Trešdiena, 12. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Ekoskolu popularitāte pieaug

Mairita Kaņepe
08:00
04.03.2019
66
Aboli Straupe 1

Pirms 25 gadiem pasaulē sākās jauns izglītības veids – ekoskolas programmas. Drīz vien tās sāka īstenot Latvijas skolās.

Latvija to vidū

Pieļaujams, ka pasaulē viens no efektīvākajiem vides izglītības modeļiem ir tieši ekoskolu programma. To īstenot vēlējušās daudzas izglītības iestādes nu jau vairāk nekā 60 valstīs, un Latvija ir starp tām. Latvijā ekoskolu programma ieguvusi ievērojamu popularitāti, jo nu darbojas jau vairāk nekā 200 izglītības iestādēs. Tās ir ne tikai skolas, arī pirmsskolas izglītības iestādes un augstskolas, kurās jauno paaudzi izglīto par dabai draudzīgu dzīvesveidu.

Mācību programmas no gada gadā tiek veidotas tā, lai iesaistītie skolēni aizrautos ar vides izglītību. Viņi saņem zināšanas, apgūst prasmes un apjauš, ka jau šeit un tagad spējīgi radīt pozitīvas pārmaiņas. Savā skolā, mājā, pagastā, pilsētā. Tātad bērni var paši veicināt pārmaiņas savā valstī un, lielākos mērogos domājot, rūpēties par planētu, uz kuras dzīvo.

Sacensību gars neatslābst ne brīdi

Latvijā ekoskolu programmas veidotāji pasniedz savu balvu tām mācību iestādēm, kas nesen pievienojušās un īsteno eko­skolu programmu. Balvas ceļā uz Zaļā karoga iegūšanu: Eko­skolas nosaukums un diploms.

Starptautisko Zaļā karoga balvu saņem tikai tās izglītības iestādes, kas ilgstošā laika posmā nodrošinājušas aktivitātes vides jomā.
Balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu. Katru nākamo gadu tās atkal jānopelna ar darbu, organizējot jēgpilnus vides izglītības pasākumus. Prasība ir tāda, ka skolai jāprot iesaistīt arī apkārtējo sabiedrību, veicinot tās līdzdalību.

Žūrijas dalībnieki

Pirms piešķirt ekoskolas statusu, darbojas žūrija. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņem jau augstākā žūrija – ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un vēl citu valsts institūciju, kā arī nevalstisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.
Izglītības iestādēm, kas gatavas ikdienā strādāt pie vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, Vides izglītības fonds skolotājiem nodrošina metodisko materiālu. Fonds arī rīko regulāras mācības, un viens no tiem ir izglītības iestāžu pulcēšana Ziemas forumā. Tas šoziem notika Valmierā ar Valmieras paš­valdības atbalstu un ieinteresēja ne tikai skolēnus, arī pieaugušos, gan skolotājus, gan skolēnu ģimenes, kas vēlas izprast ar ekoloģiju saistītas zināšanas un prasmes.

Iegūst arī pašvaldības

Dalība Ekoskolu programmā ir ieguvums kā skolas kolektīvam, tā pašvaldībai. To Cēsu pusē pirmā pierādīja Amatas pagasta paš­valdība. Amatas pamatskola starp pirmajām Latvijā ieguva Zaļo karogu. Šobrīd lielu interesi par iedzīvotāju izglītošanu vides zinībās izrāda Priekuļu un Pārgaujas novadu pašvaldības. Ikviens bērnudārza audzēknis un novada skolēns bērniem saprotamā un interesantā veidā apgūst vienkāršākās prasmes. Tās pielietojot ikdienā, bērni, pusaudži un jaunieši pieņem to, ka līdzdalība dabas resursu saglabāšanā un atjaunošanā ir vajadzīga. Ekoskolu programmas ietvaros ne tikai skolotāji, arī pašvaldības, to iestāžu darbinieki īsteno mērķtiecīgi veidotas aktivitātes novada skolēniem un pieaugušajiem. Paši pašvaldību iestāžu darbinieki apgūst efektīvu apkārtējās vides pārvaldību.

Pārtikas atkritumu apzināšanās

Latvijā izmetam ap ceturto daļu no visas saražotās pārtikas. Līdz ar to izmetam pārāk daudz resursu, darba un naudas.

Pirms gada pamatskolu un vidusskolu skolēni bija aicināti iesaistīties Ekobalss akcijā, pievēršot lielāku uzmanību pārtikas atkritumiem arī savā skolā.
Aktīvo dalībnieku uzdevums bija kopā ar skolotāju vispirms izzināt, cik daudz pārtikas vienā dienā izmet atkritumos skolas ēdnīcā. Ārī to, cik nonāk kompostā, tiek atdots dzīvniekiem vai izmantots citādāk. To bija iespējams uzzināt, runājot ar ēdnīcas personālu, nosverot pārpalikumus. Kopējo izmestās pārtikas daudzumu skolēni izdalīja ar skolēnu skaitu, tā iegūstot pārtikas atkritumu daudzumu uz vienu skolēnu. To vajadzētu pareizināt ar 160 mācību gada dienām. Skolēni uzzināja atkritumu daudzumu vidēji uz vienu skolēnu visa mācību gada laikā. Parasti ekoskolās šis daudzums ir 50 – 70 grami uz cilvēku dienā jeb 8 – 11 kg gadā.

Skolās tapa visiem uzskatāmi atkritumu kalni. No kartona vai citiem otrreizējiem materiāliem audzēkņi izveidoja instalāciju, kas uzskatāmi parādīja visus pārtikas atkritumus, ko mācību gada laikā rada viens skolēns. Uz kalna bija redzams skaitlis par atkritumu daudzumu kilogramos. Tālāk jau varēja notikt fotoakcija pie atkritumu kalna. Konkursa rīkotāji deva uzdevumu fotogra- fējoties ar roku parādīt, par cik vēlētos samazināt savu personī-go pārtikas atkritumu kalnu nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
91

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
60

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
159

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
127
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Ekoskolas aktivitātes - iespēja paraudzīties uz mācību vidi zaļāk

06:28
07.10.2025
128

Cēsu novada mācību iestādes aktīvi darbojas ekoskolu kustībā. Piedaloties tajā, daudz ieguvumu ir arī pirmsskolām. Kā veicas šajā mācību gadā, “Druva” jautāja Jāņmuižas un Taurenes bērnudārza vadītājām. Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde jau vairākus gadus aktīvi darbojas ekoskolu programmā, un katru mācību gadu bērni kopā ar skolotājiem izzina noteiktu tēmu, kas palīdz labāk saprast dabas un […]

Skolēni vēlas kļūt par jaunajiem uzņēmējiem

00:00
29.09.2025
71
1

Vidzemes reģiona skolas vakar tikās Cēsīs, Kos­mosa izziņas centrā, lai piedalītos “Junior Achievement Latvia” rīkotajās ideju un inovāciju ģenerēšanas darbnīcās “Jauno uzņēmēju skola 2025”. Šajā semināru ciklā skolēniem un pedagogiem sniedz praktiskas zināšanas un iedvesmo uzsākt vai attīstīt savu skolēnu mācību uzņēmumu. “Jauno uzņēmēju skola 2025” ir vienas dienas darbnīca skolēniem un skolotājiem. Tajā varēja […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
27
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
24
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
41
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
46
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi