Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Bērna sagatavošana skolai prasa arvien vairāk līdzekļu

Iveta Rozentāle
08:01
22.08.2023
31
Skola Copy 1

Ģimenēs, kurās ir skolēni un pirmsskolēni, vasaras nogale ir laiks, kad jāieplāno papildu finanses, lai atvases varētu pilnvērtīgi sagatavot jaunajam mācību gadam. Šogad, kad inflācija    skārusi
pilnīgi visu, jārēķinās ar lielākām summām nekā iepriekš.

Jārēķinās ar vairāk kā 200 eiro

Lāsma Rutkovska ir divu skolēnu un viena bērnudārznieka mamma. Vecākais dēls sāks mācīties Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā, vidējais ir Cēsu pilsētas vidusskolas 2.klases audzēknis, bet jaunākais apmeklē Līvu bērnudārzu Krīvos. Mamma labprāt izmanto pašvaldības piedāvāto atbalstu, ko jau otro gadu saņem daudzbērnu ģimenes, proti, 30 eiro skolēnam, mācību gadu uzsākot. “Manā gadījumā tie ir 60 eiro, kas nosedz visus mācību piederumus. Apģērbi un apavi ir vecāku ziņā. Vidēji rēķināmies ar 200 eiro un pat vairāk. Labi, ka pagājušajā gadā iegādātās somas vēl der, bet apģērbs un apavi vajadzīgi jauni, bērni izaug. Un lielākie izdevumi noteikti ir par drēbēm un apaviem. Man gan ir paveicies, ka bērniem nav    tik ļoti svarīgs zīmols,    būtiskāka ir kvalitāte. Apavi katram jāpērk vairāki pāri      un dažādām vajadzībām, ne tikai āra apavi, bet arī pārvelkamie skolai, tāpat sportam – telpu nodarbībām vajag vienus, āra – citus. . Ja ir nodarbības peldbaseinā,    jāgādā arī baseinam nepieciešamais,” pastāsta    L.Rutkov­ska un dalās pieredzē, ka pirkumus sadala pa mēnešiem, lai vienā nebūtu jāizdod uzreiz liela summa.

Cēsniecei Montai meita sāks mācības ceturtajā klasē, bet dēls turpinās bērnudārznieka gaitas. Runājot par mācību gada sākumam nepieciešamo apģērbu, mamma pastāsta, ka divas reizes gadā veic drēbju revīziju: “Esmu uz tu Andelemandele lietotnē, ar tās starpniecību pārdodu    labās, nenovalkātās drēbītes/apavus, kas bērniem vairs neder, pretim saņemu simbolisku naudiņu. Saliekot šo naudu kopā, iegādājos kādu jaunu sezonas preci – kombinezonu, sandales, zābaciņus un citas lietas. Mazākas lietas pērku no citām mammām, kuras arī izmanto lietotni. Tas atvieglo visu pirkšanu – sēdi dīvānā un tik “skrullē”, turklāt tā patiešām var nomedīt izcilas pērles, turklāt draudzīgi maciņam.”

Monta pastāsta, ka meitai no skolas piederumiem ir jāparūpējas tikai par somu, penāli un pāris burtnīcām: “Pārējo nodrošina skola. Dzīvi ļoti atvieglo tas, ka skolniecei skolā ir formas. Šogad papildināts formas klāsts, tas ir ļoti stilīgs un izdevīgs – vienoti T-krekliņi un džemperi. Tādēļ gatavošanās mācību gadam nemaz neapgrūtina – dodu lietām otro dzīvi, meklēju citu māmiņu piedāvātās apģērbu un apavu pērles, un viss notiek. Vēlu, lai arī citās ģimenēs ir tikpat raita un viegla gatavošanās.”

Simona Bogena ir skolnieces un divu bērnudārznieku mamma: “Izdevumi mainās no gada uz gadu. Skolniecei sportam nepieciešams jauns tērps un apavi, arī citi apavi. Jāiegādājas arī drēbes gan ikdienai, gan svētkiem, pērku, rēķinot, lai līdz Ziemassvētkiem bērnam ir skaists, ērts un augumam atbilstošs apģērbs, kas nav ne par lielu, ne par mazu. Izdevumi atkarīgi no tā, kādos veikalos iepērkamies – Pepco vai Sinsay ir lētāk, savukārt labāka kvalitāte un bērnam vairāk patīk no Lindex, H&M, 4F, citiem sporta, apģērbu veikaliem. Sum­ma, kas vajadzīga, var svārstīties no 200 līdz pat 400 eiro.

No kancelejas precēm gan lielākā daļa ir vēl no pagājušā gada. Klades lieki nepērkam, tikai pēc saraksta nepieciešamās, lai nestāv atvilktnē neizmantotas.” Mamma vērtē, ka bērnudārznieku vajadzībām izdevumu ir mazāk. Tā kā bērni ātri izaug, var pirkt lētāku apģērbu, mazāk vērtēt, cik ilgi tas kalpos. S.Bogena arī pārliecinājusies , ka lietoto preču veikalos par izdevīgu cenu var nopirkt labus apavus vēl ar visu cenu zīmi. S.Bogdana arī atzīst, ka, ģimenē ienākot otrajam, trešajam bērnam, vecāki kļūst racionālāki, izvērtē, kas no apģērba un apaviem tiešām nepieciešams, vairs nepērk visu, kas iepatīkas.

Intas Zaksas ģimenē vecākā meita ir studente, vidējā meita mācās ārpus Cēsīm, bet jaunākā turpina mācības Cēsīs. Viņa teic: “Šogad ir trīs dažādi skolai gatavošanās scenāriji. Vecākā meita ir studente, viņa pati sagādā vajadzīgo, ieskaitot studiju maksu. Vidējai meitai lielākie izdevumi skolai būs iknedēļas ceļa nauda, nauda ēšanai un kopmītnēm Rīgā. Esam diezgan ekonomiski domājoša ģimene, plānojam izdevumus. Jaunākā meita vēl mācās tepat Cēsīs, labs atbalsts ir arī atlaide skolas pusdienām. Mācību piederumi abām jaunākajām gandrīz visi saglabājušies no iepriekšējiem gadiem. Skolas somas katru gadu jaunas nepērkam, meitenes neuzskata to par prioritāti. Tāpat arī sporta apģērbs ir vēl labā stāvoklī. Šoruden jāsarūpē tikai jauni apavi, kas neatkarīgi no skolas tāpat jāgādā, jo nonēsājas. Nopirksim vēl kādu kladi, bet kopumā skolai esam gatavi.”

Ģimenes var saņemt atbalstu

Cēsu novada noteiktām ģimenēm ir pieejams pašvaldības atbalsts. Jau no jūlija pašvaldības Sociālais dienests sāka pieņemt iedzīvotāju pieteikumus pabalstam mācību piederumu iegādei. Iesniegumu pieņemšana turpināsies līdz septembra beigām.

Pabalstu mācību piederumu iegādei 30 eiro apmērā var saņemt: trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērni; bērni ar invaliditāti; daudzbērnu ģimeņu bērni; bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri ar Cēsu novada bāriņtiesas lēmumu nodoti audžuģimenē vai aizbildnībā.

Trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes reizi gadā var saņemt Eiropas Savienības atbalstu – individuālo mācību piederumu komplektu. Ģimenes pašas piesaka, kurā mēnesī to vēlas. Ir komplekts bērniem no 5 līdz 10 gadu vecumam, cits no desmit līdz 16 gadiem. Individuālo mācību piederumu komplektā ir klade, burt­nīcas, nošu burtnīca, zīmēšanas, akvareļu papīra bloks, aplikāciju papīrs, kartons, pildspalva, zīmuļi, flomāsteri, penālis un citas skolai nepieciešamas kancelejas preces, bērniem no 5 līdz 10 gadiem arī mugursoma. Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova informē, ka augustā jau 20 šādas pakas izsniegtas.

Tradicionāli atbalstu organizē nodibinājums “Latvijas Evanģē­liski luteriskās baznīcas Diako­nijas centrs”. Pirms mācību gada sākuma vai mācību gada pirmajās dienās Cēsīs nodibinājuma telpās, Gaujaslīčos, jau vairākus gadus notiek Sociālā diena, kurai cenšas sarūpēt skolas preces, arī apģērbu, apavus. Evanģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centra projektu vadītāja Vineta Fišere “Druvu” informēja, ka arī šogad, 2. septembrī, Gaujaslīčos no desmitiem visas dienas garumā būs Sociālā diena: “Noteikti būs drēbes, apavi, bet vēl nav zināms, vai būs kancelejas preces. Nevar izcelt vienu lietu, pēc kā cilvēki lūkojas ,– bet skaidrs, ka vienmēr būtiski ir apavi, jo bērni no tiem ātri izaug, tāpat, protams, rakstāmlietas, bet cilvēki nāk arī pēc dažādām sadzīves precēm.” V.Fišere piebilst, ka šogad, atšķirībā no citiem gadiem, Sociālajā dienā ieplānota arī neliela koncertprogrammu – kora uzstāšanās un teātra izrāde: “Esam ievērojuši, ka cilvēki labprāt uzkavējas, komunicē savā starpā, pasēž uz soliņa, tāpēc arī iedomājāmies par šādu pienesumu pasākumam.”

Aizvadītajā gadā Sociālajā dienā piedalījās arī labdarības biedrība “Be the light”, tomēr biedrības valdes priekšsēdētājs Gints Berneckis “Druvai” atzina, ka pēc pagājušā gada bēdīgās pieredzes vairāk tādos pasākumos nepiedalīsies: “Vēlējāmies palīdzēt tiem, kam tas tiešām ir nepieciešams, bet saskārāmies ar cilvēku negausību un nekaunību, tika pagrābs viss, neskatoties, kas tas ir un cik daudz. Tas bija ļoti aizskaroši.”

Sieviešu klubs “Y`S Men klubs Cēsis” vairākas reizes gadā saņem labdarības sūtījumu no Dānijas, ziedojumi izvietoti Cēsu vecā tirgus paviljonā, bet kluba pārstāve Ineta Ozoliņa atzīst, ka šobrīd tajā nav noderīgu preču skolas sākumam. Tomēr I.Ozo­liņa teic: “Sieviešu klubs ir gatavs iespēju robežās palīdzēt mazno­drošinātajām ģimenēm sagatavoties skolai. Tādas ģimenes noteikti var rakstīt e-pastu uz ymc.cesis@gmail.com, lai mēs varētu saprast, kas ģimenei vajadzīgs, un attiecīgi uzdāvinātu dāvanu karti grāmatnīcā vai kā citādi palīdzētu.”
Liepas kopas pārstāve Kristīna Sprūdža, “Druvas” uzrunāta, vai aktīvie liepēnieši pievērš uzmanību arī šādiem jautājumiem, vērtē: “Kopienas uzmanības lokā vismaz līdz šim nav sociālo jautājumu, tos cilvēki risina ar atbildīgajām institūcijām, vēršas pašvaldībā vai labdarības organizācijās.”

Mārsnēniete Rūta Ravinska, kas iesaistījusies arī aktīvo kopā, ilgus gadus bija sociālā darbiniece, viņai zināmas pagasta ģimenes, kurām klājas grūtāk: “Agrāk tādu bija vairāk, tagad daudzās bērni izauguši. Protams, pieļauju, ne visi, kuriem vajadzīga palīdzība, mums zināmi, bet, ja redzam, ka kādam klājas grūtāk, cenšamies izstāstīt, kā iespējams saņemt atbalstu. Regulāri sazinos ar māmiņu, kurai ir deviņi bērni, uzklausu, kā klājas. Pasekoju līdzi, lai brīdī, kad drīzumā beigsies trūcīgā statuss, ģimene to atjaunotu, tāpat pastāstu par iespējamo atbalstu skolas uzsākšanai. Palī­dzība ir plaša – gan no pašvaldības, gan ar pārtikas pakām, kurās ietilpst arī higiēnas un mācību piederumu komplekts. Ģimenei ir piesaistīts arī asistents, kas palīdz apgūt prasmes, kā organizēt budžetu.” Rūta Ravinska vērtē, ka cilvēki laukos ir kā viena ģimene, viens par otru piedomā, cik vien iespējams cenšas cits citam palīdzēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
56

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
53

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
63

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
83

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
79

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
104
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi