Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Alkohols posta

Druva
00:00
25.11.2006
1

Šoreiz ar psiholoģi un psihoterapeiti Ingu Jurševsku runāsim par pēdējā laika lielāko sērgu – alkoholismu, kas skar arvien vairāk kā skolas vecuma bērnus, tā pieaugušus cilvēkus.

Psiholoģe atzīst, ka pārmērīga alkohola lietošana rada daudz ciešanu un negatīvu emociju gan pašiem alkohola lietotājiem, gan viņu tuviniekiem.

“Alkohola pārmērīga lietošana sākumā rada nelielus sarežģījumus līdz brīdim, kad kāds no tuvajiem cilvēkiem vairs nav ar mieru dzīvot šādā mūžam neparedzamā situācijā – pārnāks mājās savlaicīgi vai neatnāks nemaz, atnāks rāms un mierīgs vai saniknots un agresīvs… Arī bērni, protams, šajā situācijā cieš, dzīvodami bailēs un neziņā par gaidāmo, redzēdami otra vecāka, biežāk – mammas, pārdzīvojumus. To, ka viņa raud, pārdzīvo vai ir noslēgusies sevī un pārņemta ar domām par vīrieti, kura nav mājās. Bērni nonāk diezgan bezcerīgā stāvoklī, jo nezina, kā palīdzēt un kad tas beigsies… Bērni, kas jau ir skolas vecumā, uz dzeršanu ģimenē var reaģēt, ilgāk paliekot skolā vai pavadot laiku ar draugiem, lai mazāk būtu jāatrodas mājās, kur ir tik daudz spriedzes un problēmu,” stāsta I. Jurševska un turpina: “Ir pieredzēts, ka sākotnēji ģimene uz pārmērīgu iedzeršanu reaģē diezgan piesardzīgi, kaunoties par faktu, ka kāds ģimenes loceklis sācis pārlieku bieži dzert, un palīdzot dzeršanas radītās problēmas slēpt no darba biedriem vai attālākiem radiniekiem. No vienas puses, tas ir cilvēcīgi un saprotami, bet no otras puses – bīstami, jo tiklīdz sieva vai draudzene iesaistās dzeršanas fakta slēpšanā, viņa kļūst līdzatkarīga un veicina iedzeršanas turpināšanu,” skaidro psiholoģe.

Jautāta, kā šādās situācijās pareizi jārīkojas, I. Jurševska atbild, ka vecāki parasti uz bērnu pirmajām iedzeršanām reaģē adekvāti – ar sašutumu, nopietnām pārrunām un kādiem ierobežojumiem. Psiholoģe uzsver, ka vecākiem ir skaidri jāpauž sava attieksme un jādod ziņa par to, ka tā turpināties nedrīkst. Taču sarunai ar bērnu nevajadzētu būt vienīgi nosodošai, bērnam būtu jāredz arī vecāku bailes un rūpes par viņa veselību un drošību.

“Ja runājam par partnerattiecībām, arī tad ir svarīgi paust savu nostāju – ar ko es būšu vai nebūšu mierā. Taču kādreiz alkohola lietošana ir reaģēšana uz sekām un notiek kādu emocionālu notikumu dēļ, kurus partneriem būtu vēlams pārrunāt savā starpā. Tas, protams, ir iespējams tad, kad reibums „atgājis”. Ar iereibušu cilvēku sarunas par grūtībām, savstarpējām attiecībām un turpmāko dzīvi ir neproduktīvas. Nereti izskatās, ka cilvēks dzer aiz izlaidības, taču patiesībā netiek galā ar kādām ieilgušām iekšējām problēmām. Līdz ar to iedzeršana ir kā zāles, kas uz brīdi ļauj sajusties labāk. Ja šajās situācijās neiedziļināmies un otru tikai nosodām, sakot: “Es ar tevi nedzīvošu kopā, ja tu turpināsi dzert!”, mēs atņemam cilvēkam cerību tikt galā un ļaujam stigt vēl dziļākā purvā. Pie tam, bieži tie ir tikai dusmās izteikti vārdi, kam neseko rīcība, un alkoholiķis pierod tos dzirdēt un neņemt galvā,” atzīst I. Jurševska un piebilst, ka šādā situācijā būtu labi atklāti izrunāties vai mudināt otru doties pie kāda speciālista, ja paša spēkiem nav iespējams tikt galā.

“Man šķiet, ka iedzeršana, kas pāriet atkarībā no alkohola, bieži sākas ne no vieglas dzīves, bet tāpēc, ka radušies kādi sarežģījumi, kurus cilvēki nespēj vai neprot atrisināt citādāk, kā vien noskalojot ar alkoholu. Vai līdzcilvēki spēj palīdzēt? Vienīgi norādot – tev ir šī problēma, tu pārāk bieži iedzer un es redzu, ka kļūsti atkarīgs. Otrs to var pieņemt un var nepieņemt. Daudzi atkarīgie atcerēsies tādu savas dzīves posmu, kad kāds viņiem to ir teicis, bet pats alkoholiķis to ir aktīvi noliedzis un atbildējis, ka spēj visu kontrolēt,” atzīst psiholoģe.

“Jārunā arī par māsām un brāļiem, kuri jau dzīvo atsevišķi, bet mēs redzam, kas ar viņiem notiek. Svarīgi šādā situācijā neturēt uztraukumu un raizes par tuvo cilvēku pie sevis. Tas nevienam nepalīdz. Vajadzētu meklēt kontaktmirkļus, lai varētu ar brāli (māsu) runāt. Un nav vērts sevi vainot, ja nekas nemainās. Tikai pats alkohola atkarīgais var nonākt līdz sajūtai, ka kaut kas jādara – savā, ģimenes vai veselības labā,” domās dalās psiholoģe.

Kā sarunas laikā nospriedām, latviešiem izsenis bijusi tradīcija, ka svētkos galdā jāceļ kāds grādīgs dzēriens, vasarā atpūtas brīžos jāveldzējas ar alu, ziemā – ko stiprāku. Arī daudzi pāri savos romantiskajos vakaros iemalko vīnu vai ko citu alkoholisku. Taču, kā atzīst psiholoģe, jautājums ir par robežām. Vai zinām, ka iedzerot tik un tik, rīt jutīšos labi, man nesāpēs galva, nebūs paģiru, nelabas dūšas, ka nebūšu reibumā sastrādājis ko tādu, par ko vēlāk būs jādzīvo pašpārmetumos. Citiem vārdiem sakot, vai šodienas iedzeršana manu dzīvi un attiecības neietekmēs uz slikto pusi.

“Domāju, ka divdesmit – trīsdesmit gadīgi cilvēki, kuri regulāri mēdz pasēdēt bārā, neapzinās, uz kurieni viņus šis ceļš var aizvest. Īpaši, ja viņi to argumentē kā atslābināšanos pēc smagas darba nedēļas. Vēlams meklēt arī citas iespējas un nodarbes, kas palīdzētu atslābināties,” tā psiholoģe Inga Jurševska.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
50

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
51

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
63

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
80

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
77

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
104
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi