Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Garantija pret jauniešu bezdarbu

Anda Dzenža
14:43
22.02.2017
3
Gar3 2

Vairākus gadus Latvijā darbojas programma “Jauniešu garantija”. Tā ir iniciatīva, lai palīdzētu jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem atgriezties izglītības iestādē vai iekļauties darba tirgū, tādējādi mazinot jauniešu bezdarbu. Iniciatīva arī piedāvā viena vai pusotra gada laikā bez maksas apgūt kādu no vairākiem desmitiem darba tirgū pieprasītu profesiju. To izmantojuši arī mūspuses jaunieši.

Pusotru gadu Priekuļu tehnikumā ekotūrismu mācījusies Elīna Tilaka (26 gadi). Mācības viņa beigusi pirms divarpus gadiem, patlaban strādā Priekuļu novada domē par tūrisma darba organizatori. Iepriekš Vidzemes Augstskolā iegūts bakalaura grāds biznesa vadībā. Par mācībām Jauniešu garantijā viņa saka: “Kad ieguvu bakalauru, likās, ka ar to nepietiek, lai iegūtu tādu darbu, kā gribēju. Kad vasarā piedāvāja mācīties ko interesantu, vēl nestrādāju. Nolēmu, ka iespēja jāizmanto un mācīšos vismaz līdz brīdim, kad atradīšu darbu. Sanāca, ka mācījos līdz galam.”

Elīna izvēlējusies apgūt ekotūrismu, jo tūrisms vienmēr viņu saistījis, patīk ceļot, doties pārgājienos. Taču jauniete vērtē, ka, lai pilnībā apgūtu profesiju, ar pusotru gadu ir par maz. Viņasprāt, Jauniešu garantija ir ļoti labs ievads tālākai izglītībai. “Domāju, Jauniešu garantija ir lieliska iespēja pēc vidusskolas, kad vēl nav izlemts, kādu profesiju apgūt. Te iespējams apjaust, vai tiešām izvēlēta īstā nozare, ar kuru turpmāk ir vēlme saistīties,” secina Elīna. Mācību laikā viņai bijusi lieliska prakse Vidzemes Tūrisma asociācijā. Tur iemācījusies daudz vērtīga un noderīga, ko izmantot arī turpmākajās darba gaitās. Turklāt līdztekus mācībām tehnikumā Elīna ieguvusi arī maģistra grādu biznesa vides vadībā Vidzemes Augstskolā. Daudz brīva laika neesot bijis, taču visu izdevies veiksmīgi apvienot.

Savukārt cēsniece Kristīne Poļakova (26 gadi) pēc pusotru gadu ilgām mācībām Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, kur mācījusies par apģērbu modelēšanas un konstruēšanas speciālisti, pati kļuvusi par uzņēmēju. Pirms tam Latvijas Universitātē studējusi datorzinātņu tehnoloģijas, bet pašmācības ceļā iemācījusies fotografēt. “Ilgi meklēju savu aicinājumu. Ar Jauniešu garantijas palīdzību to atradu, beidzot jūtu, ka esmu īstajā vietā. Tik īsā laikā profesiju var apgūt tikai virspusēji, taču iemācījos ļoti daudz. Ar to pietika, lai uzdrošinātos spert soli uzņēmējdarbībā. Kopā ar māsu dibinājām “MK cute kids”. Šujam bērnu drēbītes un aksesuārus, turklāt plānojam paplašināties,” pastāsta Kristīne. Uzsāktais tik ļoti iedvesmojis, ka tiek lolotas arvien jaunas ieceres, īstenoti senāki sapņi. Tiek plānota bērnu fotostudijas atvēršana Cēsīs. Kristīne teic, ka viegli apvienos abas nodarbes – šūšanu un fotografēšanu -, jo darbošanās notiek vienuviet. Turklāt viens papildinās otru, jo sarunas ar māmiņām fotostudijā palīdzēs saprast, kas aktuāls mazuļu modē.

Turpretī valmierietis Mārtiņš Bembers (24 gadi) patlaban mācās Priekuļu tehnikumā par automehāniķi. Pirms tam sācis studijas būvniecībā Rīgas Tehniskajā universitātē, ticis līdz trešajam kursam, arī pastrādājis nozarē, taču tad zaudējis uzticību Latvijas augstākajai izglītībai un sapratis, ka cilvēki, kuri pabeiguši tehnikumu, ir gudrāki nekā viņš, apgūstot bakalaura studijas. Puisis izvēlējies iesāktās studijas neturpināt un iestāties tehnikumā, lai iemācītos praktiskas lietas, kas dzīvē un darbā tiešām noder. “Darbs ar automobiļiem jau krietnu laiku man ir sirdslieta, gribēju to vairāk apgūt. Redzēs, kur dzīve aizvedīs, bet zinu – darbs pēc profesijas apguves garantēts. Sapnis ir strādāt kādā autosporta komandā par mehāniķi,” “Druvai” atklāj Mārtiņš un pastāsta, ka mācību programma ir bagātīga ar jaunām, vērtīgām un dzīvē reāli noderīgām zinībām, iemaņām, prasmēm. Viņš novērtē to, ka mācītais uzreiz tiek sasaistīts ar praktiskiem darbiem. “Ja studiju laikā mācību nolūkos ekskursijā būvlaukumā pabiju reizes divas, tad tehnikumā zem automašīnas esmu vismaz reizi vai divas nedēļā. Jauniešu garantijā profesijas apgūšana nav izstiepta garumā, koncentrēti apgūstu to, kas darbā patiešām būs vajadzīgs,” vērtē Priekuļu tehnikuma audzēknis. Viņam priekšā vēl prakse. Viena dažu nedēļu garumā gaidāma martā, otra, kas ilgs pat vairākus mēnešus, – vasarā.

Būtisks atspaids ir arī piešķirtā stipendija. Mārtiņš patlaban saņem 70 eiro mēnesī, prakses laikā tā var tikt paaugstināta līdz 115 eiro.

Jauniešu garantijai ir liela jēga. Vairāk jauniešu vajadzētu iedrošināt izmantot šo iespēju. Patlaban uzpūsts liels burbulis, ka visiem jāiegūst augstākā izglītība. Taču tā mēs tiekam tikai pie dokumenta, daudz vērtīgāku izglītību dod tehnikumi,” pārdomās dalās Mārtiņš.

17. februārī noslēdzās pieteikšanās ziemas uzņemšanā mācībām Jauniešu garantijas izglītības programmās, izvēloties kādu no 21 profesijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
8

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
47

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
178

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
51

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
94

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi