Piektdiena, 12. jūlijs
Vārda dienas: Indriķis, Ints, Namejs

Zumba – kustība dejā

Liene Lote Grizāne
13:44
30.12.2015
57
Zumba 1

Priekuļu baseina “Rifs” kādā no zālēm divas reizes nedēļā instruktore Līva Gābere pasniedz zumbas nodarbības. Ejot uz zumbu, man nebija ne mazākās nojausmas, ko tur cilvēki dara. Biju vien dzirdējusi, ka šī nodarbība saistīta ar deju.

Vēl pirms nodarbības nelielā sarunā ar instruktori noskaidroju, ka zumba ir paredzēta jebkuram cilvēkam. “Zumba ir aizraujošs fitnesa un dejas apvienojums Latīņamerikas mūzikas ritmos. Deju horeogrāfijā iekļauti hip-hop, soča, tango, samba, salsa, merengue, mambo, cīņas mākslas, daži bollywood un vēderdeju soļi. Mūziku pavadījums tiek piemeklēts deju stiliem, tāpēc arī zumba atbilst dažādām vecuma grupām,” norāda instruktore Līva. Viņa bilst, ka tipiska zumbas nodarbība ilgst stundu, kuras laikā visi aizraujas ar deju.

“Katrs zumbas instruktors pasniedz šo nodarbību nedaudz citādāk. Mana nodarbība laikam patiešām vairāk ir kārtīga izdejošanās. Savulaik esmu gājusi uz aerobiku, esmu dejojusi un sapratusi, ka dejošana man ir ļoti tuva. Tas laikam arī ir pirmais un galvenais iemesls, kādēļ nolēmu kļūt par zumbas instruktori,” stāsta Līva. Instruktore norāda, ka nereti cilvēki teic – zumbas nodarbības atgādinot teju vai fitnesa ballītes, kur visi vienkārši ar smaidu sejā ļaujas dejas priekam.

“Tā varētu sacīt, tikai vēl jāatceras, ka šīs ballītes laikā tiek nostiprināti sēžas, kāju, roku, vēdera un muguras muskuļi,” bilst instruktore un norāda, ka, lai dotos uz pirmo nodarbību, iepriekšēja pieredze dejās nav vajadzīga. Zumbas horeogrāfija tiek veidota tā, lai jebkurš viegli varētu sekot līdzi soļiem. Nodarbības laikā instruktore dod arī norādes. Tiesa gan, jāteic, ka nemaz tik skaisti nav, ir skaidrs, ka pirmajā reizē var nākties sajusties kā nedaudz lempim dejotāju vidū. Īpaši, ja pievienojamies grupai, kura jau labu laiku darbojas un pārzina lielāko daļu soļu. Taču kauns jāmet pie malas, pieļauju, ka jau pēc trešās, ceturtās nodarbības ikviens var dejot gluži labi. Jāņem ērts sporta apģērbs, sporta apavi un pudelīte ar ūdeni. Ja ūdeni aizmirsīsiet mājās, tad patiešām iznāks kā man, jo nodarbības laikā ļoti gribas dzert.

Tā nu, saģērbusies sporta tērpā, devos uz pirmo zumbas nodarbību. Meiteņu daudz nebija, taču sapratu, ka viena no tām jau ir teju vai profesionāle, divas, līdzīgi kā es, bija atnākušas pirmo reizi, un viena meitene sacīja, ka jau kādu laiku zumbojot. Instruktore deva pirmos norādījumus, tika ieslēgta skaļa, strauja mūzika, un zumbas nodarbība sākās. Pārliecinājos, ka tā patiešām ir deja, nevis vingrošana. Tā kā neesmu dejojusi modernās dejas, deju soļi man šķita sveši, bet ne sarežģīti. Tāpat jāpiekrīt instruktorei, ka no paša dejotāja atdeves atkarīgs tas, cik intensīvi būsi nodarbību pavadījis. Pirmajās nodarbībās gan īsti nesanāks dejot ar pilnu atdevi, jo cilvēks vēl aprod ar situāciju, mācās soļus, taču, skatoties, kā to dara instruktore vai pieredzēju-šās dalībnieces, jautājumu nav – viņām treniņš ir intensīvs un drēbes ir slapjas līdz vīlītēm.

Tā nu dejoju un domāju, diezin vai varētu sacīt, ka zumba piemērota ikvienam, bet skaidrs, ja vien cilvēkam patīk dejot, ātri kustēties, baudīt skaļu mūziku, būt kustībā un kārtīgi izsvīst sporta zālē, tad šī nodarbība pavisam noteikti domāta viņam. Vai es kādreiz atgriezīšos pie zumbas? Nesaku nē, bet laikam neesmu arī Latīņamerikas mūzikas un dejas piekritēja, taču man patīk skaļa mūzika, patīk dejot un būt kustībā. Pēc zumbas nodarbības jutos kārtīgi izkustējusies un patīkami izdejojusies. Pieļauju, ka tieši tas ir dzinulis tiem daudzajiem zumbas nodarbību piekritējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
20

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
27

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
26

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
312

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
21
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi