Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Ideālists ar basketbolu sirdī un Tēvzemi dvēselē

Druva
14:04
26.08.2014
33
Daavis Rozitis 1

Cēsnieks Dāvis Rozītis šo vasaru bauda Latvijā. Vairākus gadus Dāvis bija tālu prom no mājām – vispirms viņš studēja un spēlēja basketbolu Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, pēc tam – Havaju universitātē Honolulu.

Pašlaik Dāvis bauda vasaru kopā ar ģimeni Cēsīs un uzkrāj spēkus jauniem izaicinājumiem sportā. Tuvākajā laikā būs zināms, kurā Latvijas vai citas Eiropas valsts komandā Dāvis turpinās sporta gaitas.

Dāvis ir talantīgs basketbolists. Taču viņš uzskata, ka dzīvē nedrīkst koncentrēties tikai uz vienu mērķi, tādēļ ne tikai spēlē basketbolu, bet ir ieguvis bakalaura grādu miera un konfliktu studijās, kā arī maģistra grādu īpaši sarežģītu konfliktu atrisināšanā. Dāvis stāsta: “Vidusskolā man ļoti nepatika politikas mācību stundas, taču tagad apzinos, cik politika ir nozīmīga un visaptveroša. Agrāk domāju, ka politika ir kaut kas vienveidīgs, bet patiesībā, esot politikas zinātniekam vai politiķim, ir jāzina vēsture, ģeogrāfija, kultūra, reliģija, ekonomika. Mana specialitāte ir starptautiskās attiecības, konfliktu miermīlīga atrisināšana – šajā jomā ir īpaši būtiski izprast vēsturiskos, reliģiskos un ekonomiskos aspektus.”

Dāvis atzīst, ka labi apzinās – basketbolista karjera ilgs vien daļu dzīves, taču pēc tam viņš labprāt iesaistītos politikā: “Tas, cik ilgi spēlēšu, būs atkarīgs no dažādiem faktoriem, tai skaitā no veselības stāvokļa, no spējas sevi uzturēt formā. Pašlaik vēlos savu dzīvi saistīt ar basketbolu profesionālā līmenī, tomēr nekad neesmu aizmirsis un neaizmirsīšu par izglītību arī citās jomās. Man ir ļoti svarīgi būt izglītotam, zinošam. Taču universitātes absolvēšana vēl neko nenozīmē. Ir jāturpina izglītoties, paplašināt redzesloku. Latvijā, man šķiet, liela daļa cilvēku pārāk maz domā par tālākizglītību, arī pašizglītošanos. Diploms kā tāds neko neparāda un nepierāda. Tas ir tikai kā ķirsītis uz putukrējuma. Esmu saticis daudz dzīvesgudru cilvēku, kuri lasījuši daudz grāmatu, daudz ceļojuši, taču viņiem nav diplomu, bet satikti arī daudzi ar diplomiem, bet bez izpratnes par procesiem.”

Dāvis saka, ka plāno atgriezties Havajās nākamvasar, lai papildus apgūtu dažus studiju kursus. Vaicāts, vai viņam ir plāni palikt ASV uz ilgāku laiku, Dāvis skaidro, jau uzsākot studijas, viņš zinājis, ka nevēlas tur palikt pavisam: “Protams, ASV ir daudz ko redzēt. Tur ir arī daudz iespēju. Saulainās Havajas ir daudzu sapnis, skaistās pludmales vilina daudzus. Arī es izbaudīju pludmales dzīvi. Bieži vien uz pludmali līdzi ņēmu mācību pierakstus, cerot, ka pludmalē pastudēšu. Ne vienmēr tas izdevās, taču pēc tam universitātē no klades bira pludmales smiltis. Havaju salās dzīve rit mierīgāk nekā Latvijā, cilvēki mazāk satraucas, vairāk bauda dzīvi. Cilvēki Latvijā visu laiku kaut kur steidzas, nervozē, es Havajās iemācījos daudz ko uztvert mierīgāk. Tomēr, lai cik jauki tur bija, jau no sākuma zināju, ka pēc studijām vēlos atgriezties Eiropā. Viens no iemesliem ir arī tas, ka vēlos būt tuvāk savai ģimenei.” Havaju salās Dāvis nav saticis daudz latviešu. Universitātes gaiteņos gan sastapta vēl viena studente – sportiste no Ikšķiles. Vēl Dāvis iepazinies arī rakstnieci Dzidru Zeberiņu, kura no Latvijas aizbraukusi Otrā pasaules kara laikā.

Saistībā ar politiskajiem nākotnes plāniem Dāvis atzīst: “Aizvien esmu ideālists, tālākā nākotnē patiešām vēlētos iesaistīties politikā, lai dotu savu ieguldījumu valsts attīstībā. Taču vēl nav pienācis mans laiks. Tuvāko nākotni saistu ar basketbolu. Man turklāt šķiet, ka politikā cilvēku samaitā nauda, tādēļ politikā jāiet tad, kad ir gana daudz naudas, lai nepastāvētu korupcijas risks.”

Dāvis uzskata, ka Latvijas politiskajām partijām pietrūkst darbību caurredzamības, arī mugurkaula, turklāt partijas, viņaprāt, ir pārāk konservatīvas, piemirstot, ka mūsdienu pasaule ir kļuvusi multikulturāla un sabiedrībā ir daudz dažādu minoritāšu, tai skaitā seksuālo minoritāšu, kuru tiesības politikā tiek aizstāvētas pārāk maz.

Šovasar Dāvis daudz laika pavadījis dzimtajās Cēsīs. “Druva” vaicāja, kas, viņaprāt, Cēsīs būtu jāuzlabo. Dāvis uzsver: “Cēsis ir attīstījušās. Īpaši attīstību var redzēt Cēsīm kā kultūras pilsētai – ir jaunā koncertzāle, ir dažādi mākslas festivāli, kas ir ļoti labi un svarīgi. Taču nedrīkst aizmirst par sporta dzīves attīstīšanu. Piemēram, gadu gadiem tiek runāts par stadiona labiekārtošanu, bet diemžēl aizvien tas nav noticis. Cēsīs nav arī īsti piemērotas vietas, kur spēlēt strītbolu. Mūsdienās sports nav tikai sports, bet tā ir goda un var būt arī naudas lieta. Ja mūsu sportistiem jābrauc trenēties citviet, ja vide nav sakārtota, pilsēta tikai zaudē iespējas.

Domājot par pilsētas attīstību, manuprāt, ir jāapzinās, ka ārzemnieku interese par īpašumu iegādi Cēsīs ir pozitīva tendence. Tas veicina ekonomikas attīstību.” Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
81

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
122

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
50

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
188

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
135

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
98

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi