Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Ideālists ar basketbolu sirdī un Tēvzemi dvēselē

Druva
14:04
26.08.2014
33
Daavis Rozitis 1

Cēsnieks Dāvis Rozītis šo vasaru bauda Latvijā. Vairākus gadus Dāvis bija tālu prom no mājām – vispirms viņš studēja un spēlēja basketbolu Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, pēc tam – Havaju universitātē Honolulu.

Pašlaik Dāvis bauda vasaru kopā ar ģimeni Cēsīs un uzkrāj spēkus jauniem izaicinājumiem sportā. Tuvākajā laikā būs zināms, kurā Latvijas vai citas Eiropas valsts komandā Dāvis turpinās sporta gaitas.

Dāvis ir talantīgs basketbolists. Taču viņš uzskata, ka dzīvē nedrīkst koncentrēties tikai uz vienu mērķi, tādēļ ne tikai spēlē basketbolu, bet ir ieguvis bakalaura grādu miera un konfliktu studijās, kā arī maģistra grādu īpaši sarežģītu konfliktu atrisināšanā. Dāvis stāsta: “Vidusskolā man ļoti nepatika politikas mācību stundas, taču tagad apzinos, cik politika ir nozīmīga un visaptveroša. Agrāk domāju, ka politika ir kaut kas vienveidīgs, bet patiesībā, esot politikas zinātniekam vai politiķim, ir jāzina vēsture, ģeogrāfija, kultūra, reliģija, ekonomika. Mana specialitāte ir starptautiskās attiecības, konfliktu miermīlīga atrisināšana – šajā jomā ir īpaši būtiski izprast vēsturiskos, reliģiskos un ekonomiskos aspektus.”

Dāvis atzīst, ka labi apzinās – basketbolista karjera ilgs vien daļu dzīves, taču pēc tam viņš labprāt iesaistītos politikā: “Tas, cik ilgi spēlēšu, būs atkarīgs no dažādiem faktoriem, tai skaitā no veselības stāvokļa, no spējas sevi uzturēt formā. Pašlaik vēlos savu dzīvi saistīt ar basketbolu profesionālā līmenī, tomēr nekad neesmu aizmirsis un neaizmirsīšu par izglītību arī citās jomās. Man ir ļoti svarīgi būt izglītotam, zinošam. Taču universitātes absolvēšana vēl neko nenozīmē. Ir jāturpina izglītoties, paplašināt redzesloku. Latvijā, man šķiet, liela daļa cilvēku pārāk maz domā par tālākizglītību, arī pašizglītošanos. Diploms kā tāds neko neparāda un nepierāda. Tas ir tikai kā ķirsītis uz putukrējuma. Esmu saticis daudz dzīvesgudru cilvēku, kuri lasījuši daudz grāmatu, daudz ceļojuši, taču viņiem nav diplomu, bet satikti arī daudzi ar diplomiem, bet bez izpratnes par procesiem.”

Dāvis saka, ka plāno atgriezties Havajās nākamvasar, lai papildus apgūtu dažus studiju kursus. Vaicāts, vai viņam ir plāni palikt ASV uz ilgāku laiku, Dāvis skaidro, jau uzsākot studijas, viņš zinājis, ka nevēlas tur palikt pavisam: “Protams, ASV ir daudz ko redzēt. Tur ir arī daudz iespēju. Saulainās Havajas ir daudzu sapnis, skaistās pludmales vilina daudzus. Arī es izbaudīju pludmales dzīvi. Bieži vien uz pludmali līdzi ņēmu mācību pierakstus, cerot, ka pludmalē pastudēšu. Ne vienmēr tas izdevās, taču pēc tam universitātē no klades bira pludmales smiltis. Havaju salās dzīve rit mierīgāk nekā Latvijā, cilvēki mazāk satraucas, vairāk bauda dzīvi. Cilvēki Latvijā visu laiku kaut kur steidzas, nervozē, es Havajās iemācījos daudz ko uztvert mierīgāk. Tomēr, lai cik jauki tur bija, jau no sākuma zināju, ka pēc studijām vēlos atgriezties Eiropā. Viens no iemesliem ir arī tas, ka vēlos būt tuvāk savai ģimenei.” Havaju salās Dāvis nav saticis daudz latviešu. Universitātes gaiteņos gan sastapta vēl viena studente – sportiste no Ikšķiles. Vēl Dāvis iepazinies arī rakstnieci Dzidru Zeberiņu, kura no Latvijas aizbraukusi Otrā pasaules kara laikā.

Saistībā ar politiskajiem nākotnes plāniem Dāvis atzīst: “Aizvien esmu ideālists, tālākā nākotnē patiešām vēlētos iesaistīties politikā, lai dotu savu ieguldījumu valsts attīstībā. Taču vēl nav pienācis mans laiks. Tuvāko nākotni saistu ar basketbolu. Man turklāt šķiet, ka politikā cilvēku samaitā nauda, tādēļ politikā jāiet tad, kad ir gana daudz naudas, lai nepastāvētu korupcijas risks.”

Dāvis uzskata, ka Latvijas politiskajām partijām pietrūkst darbību caurredzamības, arī mugurkaula, turklāt partijas, viņaprāt, ir pārāk konservatīvas, piemirstot, ka mūsdienu pasaule ir kļuvusi multikulturāla un sabiedrībā ir daudz dažādu minoritāšu, tai skaitā seksuālo minoritāšu, kuru tiesības politikā tiek aizstāvētas pārāk maz.

Šovasar Dāvis daudz laika pavadījis dzimtajās Cēsīs. “Druva” vaicāja, kas, viņaprāt, Cēsīs būtu jāuzlabo. Dāvis uzsver: “Cēsis ir attīstījušās. Īpaši attīstību var redzēt Cēsīm kā kultūras pilsētai – ir jaunā koncertzāle, ir dažādi mākslas festivāli, kas ir ļoti labi un svarīgi. Taču nedrīkst aizmirst par sporta dzīves attīstīšanu. Piemēram, gadu gadiem tiek runāts par stadiona labiekārtošanu, bet diemžēl aizvien tas nav noticis. Cēsīs nav arī īsti piemērotas vietas, kur spēlēt strītbolu. Mūsdienās sports nav tikai sports, bet tā ir goda un var būt arī naudas lieta. Ja mūsu sportistiem jābrauc trenēties citviet, ja vide nav sakārtota, pilsēta tikai zaudē iespējas.

Domājot par pilsētas attīstību, manuprāt, ir jāapzinās, ka ārzemnieku interese par īpašumu iegādi Cēsīs ir pozitīva tendence. Tas veicina ekonomikas attīstību.” Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
34

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi