Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ekoskolu popularitāte pieaug

Mairita Kaņepe
08:00
04.03.2019
67
Aboli Straupe 1

Pirms 25 gadiem pasaulē sākās jauns izglītības veids – ekoskolas programmas. Drīz vien tās sāka īstenot Latvijas skolās.

Latvija to vidū

Pieļaujams, ka pasaulē viens no efektīvākajiem vides izglītības modeļiem ir tieši ekoskolu programma. To īstenot vēlējušās daudzas izglītības iestādes nu jau vairāk nekā 60 valstīs, un Latvija ir starp tām. Latvijā ekoskolu programma ieguvusi ievērojamu popularitāti, jo nu darbojas jau vairāk nekā 200 izglītības iestādēs. Tās ir ne tikai skolas, arī pirmsskolas izglītības iestādes un augstskolas, kurās jauno paaudzi izglīto par dabai draudzīgu dzīvesveidu.

Mācību programmas no gada gadā tiek veidotas tā, lai iesaistītie skolēni aizrautos ar vides izglītību. Viņi saņem zināšanas, apgūst prasmes un apjauš, ka jau šeit un tagad spējīgi radīt pozitīvas pārmaiņas. Savā skolā, mājā, pagastā, pilsētā. Tātad bērni var paši veicināt pārmaiņas savā valstī un, lielākos mērogos domājot, rūpēties par planētu, uz kuras dzīvo.

Sacensību gars neatslābst ne brīdi

Latvijā ekoskolu programmas veidotāji pasniedz savu balvu tām mācību iestādēm, kas nesen pievienojušās un īsteno eko­skolu programmu. Balvas ceļā uz Zaļā karoga iegūšanu: Eko­skolas nosaukums un diploms.

Starptautisko Zaļā karoga balvu saņem tikai tās izglītības iestādes, kas ilgstošā laika posmā nodrošinājušas aktivitātes vides jomā.
Balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu. Katru nākamo gadu tās atkal jānopelna ar darbu, organizējot jēgpilnus vides izglītības pasākumus. Prasība ir tāda, ka skolai jāprot iesaistīt arī apkārtējo sabiedrību, veicinot tās līdzdalību.

Žūrijas dalībnieki

Pirms piešķirt ekoskolas statusu, darbojas žūrija. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņem jau augstākā žūrija – ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un vēl citu valsts institūciju, kā arī nevalstisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.
Izglītības iestādēm, kas gatavas ikdienā strādāt pie vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, Vides izglītības fonds skolotājiem nodrošina metodisko materiālu. Fonds arī rīko regulāras mācības, un viens no tiem ir izglītības iestāžu pulcēšana Ziemas forumā. Tas šoziem notika Valmierā ar Valmieras paš­valdības atbalstu un ieinteresēja ne tikai skolēnus, arī pieaugušos, gan skolotājus, gan skolēnu ģimenes, kas vēlas izprast ar ekoloģiju saistītas zināšanas un prasmes.

Iegūst arī pašvaldības

Dalība Ekoskolu programmā ir ieguvums kā skolas kolektīvam, tā pašvaldībai. To Cēsu pusē pirmā pierādīja Amatas pagasta paš­valdība. Amatas pamatskola starp pirmajām Latvijā ieguva Zaļo karogu. Šobrīd lielu interesi par iedzīvotāju izglītošanu vides zinībās izrāda Priekuļu un Pārgaujas novadu pašvaldības. Ikviens bērnudārza audzēknis un novada skolēns bērniem saprotamā un interesantā veidā apgūst vienkāršākās prasmes. Tās pielietojot ikdienā, bērni, pusaudži un jaunieši pieņem to, ka līdzdalība dabas resursu saglabāšanā un atjaunošanā ir vajadzīga. Ekoskolu programmas ietvaros ne tikai skolotāji, arī pašvaldības, to iestāžu darbinieki īsteno mērķtiecīgi veidotas aktivitātes novada skolēniem un pieaugušajiem. Paši pašvaldību iestāžu darbinieki apgūst efektīvu apkārtējās vides pārvaldību.

Pārtikas atkritumu apzināšanās

Latvijā izmetam ap ceturto daļu no visas saražotās pārtikas. Līdz ar to izmetam pārāk daudz resursu, darba un naudas.

Pirms gada pamatskolu un vidusskolu skolēni bija aicināti iesaistīties Ekobalss akcijā, pievēršot lielāku uzmanību pārtikas atkritumiem arī savā skolā.
Aktīvo dalībnieku uzdevums bija kopā ar skolotāju vispirms izzināt, cik daudz pārtikas vienā dienā izmet atkritumos skolas ēdnīcā. Ārī to, cik nonāk kompostā, tiek atdots dzīvniekiem vai izmantots citādāk. To bija iespējams uzzināt, runājot ar ēdnīcas personālu, nosverot pārpalikumus. Kopējo izmestās pārtikas daudzumu skolēni izdalīja ar skolēnu skaitu, tā iegūstot pārtikas atkritumu daudzumu uz vienu skolēnu. To vajadzētu pareizināt ar 160 mācību gada dienām. Skolēni uzzināja atkritumu daudzumu vidēji uz vienu skolēnu visa mācību gada laikā. Parasti ekoskolās šis daudzums ir 50 – 70 grami uz cilvēku dienā jeb 8 – 11 kg gadā.

Skolās tapa visiem uzskatāmi atkritumu kalni. No kartona vai citiem otrreizējiem materiāliem audzēkņi izveidoja instalāciju, kas uzskatāmi parādīja visus pārtikas atkritumus, ko mācību gada laikā rada viens skolēns. Uz kalna bija redzams skaitlis par atkritumu daudzumu kilogramos. Tālāk jau varēja notikt fotoakcija pie atkritumu kalna. Konkursa rīkotāji deva uzdevumu fotogra- fējoties ar roku parādīt, par cik vēlētos samazināt savu personī-go pārtikas atkritumu kalnu nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi