Piektdiena, 12. decembris
Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Ar deju pieskaras viduslaiku dzīvei

Druva
16:34
22.11.2012
46
Dsc 0100 1

Cēsīs aktīvi darbojas Cēsu Pils vēsturisko deju studija, kuru vada Ieva Kalniņa – Matute. Stāstot par deju studiju, Ieva teic, ka nodarbības notiek diplomētas baletdejotājas, horeogrāfes un deju skolotājas Gunas Ezermales vadībā, taču dejotgribētājiem nav nepieciešama sagatavotība vai pieredze. Piedalīties var katrs, kurš vēlas.

“Cēsu Pils vēsturisko deju studijas mērķis ir apgūt un iedzīvināt dažādu laikmetu dejas, lai izprastu, kā jutās senie Cēsu iedzīvotāji, kam dejas bija neatņemama svētku sastāvdaļa. Turklāt gribam arī bagātināt mūsu pilsētas svētkus un pasākumus ar krāšņos tērpos tērptiem dejotājiem,” saka Ieva un pastāsta, ka Cēsu Pils vēsturisko deju studija tika dibināta pirms diviem gadiem, apvienojoties vēstures interesentiem, Cēsu pils gidiem un deju kolektīva “Sadancis” dejotājiem.

„Seno deju apguvi esam sākuši ar Cēsu pilij un pilsētai tik būtisko laika posmu – 15. – 16. gadsimta miju, kas uzskatāms par Cēsu „zelta periodu”. Lai arī dejojam neilgu laiku, jau esam paguvuši parādīt savu māku festivālā „Galantais klavesīns” un seno deju grupas “Ballare” desmit gadu jubilejā Bauskas pilī. Balle pilī bija patiešām īpaša, senatnīgā gaisotne no mielasta līdz saviesīgām sarunām renesanses laikmetam raksturīgā manierē. Un jāteic, šī bija ļoti vērtīga pieredze, kas ļāva novērtēt ne tikai citu deju grupu veikumu, bet arī to, cik prasmīgi un zinoši esam paši,” stāsta Ieva Kalniņa – Matute, taču uzsver, ka būtiskāks par uzstāšanos tomēr visiem ir prieks apgūt jaunas dejas un, skanot skaistai mūzikai, izdejot jau apgūtās. Katra nodarbība pārvēršas mazā viduslaiku ballē.

Ieva stāsta, ka viņas dejošanas pieredze gūta tikai bērnībā, vēl pirmskolas vecumā dejojot tautas deju kolektīvā.

“Domāju, latvieši ir ļoti muzikāli, tādēļ arī dejošana nesagādā grūtības, jo mums ir laba ritma izjūta. Varbūt visi neesam izmācāmi par balerīnām, bet dejas izjūta latviešiem ir no dabas. Prieks, ka daudz jauniešu dejo dažādos kolektīvos. Vienu brīdi modē bija arī balles un modernās dejas. TV šovā “Dejo ar zvaigzni” varēja redzēt to, ka ne tikai profesionāļi, bet dažādu profesiju pārstāvji var dejot. Es teiktu, ka deja ir interesanta izpausmes iespēja. Tas ir veids, kā atpūsties, kā noiet malā no ikdienas stresainās vides un rutīnas,” saka deju studijas vadītāja. Ievas ikdiena cieši saistīta ar Cēsu pili, vēsturi, varētu teikt – pašsaprotami, ka viņa aizrāvusies arī vēsturiskajām dejām. Ieva teic, ka tā ir iespēja izgaršot un pieskarties viduslaikiem. “Uzvelkot mugurā skaisto, seno kleitu, pat stāja mainās. Tā ir iespēja izdzīvot citu laikmetu, gluži kā kino. Turklāt mēģinājumi notiek Cēsu pilī vai vasarā pils dārzā, kas veido īsto atmosfēru un brīnišķīgas emocijas,” saka Ieva un, vaicāta, vai arī citi cēsnieki var pievienoties deju studijai, atbild: “Droši. Katrs, kurš vēlas izbaudīt kaut ko no senatnīgā, var pievienoties. Turklāt dejas nav sarežģītas, katrs tās var iemācīties. Ar to galā tiek pat mani bērni.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
54

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
92

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
46

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
176

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
132

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
96

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
32
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
36
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi