Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Ar vidusskolas diplomu kabatā

Druva
08:59
08.07.2014
17
Skkkolu Lapai Izlaidums

Jaunieši, kuri šovasar Cēsīs nāk uz vidusskolu, lai iesniegtu dokumentus mācībām 10. klasē, redz, ka skola Valmieras ielā stāv būvlaukuma pašā vidū. Vidusskolas ēkā un tās apkārtnē lielas pārmaiņas, tas tagad saprotams katram. Par to jau zināja 12. klašu skolēni, šonedēļ nākot uz skolu pēc vidējās izglītības atestāta, pārliecinājās vēlreiz.

Aija Kalniete ar mazo dēliņu uz rokas un diplomu otrā rokā uzmanīgi laipoja pa lietus izmērcēto celiņu, tikko lietvedībā parakstījusies un saņēmusi vidējās izglītības atestātu. Īstenojies Aijas mērķis, kāpēc šajā mācību gadā, pagājušajā rudenī, viņa pieteicās Cēsu 2. vidusskolas 12. klasē.

Aija vidusskolas eksāmenus nolikusi jau divus gadu iepriekš, pabeidzot trešo kursu tehnikumā Priekuļos. Tad pieteicies dēliņš un licis uz kādu laiku mācības pārtraukt. Tad Aija vēlreiz izvērtējusi, kāda izglītība viņai vajadzīgāka – vidējā profesionālā vai vidējā, un nosliekusies uz otro. Tas licis mainīt tehnikumu pret vidusskolu Cēsīs, kur 12. klasē viņa papildus apguvusi tos priekšmetus, kas nepieciešami pilnas vidējās izglītības iegūšanai.

Aijai nav bijis uz skolu jānāk vakaros, uz vidusskolu viņa nākusi kā visi klasesbiedri – no rīta. Tikai kopā ar dēliņu, kuru skolā pieskatīt ņēmusies auklīte. Tagad, kad vidusskolas atestāts iegūts, Aijai Kalnietei jārisina nākamie uzdevumi – kas pieskatīs puisēnu dienās, kad viņa strādās. Jaunā sieviete iecerējusi, ka viņu pieņems darbā jaunatvērtajā viesnīcā.

Skolas ikdiena līdz ar atestāta saņemšanu beigusies arī Aijas klases biedrei Annai Stepanovai. Anna domā, ka viņas stiprā puse darba dzīvē būs tā, ka viņa var brīvi komunicēt arī krievu valodā. “Brīdī, kad man bija jāizvēlas eksāmens, es no svešvalodām izvēlējos krievu. Nebija šaubu, ka varēšu parādīt labu līmeni,” stāsta Anna un, iznākot no lietvedības un ieskatoties eksāmena sertifikātā, jauno sievieti ieraudzītais iepriecina – B līmenis eksāmenā.

Par savu nākotnes profesiju Anna cer saukt masieres darbu, tāpēc nolūkojusi masāžas kursus Rīgā un zina, ka uz tiem varēs izbraukāt. Pēc pamatskolas beigšanas Anna Stepanova izraudzījusies tehnikumu Priekuļos, bet drīz atskārtusi, ka neviena no profesijām, ko apgūst Priekuļos un Jāņmuižā, viņu īsti nesaistīs. Tad arī pieņēmusi lēmumu pāriet uz vidusskolu Cēsīs, mācīties kā visi vidusskolēni Latvijā un reizē izdomāt, par ko velētos kļūt.

Astoņu desmitu absolventu vidū šajā mācību gadā

attieksmes un rezultāta dēļ par Cēsu 2. vidusskolas zvaigzni kļuva Elza Opincāne. Izlaidumā pirms Jāņiem 12. klašu beidzējiem un daudzajiem viesiem kļuva zināms, ka Elza mācībās ir nepārspēta – atestāta vidējā atzīme 8,7. Elza arī bija starp tiem Latvijas vidusskolēniem, kuri izlaidumos tika pagodināti ar Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parakstītu Atzinības rakstu.

“Elza visu sasniegusi ar

centību un mērķtiecību, tāpēc varēs īstenot nodomu – studēt Latvijas Universitātē,” ieskatījusies no Izglītības un zinātnes ministrijas atsūtītajos eksāmenu sertifikātos, secina Ineta Lāce – Sējāne, Cēsu 2. vidusskolas direktores vietniece izglītības darbā. “Elza nav vienīgā, kura labi absolvējusi vidusskolu. Visa viņas klase bija motivēta mācīties,” komentē skolotāja.

Cēsu 2. vidusskolu šogad beidza piecas klases, bet ne visas sarindotas alfabēta secībā. Pieredzes bagātie pedagogi, ar apskaužami lielu praksi un zināšanām, vienai no klasēm katru gadu dod nosaukumu – G klase. Tie ir darbā aizņemti cilvēki, kuri rod laiku, lai divas reizes nedēļā pievērstos vidusskolas kursa apgūšanai. Šovasar ar šo uzdevumu tika galā astoņpadsmit

cilvēki. Viņu vidū ne tikai cēsnieki. Aiva un Sergejs Dmitruki divus vakarus nedēļā uz mācībām brauca no Valmieras, kamēr viņu atvase apmeklē pamatskolu Valmierā.

Cēsu 2. vidusskolas skolotāja Ineta Lāce – Sējāne stāsta par audzēkņu kompāniju no Rāmuļiem. Dairu Čaču, Daci Zaļaiskalnu un Ievu Kārkliņu kādu laiku vienojis ne vien koleģiāls darbs, bet vēl viens kopīgs mērķis – iegūt Latvijas Republikas izdotu dokumentu par vidējo izglītību. Katrai līdz tam noiets savs ceļš, bijuši savi apstākļi. Ievai Kārkliņai lielā mērā tas saistīts ar ģimeni. Pabeidzot pamatskolu, Ieva priekšroku devusi nevis sev, bet jaunākajiem brāļiem un māsām, uzņemoties viņu audzināšanu un skološanu. Ievas uzņēmību, kā pārvarēt dzīves sagādātos pārbaudījumus, bijusi gatava novērtēt arī sabiedrība. Pirms kāda laikā viņa bija izvirzīta pagodinājuma balvai “Latvijas lepnums”.

Ineta Lāce – Sējāne teic, ka pirms Jāņiem no skolas beidzējiem atvadas bijušas saldsērīgas, bet šonedēļ, atestātus izsniedzot, klāt nākuši jauni gandarījuma brīži. Latviešus valodas eksāmenā Cēsu 2. vidusskolas absolventi parādījusi zināšanas virs vidējā līmeņa – valstī eksāmenā sasniegti 52,71 %, skolā 55,86 %. Labi rādītāji vēsturē (vidēji valstī 42,60%, bet skolā 41,41%), bioloģijā (vidēji valstī 59, 31%, skolā 49, 54%). Eksāmenos nav izkritis neviens, visi sasnieguši mērķi – iegūt vidējo izglītību. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Draudzēties ar citplanētiešiem, kā pareizi rēķināt un aizdomāties

06:56
12.02.2025
50

Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu dome uz akadēmisko debašu spēli “Skolēni pret politiķiem” uzaicināja politiķus. Ģimnāzijā skolotājas Laumas Abramsones vadībā darbojas debašu pulciņš, audzēkņi regulāri piedalās turnīros un gūst labus panākumus. Debašu formāts vienkāršs – par iepriekš zināmām tēmām tiek sagatavoti fakti, pierādījumi, kas apstiprina vai noliedz apgalvojumu. Septiņās minūtēs viena komanda to aizstāv, otra noliedz, […]

Sarunājas zīmējumu valodā

06:31
08.02.2025
42
1

Spilgtas krāsas un neparasti to salikumi, fantāzijas piepildīti tēli – tas skatāms piecpadsmitgadīgās Leilas Evelīnas Barahasas darbu izstādē Pētera Rozenberga Cēsu Mākslas skolā. Leila Evelīna Mākslas skolā mācās sesto gadu, šogad to beigs. Meitene apgūst keramiku, bet savu domu pasauli izsaka zīmējumos. Viņas mamma Zane Zariņa, kas ikdienā strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, stāsta, […]

Mūzikas pasaules starptelpā

07:15
31.01.2025
91

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Pateicības dienas koncerts koncertzālē “Cēsis” uz skatuves kopā sasauca audzēkņus, absolventus un pedagogus. Koncertā pirms mūzikas vidusskolas himnas A.Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu” zālē nodzisa gaisma, bet stars izgaismoja klavieres. Jana Martinsone spēlēja V.A. Mocarta “Romanci”. Tā izskanēja kā pateicība tiem, kuri muzicē mūžības koncertos. “Pirms skaņas ir nākotne. Kāda […]

Ierauga grāmatu burvību

07:11
30.01.2025
92

Pretrunā vispārpieņemtajam, ka bērni lasa maz, bibliotēkā lasītāju skaits palielinās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā aizvadīta jautra čaklāko lasītāju ballīte, kurā noskaidrojās cītīgākie lasītāji pirmsskolas un skolas vecuma grupā un arī pastāstīja, kuru autoru darbi aizvadītajā gadā visvairāk saistījuši mazos lasītājus. “Pirms sveicām čaklākos lasītājus, noskaidrojām, kura ir grāmatu karaliene – populārākā grāmata katrā […]

Mācās izprast un izjust barikāžu laiku

06:27
22.01.2025
60

1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena atgādina par Latvijas ceļu uz brīvību. Barikāžu laiks- apliecinājums tautas vienotībai aizstāvēt savu valsti. “Ar skolēniem ne tikai vēstures    stundās runājam par šo laiku,” stāsta Liepas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Sanda Salmiņa un uzsver, ka labāk atmiņā paliek notikumi, ja par tiem nerunājam tikai    klasē.    […]

Mākslīgais intelekts skolu vadības darbā

06:43
15.01.2025
146

Lai gan mūsdienās vairāk runā par to, ka skolēni izmanto mākslīgo intelektu, lai atvieglotu savu ikdienu, Neatkarīgā izglītības biedrība rīkoja semināru Vidzemes pirmsskolu, vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem, lai iepazīstinātu, kā mākslīgais intelekts un modernās tehnoloģijas var palīdzēt vadīt izglītības iestādi. Un mācību iestāžu vadītāji arī tika iepazīstināti ar Kuldīgā izveidotā direktoru kluba pieredzi, […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi