam universitātē no klades bira pludmales smiltis. Havaju salās dzīve rit mierīgāk nekā Latvijā, cilvēki mazāk satraucas, vairāk bauda dzīvi. Cilvēki Latvijā visu laiku kaut kur steidzas, nervozē, es Havajās iemācījos daudz ko uztvert mierīgāk. Tomēr, lai cik jauki tur bija, jau no sākuma zināju, ka pēc studijām vēlos atgriezties Eiropā. Viens no iemesliem ir arī tas, ka vēlos būt tuvāk savai ģimenei.” Havaju salās Dāvis nav saticis daudz latviešu. Universitātes gaiteņos gan sastapta vēl viena studente – sportiste no Ikšķiles. Vēl Dāvis iepazinies arī rakstnieci Dzidru Zeberiņu, kura no Latvijas aizbraukusi Otrā pasaules kara laikā.

Saistībā ar politiskajiem nākotnes plāniem Dāvis atzīst: “Aizvien esmu ideālists, tālākā nākotnē patiešām vēlētos iesaistīties politikā, lai dotu savu ieguldījumu valsts attīstībā. Taču vēl nav pienācis mans laiks. Tuvāko nākotni saistu ar basketbolu. Man turklāt šķiet, ka politikā cilvēku samaitā nauda, tādēļ politikā jāiet tad, kad ir gana daudz naudas, lai nepastāvētu korupcijas risks.”

Dāvis uzskata, ka Latvijas politiskajām partijām pietrūkst darbību caurredzamības, arī mugurkaula, turklāt partijas, viņaprāt, ir pārāk konservatīvas, piemirstot, ka mūsdienu pasaule ir kļuvusi multikulturāla un sabiedrībā ir daudz dažādu minoritāšu, tai skaitā seksuālo minoritāšu, kuru tiesības politikā tiek aizstāvētas pārāk maz.

Šovasar Dāvis daudz laika pavadījis dzimtajās Cēsīs. “Druva” vaicāja, kas, viņaprāt, Cēsīs būtu jāuzlabo. Dāvis uzsver: “Cēsis ir attīstījušās. Īpaši attīstību var redzēt Cēsīm kā kultūras pilsētai – ir jaunā koncertzāle, ir dažādi mākslas festivāli, kas ir ļoti labi un svarīgi. Taču nedrīkst aizmirst par sporta dzīves attīstīšanu. Piemēram, gadu gadiem tiek runāts par stadiona labiekārtošanu, bet diemžēl aizvien tas nav noticis. Cēsīs nav arī īsti piemērotas vietas, kur spēlēt strītbolu. Mūsdienās sports nav tikai sports, bet tā ir goda un var būt arī naudas lieta. Ja mūsu sportistiem jābrauc trenēties citviet, ja vide nav sakārtota, pilsēta tikai zaudē iespējas.

Domājot par pilsētas attīstību, manuprāt, ir jāapzinās, ka ārzemnieku interese par īpašumu iegādi Cēsīs ir pozitīva tendence. Tas veicina ekonomikas attīstību.” Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
26

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Uzzināt, kur vajadzēs matemātiku

07:21
23.10.2024
212

Tikšanās ar profesiju pārstāvjiem skolēniem pastiprina interesi par mācību priekšmetiem “Karjeras nedēļā arī mūsu skolā ir tradīcija tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, taču pasākumi, lai skolēni iepazītu dažādu profesiju ikdienu, notiek gandrīz visu mācību gadu,” par Karjeras nedēļu, kas Latvijā risinājās no 7. līdz 11.oktobrim, pastāsta Cēsu 1.pamatskolas direktore Antra Avena. “Šajā rudenī bija vairākas […]

Plenērs laukos radošā gaisotnē rada arī pārpratumus

06:33
16.10.2024
46

Septembra izskaņā Dzērbenes pagastā trīs dienas darbojās pulciņš radošu jaunu cilvēku.\ Tur norisinājās fotoplenērs “Mālderdienas Dzērbenē”. “Šāda formāta plenērs norisinās otro reizi. To sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) rīko Dzērbenes radošā māja “Memberi”. Pērn plenērā bija ap 30 dalībnieku, šogad jau 52,” pastāsta plenēra organizatore, māksliniece Ērika Māldere. “Visus vieno mācības Nacionālajā kino skolā. […]

Aicina Latvijas skolēnus piedalīties akcijā “Tīrai Latvijai” un nopelnīt vērtīgas balvas

09:05
14.10.2024
42

Jau par tradīciju kļuvusī akcija “Tīrai Latvijai” arī 2024./2025. mācību gadā aicina skolēnus iesaistīties papīra iepakojuma un izlietoto bateriju vākšanā un cīnīties par vērtīgām balvām, turklāt šoreiz ir pievienota jauna kategorija – tekstils, informē ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļās josta” vides izglītības vadītāja Elīna Sprūde-Nesenberga. Tekstila vākšana nav vienīgais jaunums. 2024./2025. mācību gada akcijā “Tīrai […]

Brauciens vieno

07:20
03.10.2024
60

Eiropas Mobilitātes nedēļā Zaubes pamatskolas skolēni velobraucienā – pārgājienā “Izzini Zaubi!” ne tikai aktīvi pavadīja laiku svaigā gaisā, bet arī iepazinās ar dzimto pagastu. Atraktīvajā pasākumā piedalījās arī pedagogi un skolēnu vecāki. “Iepriekš skolā arī viesojās pašvaldības policiste, viņa pastāstīja par drošību uz ceļa, par to, cik svarīgi, braucot ar velosipēdu, lietot ķiveri, un citām […]

Dalība starptautiskā projektā sniedz jaunu pieredzi

06:18
02.10.2024
40

Straupes pamatskola piedalās Ziemeļvalstu Ministru padomes programmas “Nordplus” projektā “Vide un māksla iet roku rokā”. Tas ir turpinājums straupiešu, dāņu, igauņu un lietuviešu skolēnu jau diviem īstenotajiem projektiem, kuru mērķis ir veidot izpratni par vides un sociālo ilgt­spēju. Sadarbojoties tiek veicināta arī Baltijas un Ziemeļvalstu kultūras izpratne, skolas apmainās ar labās prakses piemēriem. Nesen visu […]

Tautas balss

Kāpēc pārtika tik dārga

10:22
01.11.2024
20
Lasītāja raksta:

“Klausos, ka ekonomikas ministrs solās ar tirgotājiem runāt par augstajām pārtikas cenām, ka tās gluži neatbilst tirgus nosacījumiem. Šī nu ir tā reize, kad jāpiekrīt politiķim. Tiešām nav normāli, ka trauciņš jogurta, kas pirms pusgada maksāja nepilnu eiro, tagad jāpērk par 1,5 eiro. Ne elektrība kļuvusi dārgāka, ne degviela. Nav arī dzirdēts, ka kāds ļoti […]

Kāpēc es nesvinu Halovīnu?

10:21
01.11.2024
23
Armīns raksta:

Šie svētki aicina uz ciešāku kontaktu ar nāvi, maģiju, šaus­mām, vardarbību, bailēm. Jātērpjas maskās un tērpos, lai iejustos raganu, vampīru, nāves un citos ļaunos tēlos. Jāatdarina to īpašības un rīcība, kura ir negatīva pret cilvēkiem. Biedēt citus, lai pēc tam uzjautrinātos, ka izdevies radīt baiļu un šausmu sajūtu apkārtējos. Draudēt citiem ar ļaunu rīcību, ja […]

Paši lūdza, lai ievēl

16:01
26.10.2024
31
Cēsnieks raksta:

“Saeimas deputātiem pašiem nu gan vajadzētu lemt par algu iesaldēšanu. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka politiķiem, lielu institūciju un iestāžu vadītājiem jāmaksā maz, taču tagad, kad visiem jāsavelk jostas, pilsoņu vēlētās varas pārstāvjiem jāprotas. Turklāt viņi taču paši piedāvāja savus pakalpojumus tautai, lūdza, lai viņus ievēl, jo grib strādāt sabiedrības labā. Tagad pašiem jāsaprot, […]

Gandrīz jāuzbāžas

16:00
26.10.2024
22
9
Seniore raksta:

“Traki, ka valdībai, pašvaldībām un māju apsaimniekotājiem gandrīz jābāžas virsū iedzīvotājiem, lai viņi izvēlas siltināt savu daudzdzīvokļu namu. Tagad taču ir daudz labu piemēru, visiem taču skaidrs, ka remontiem izdotā nauda atmaksājas, ka ietaupījums ir. Arī dzīvokļa vērtība palielinās, kad pats īpašnieks vai mantinieki to gribēs pārdot, cena siltinātā mājā būs daudz augstāka nekā nolaistā […]

Kaķi ir mīļi, bet turēšanai jābūt organizētākai

16:00
26.10.2024
21
Lasītāja raksta:

“Liepā pie kādas daudzdzīvokļu mājas pulcējas daudz kaķu, cik no tiem saimnieku, cik bezsaimnieku, kas zina. Tur viena kundzīte dzīvniekus baro. Vai kaķi sterilizēti? Diezin vai, izskatās, ka parādās arī kaķēni, bet varbūt kļūdos. Taču dzīvnieki klīst apkārt, rada netīrību, ir smakas. Kam vajadzētu palīdzēt nokārtot to kaķu lietu, lai pie ēkas ir kārtība,” ar […]

Sludinājumi