Cēsnieks Dāvis Rozītis šo vasaru bauda Latvijā. Vairākus gadus Dāvis bija tālu prom no mājām – vispirms viņš studēja un spēlēja basketbolu Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, pēc tam – Havaju universitātē Honolulu.
Pašlaik Dāvis bauda vasaru kopā ar ģimeni Cēsīs un uzkrāj spēkus jauniem izaicinājumiem sportā. Tuvākajā laikā būs zināms, kurā Latvijas vai citas Eiropas valsts komandā Dāvis turpinās sporta gaitas.
Dāvis ir talantīgs basketbolists. Taču viņš uzskata, ka dzīvē nedrīkst koncentrēties tikai uz vienu mērķi, tādēļ ne tikai spēlē basketbolu, bet ir ieguvis bakalaura grādu miera un konfliktu studijās, kā arī maģistra grādu īpaši sarežģītu konfliktu atrisināšanā. Dāvis stāsta: “Vidusskolā man ļoti nepatika politikas mācību stundas, taču tagad apzinos, cik politika ir nozīmīga un visaptveroša. Agrāk domāju, ka politika ir kaut kas vienveidīgs, bet patiesībā, esot politikas zinātniekam vai politiķim, ir jāzina vēsture, ģeogrāfija, kultūra, reliģija, ekonomika. Mana specialitāte ir starptautiskās attiecības, konfliktu miermīlīga atrisināšana – šajā jomā ir īpaši būtiski izprast vēsturiskos, reliģiskos un ekonomiskos aspektus.”
Dāvis atzīst, ka labi apzinās – basketbolista karjera ilgs vien daļu dzīves, taču pēc tam viņš labprāt iesaistītos politikā: “Tas, cik ilgi spēlēšu, būs atkarīgs no dažādiem faktoriem, tai skaitā no veselības stāvokļa, no spējas sevi uzturēt formā. Pašlaik vēlos savu dzīvi saistīt ar basketbolu profesionālā līmenī, tomēr nekad neesmu aizmirsis un neaizmirsīšu par izglītību arī citās jomās. Man ir ļoti svarīgi būt izglītotam, zinošam. Taču universitātes absolvēšana vēl neko nenozīmē. Ir jāturpina izglītoties, paplašināt redzesloku. Latvijā, man šķiet, liela daļa cilvēku pārāk maz domā par tālākizglītību, arī pašizglītošanos. Diploms kā tāds neko neparāda un nepierāda. Tas ir tikai kā ķirsītis uz putukrējuma. Esmu saticis daudz dzīvesgudru cilvēku, kuri lasījuši daudz grāmatu, daudz ceļojuši, taču viņiem nav diplomu, bet satikti arī daudzi ar diplomiem, bet bez izpratnes par procesiem.”
Dāvis saka, ka plāno atgriezties Havajās nākamvasar, lai papildus apgūtu dažus studiju kursus. Vaicāts, vai viņam ir plāni palikt ASV uz ilgāku laiku, Dāvis skaidro, jau uzsākot studijas, viņš zinājis, ka nevēlas tur palikt pavisam: “Protams, ASV ir daudz ko redzēt. Tur ir arī daudz iespēju. Saulainās Havajas ir daudzu sapnis, skaistās pludmales vilina daudzus. Arī es izbaudīju pludmales dzīvi. Bieži vien uz pludmali līdzi ņēmu mācību pierakstus, cerot, ka pludmalē pastudēšu. Ne vienmēr tas izdevās, taču pēc tam universitātē no klades bira pludmales smiltis. Havaju salās dzīve rit mierīgāk nekā Latvijā, cilvēki mazāk satraucas, vairāk bauda dzīvi. Cilvēki Latvijā visu laiku kaut kur steidzas, nervozē, es Havajās iemācījos daudz ko uztvert mierīgāk. Tomēr, lai cik jauki tur bija, jau no sākuma zināju, ka pēc studijām vēlos atgriezties Eiropā. Viens no iemesliem ir arī tas, ka vēlos būt tuvāk savai ģimenei.” Havaju salās Dāvis nav saticis daudz latviešu. Universitātes gaiteņos gan sastapta vēl viena studente – sportiste no Ikšķiles. Vēl Dāvis iepazinies arī rakstnieci Dzidru Zeberiņu, kura no Latvijas aizbraukusi Otrā pasaules kara laikā.
Saistībā ar politiskajiem nākotnes plāniem Dāvis atzīst: “Aizvien esmu ideālists, tālākā nākotnē patiešām vēlētos iesaistīties politikā, lai dotu savu ieguldījumu valsts attīstībā. Taču vēl nav pienācis mans laiks. Tuvāko nākotni saistu ar basketbolu. Man turklāt šķiet, ka politikā cilvēku samaitā nauda, tādēļ politikā jāiet tad, kad ir gana daudz naudas, lai nepastāvētu korupcijas risks.”
Dāvis uzskata, ka Latvijas politiskajām partijām pietrūkst darbību caurredzamības, arī mugurkaula, turklāt partijas, viņaprāt, ir pārāk konservatīvas, piemirstot, ka mūsdienu pasaule ir kļuvusi multikulturāla un sabiedrībā ir daudz dažādu minoritāšu, tai skaitā seksuālo minoritāšu, kuru tiesības politikā tiek aizstāvētas pārāk maz.
Šovasar Dāvis daudz laika pavadījis dzimtajās Cēsīs. “Druva” vaicāja, kas, viņaprāt, Cēsīs būtu jāuzlabo. Dāvis uzsver: “Cēsis ir attīstījušās. Īpaši attīstību var redzēt Cēsīm kā kultūras pilsētai – ir jaunā koncertzāle, ir dažādi mākslas festivāli, kas ir ļoti labi un svarīgi. Taču nedrīkst aizmirst par sporta dzīves attīstīšanu. Piemēram, gadu gadiem tiek runāts par stadiona labiekārtošanu, bet diemžēl aizvien tas nav noticis. Cēsīs nav arī īsti piemērotas vietas, kur spēlēt strītbolu. Mūsdienās sports nav tikai sports, bet tā ir goda un var būt arī naudas lieta. Ja mūsu sportistiem jābrauc trenēties citviet, ja vide nav sakārtota, pilsēta tikai zaudē iespējas.
Domājot par pilsētas attīstību, manuprāt, ir jāapzinās, ka ārzemnieku interese par īpašumu iegādi Cēsīs ir pozitīva tendence. Tas veicina ekonomikas attīstību.” Māra Majore – Linē
Komentāri