Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Dzīve ir skaista, ja to dzīvo

Kitija Ločmele
16:54
28.10.2015
24
Riteni 2

Iespējams tiem, kuri ar riteņbraukšanu nodarbojas profesionāli, 300 kilometri trīs dienās šķistu tīrais nieks, tomēr Amatas novada Ģikšos dzīvojošai Madarai Gasiņai (21 gads) tie izvērtās par vieniem no grūtākajiem un emocijām pilnākajiem kilometriem.

Madara saka, šī ir bijusi viena no viņas dzīves lielākajām avantūrām, kurā iesaistījusies kopā ar nepazīstamu cilvēku. “Ar Jāni Maču (24 gadi) iepriekš nebiju pazīstama. Tā kā Jānis pēc profesijas ir fotogrāfs, kādu laiku viņš atradās manā draugu sarakstā sociālajā tīklā draugiem.lv. Vasarā viņš bija izplānojis ar divriteni doties apkārt Latvijai, tādēļ lielākajai daļai cilvēku, kuri atradās viņa profila draugiem.lv sarakstā, tika izsūtītas vēstules ar lūgumu pēc palīdzības, proti, sagādāt naktsmītni. Atbildēju, jo vēlējos palīdzēt. Biju plānojusi, ka varētu viņu sagaidīt kādā no Vidzemes posmiem un nodrošināt ar siltu ēdienreizi, ilgāk ar Jāni parunājot, viņš uzaicināja pievienoties. No sākuma teicu nē, jo man ir pienākumi un darbi, kurus nevar atstāt novārtā, kā arī man nav velosipēda,” atminas Madara. Tomēr Jāņa piedāvājums nav licis mieru. Madara apsvērusi iespēju un sapratusi – aicinājums jāpieņem. “Pēc tam, kad Jānim paziņoju, ka esmu gatava piebiedroties, viss notika operatīvi. Ļoti īsā laikā Jānis atrada velosipēdu, vienīgais, ko man vajadzēja izdarīt – sakravāt mantas, iesēsties autobusā un aizbraukt uz Balviem, kur mani sagaidīja Jānis ar velosipēdu. Tā sākās mans trīs dienu garais ceļojums no Vīksnas, kas atrodas netālu no Balviem, līdz Kārsavai, kamēr Jānis ceļā bija pavadījis jau apmēram divdesmit vienu dienu,” norāda jauniete.

Viņa gan atzīst, ka apbrīno Jāni, kurš tik īsā laika posmā spējis mērot tādu attālumu, proti, tie ir 1727 kilometri. “Ja godīgi, tad man pilnībā pietika ar trim dienām, tikai pēc pirmās dienas sapratu, uz ko esmu parakstījusies. Pirms šī piedzīvojuma domāju, ka tas izvērtīsies par ļoti foršām atmiņām, tomēr brīdī, kad katru dienu jābrauc desmit stundu no vietas, saproti, kas notiek. Otrajā brauciena dienā, no rīta pieceļoties, sāpes kājās ir lielas, jo tās nav pieradušas pie tādas slodzes. Kā ieraudzīju velosipēdu, tā pie sevis nodomāju: “Vai tiešām atkal jābrauc?” Otrā diena bija ļoti smaga, jo braucām tikai pa mežiem un brikšņiem. Bija daudz kritienu, asaru un lielas sāpes. Tieši tad kļuva bail, ka ceļu, iespējams, nevarēšu turpināt. Tomēr izcīnīju ar sevi varonīgu cīņu un braucienu turpināju, lai gan trešā diena emocionāli bija pati smagākā. Šajās trijās dienās izbaudīju tādu emociju spektru, kādu ikdienā nevar gūt. Joprojām atminos Jāņa teikto, ka dzīve ir skaista, ja to dzīvo, un tieši tajās trīs dienās es to darīju, lai arī bija negatīvās emocijas, tomēr arī tā ir pieredze,” atmiņās dalās Madara.

Jautāta, kāda ir bijusi meitenes sagatavotība pirms šī brauciena, Madara atzīst, ka tādas vispār nav bijis. “Ar divriteni es iepriekš esmu braukusi ļoti maz. Pirms tam, kad uzsāku 300 kilometru garo ceļu, pie sevis domāju: “Cik tad grūti var būt braukt ar velosipēdu? Uzsēdies un minies. Bet tad, kad minies desmit stundu no vietas, tad tas vairs nešķiet nieks. Protams, bija atpūtas brīži, bet spēki tāpat bija izsmelti. Nespēju noticēt tam, ko Jānis paveica. Cilvēki, protams, no malas var teikt, ka tas ir viegli, bet tā nav, jo tas prasa gan fizisko, gan emocionālo sagatavotību. Tas prasa ļoti daudz, ” vērtē drosmīgā jauniete.

Madara atzīst, lai arī ceļā pavadījusi trīs dienas, mājās viņa esot atbraukusi kā pilnīgi cits cilvēks, ar jaunām emocijām. “Tās emocijas, kad atgriezies mājās pēc šāda avantūras, nav aprakstāmas. Mani sagaidīja vecmāmiņa ar vakariņām, un tā ir tika laba sajūta, ka kāds tevi gaida un rūpējas, ka vienmēr ir, uz ko paļauties. No šī piedzīvojuma esmu sapratusi, ka vajag pieņemt izaicinājumus un censties izrauties no ikdienas rutīnas. Cilvēkus ļoti bieži vada bailes, kas viņus padara neatsaucīgus. Vajag vairāk uzdrīkstēties!” tā Madara Gasiņa.
Ar to, kā fotogrāfam Jānim Mačam ir klājies, apceļojot Latviju, drīz varēs iepazīties filmā, kur tiks stāstīts par sajūtām, emocijām un piedzīvojumiem brauciena laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
40

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
304
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
80

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
52

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
123

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Drosmīgi piedalās runas konkursā “Pūcīte”

06:08
03.06.2024
142

Uzdrošinoties, pilnveidojot publiskās uzstāšanās prasmes, runājot mikrofonā, parādot sevi plašākai auditorijai, pārliecinoties par savām spējām, kā arī sniedzot prieku paši sevi un skatītājiem, 27 pirmsskolas vecuma bērni no visa plašā Cēsu novada piedalījās izteiksmīgās runas konkursā “Pūcīte” Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”. Konkursa dalībnieki pirms tam jau bija izturējuši atlasi savā pirmsskolas izglītības iestādē. Dalībniekus sagaidīja […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
7
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
6
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
7
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi