Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Apmaiņas gads Vācijā

Druva
23:00
03.07.2008
3
200807032122076597 1

Rolands Rozītis ir Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents, kuram bija iespēja 11 mēnešus mācīties un dzīvot Vācijā. Tur viņš pavadīja laiku, kurš Latvijā būtu 11. klases mācību gads. Jaunietis uzskata, ka tā ir bijusi lieliska pieredze.

Jaunietis Vācijā nonācis ar apmaiņas organizācijas „Youth For Understanding” starpniecību. „Sākumā mēģināju uz pieciem mēnešiem tikt dzīvot Japānā, bet tas neizdevās,” nosmej Rolands. „Taču pēc tam apmaiņas organizācija piedāvāja iespēju mācību gadu pavadīt Vācijā. Piekritu, ieguvu daļējo stipendiju, un devos turp. Man ir sapnis apceļot visu pasauli.”

Lai iesaistītos apmaiņas programmā, skolēniem jābūt sekmīgiem visos mācību priekšmetos, atvērtam pārmaiņām un jauniem apstākļiem. „Ikvienam, kuram ir vēlme pavadīt ilgāku laiku citā valstī, ir iespēja doties apmaiņas gadā,” uzskata Rolands. „Youth For Understanding” piedāvā dažādas apmaiņas programmas. Iespēju ir ļoti daudz, var doties uz ASV, Čīli un citām valstīm. Arī laiks, kuru jāpavada valstī, ir atšķirīgs, un katrs ieinteresētais jaunietis var atrast piemērotāko piedāvājumu.

„Divas nedēļas pirms mācību sākuma devos uz Vāciju. Pirmo nedēļu bija jāpavada īpašā sagatavošanas nometnē, kur mūs iepazīstināja ar jaunajiem apstākļiem, stāstīja par to, kas sagaida apmaiņas programmā,” pastāstīja Rolands. „Pēc tam devāmies pie viesģimenēm. Mācību gadu gan nepabeidzu Vācijā, jo man bija jāatgriežas mājās.”

Sajūtas, ierodoties Vācijā, esot bijušas interesantas. „Tikko biju atvadījies no savas ģimenes Rīgas lidostā, sapratis, ka kādu laiku viņus nesatikšu, un pēc pusotras stundas jau biju Hamburgā. Tad sapratu, ka sācies piedzīvojums. Nemanot viss sākās un beidzās,” izjūtās dalās R. Rozītis.

Ar viesģimeni Rolands kontaktējies jau iepriekš. „Sūtīju viņiem vēstules, lai izveidotu primāros kontaktus – kaut nedaudz. Lai iepazītos. Pirmā tikšanās Ķīlē veidojās diezgan neveikla. Sapratu, ka ar šiem cilvēkiem man būs jādzīvo kopā 11 mēneši, bet īsti nezināju, ko viņiem teikt,” stāsta Rolands. Jau sākumā attiecības ar viesģimeni izveidojušās ļoti labas. „Protams, man pietrūka ģimenes, bet skumjas nebija tik lielas, lai traucētu, turklāt man visu laiku bija ko darīt, tā kā laika vienam skumt neatlika,” nosaka Rolands.

Mācību sistēma Vācijā nedaudz atšķiras no Latvijas. „Viņiem ļoti svarīgi ir tas, kā skolēni strādā stundās. Atzīme par darbu stundās veido 60 procentus no gala atzīmes mācību priekšmetā. Man pie tā nācās pierast, stundās vajadzēja piedalīties aktīvāk,” pastāstīja Rolands. „Mācību viela arī nedaudz atšķiras, piemēram, ģeogrāfijā. Viņi nemācās par dažādām valstīm, bet gan par Zemes uzbūvi, par to, kā veidojas cikloni un anticikloni. Šis priekšmets mani patiešām ieintriģēja.”

Jaunietis stāsta, ka no sākuma bijis grūti mācīties citā valodā, it īpaši ģeogrāfiju, fiziku, jo terminoloģija jāapgūst no jauna. „Vēlāk jau sāku pat domāt un sapņot vāciski. Kad atgriezos Latvijā, pirmās nedēļas ik pa brīdim, pašam nemanot, bieži iestarpināju kādu vārdu vāciski. Daudzi pat pēc vairākām nedēļām teica, ka man esot vācu akcents,” nosmej Rolands.

„Reti kurš Vācijā sociāli aktīvi darbojas,” stāsta Rolands. „Arī skolēnu padomē izvirzītajiem cilvēkiem pilnvaras ir daudz mazākas nekā Cēsu valsts ģimnāzijā.” Brīvo laiku jaunieši Vācijā pavada dažādās sportiskās aktivitātēs. „Īpaši populārs viņiem ir futbols. Katrā mazajā pilsētiņā ir savs futbola klubs, sestdienās un svētdienās viņiem ir spēles,” nosaka Rolands. Viņš stāsta, ka daudzi jaunieši, tāpat kā Latvijā, spēlē dažādus mūzikas instrumentus, un citi atrod iespēju arī strādāt.

„Pēc gada Vācijā esmu ieguvis lielu neatkarību, iemācījies orientēties jaunā vidē. Esmu kļuvis atvērtāks jaunajam. Nav vairs arī īpašas māju sajūtas un vēlmes citiem izpatikt,” secina Rolands Rozītis.

Pēc 12. klases absolvēšanas Rolands mēģinās stāties Jēnas augstskolā Vācijā, lai kļūtu par vācu un angļu valodas skolotāju. „Secināju, ka man patīk būt skolā, strādāt ar bērniem, kaut ko iemācīt. Man ir tāda kā misijas apziņa, ka, iemācot bērniem svešvalodas, radīsies sapratne starp cilvēkiem,” nosaka Rolands.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Draudzēties ar citplanētiešiem, kā pareizi rēķināt un aizdomāties

06:56
12.02.2025
10

Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu dome uz akadēmisko debašu spēli “Skolēni pret politiķiem” uzaicināja politiķus. Ģimnāzijā skolotājas Laumas Abramsones vadībā darbojas debašu pulciņš, audzēkņi regulāri piedalās turnīros un gūst labus panākumus. Debašu formāts vienkāršs – par iepriekš zināmām tēmām tiek sagatavoti fakti, pierādījumi, kas apstiprina vai noliedz apgalvojumu. Septiņās minūtēs viena komanda to aizstāv, otra noliedz, […]

Sarunājas zīmējumu valodā

06:31
08.02.2025
37
1

Spilgtas krāsas un neparasti to salikumi, fantāzijas piepildīti tēli – tas skatāms piecpadsmitgadīgās Leilas Evelīnas Barahasas darbu izstādē Pētera Rozenberga Cēsu Mākslas skolā. Leila Evelīna Mākslas skolā mācās sesto gadu, šogad to beigs. Meitene apgūst keramiku, bet savu domu pasauli izsaka zīmējumos. Viņas mamma Zane Zariņa, kas ikdienā strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, stāsta, […]

Mūzikas pasaules starptelpā

07:15
31.01.2025
83

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Pateicības dienas koncerts koncertzālē “Cēsis” uz skatuves kopā sasauca audzēkņus, absolventus un pedagogus. Koncertā pirms mūzikas vidusskolas himnas A.Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu” zālē nodzisa gaisma, bet stars izgaismoja klavieres. Jana Martinsone spēlēja V.A. Mocarta “Romanci”. Tā izskanēja kā pateicība tiem, kuri muzicē mūžības koncertos. “Pirms skaņas ir nākotne. Kāda […]

Ierauga grāmatu burvību

07:11
30.01.2025
88

Pretrunā vispārpieņemtajam, ka bērni lasa maz, bibliotēkā lasītāju skaits palielinās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā aizvadīta jautra čaklāko lasītāju ballīte, kurā noskaidrojās cītīgākie lasītāji pirmsskolas un skolas vecuma grupā un arī pastāstīja, kuru autoru darbi aizvadītajā gadā visvairāk saistījuši mazos lasītājus. “Pirms sveicām čaklākos lasītājus, noskaidrojām, kura ir grāmatu karaliene – populārākā grāmata katrā […]

Mācās izprast un izjust barikāžu laiku

06:27
22.01.2025
57

1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena atgādina par Latvijas ceļu uz brīvību. Barikāžu laiks- apliecinājums tautas vienotībai aizstāvēt savu valsti. “Ar skolēniem ne tikai vēstures    stundās runājam par šo laiku,” stāsta Liepas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Sanda Salmiņa un uzsver, ka labāk atmiņā paliek notikumi, ja par tiem nerunājam tikai    klasē.    […]

Mākslīgais intelekts skolu vadības darbā

06:43
15.01.2025
142

Lai gan mūsdienās vairāk runā par to, ka skolēni izmanto mākslīgo intelektu, lai atvieglotu savu ikdienu, Neatkarīgā izglītības biedrība rīkoja semināru Vidzemes pirmsskolu, vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem, lai iepazīstinātu, kā mākslīgais intelekts un modernās tehnoloģijas var palīdzēt vadīt izglītības iestādi. Un mācību iestāžu vadītāji arī tika iepazīstināti ar Kuldīgā izveidotā direktoru kluba pieredzi, […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi