Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Zinājām, ka būs Kārlis

Monika Sproģe
09:34
03.08.2016
28
Img 0175 1

Mazais Kārlis ir pirmais bērns Rasas Sniedzānes un Kaspara Purmaļa attiecībās. Puisēnam drīz būs divi mēneši, savu klātesamību viņš apliecina, izmainot dienas ritmu un pakārtojot vecāku darbus savām vajadzībām. Puisēns, mazs un mīlīgs, vislabāk jūtas mammas rokās. Rasai gaidību laika lielākā daļa pagāja ziemā. “Tā kā es grūtniecību neuztvēru kā slimību, mazuļa iznēsāšana bija viegla. Godīgi sakot, dažkārt pat likās, ka izturos pārāk vieglprātīgi, jo ziemā, kad gaidīju Kārli, strādāju Žagarkalna kompleksā par slēpošanas instruktori. Strādāju līdz pēdējai dienai, kamēr forma vairs nederēja. Protams, konkrētās lietās es ievēroju mērenību, pārlieku nestaipījos, nenesu liekus smagumus, bet kopsummā uzvedos, kā ierasts.”

Būdama labā fiziskā formā, Rasa grūtniecības sākumā izjutusi nelielu nelabumu, un grūtāks šķitis arī pēdējais grūtniecības mēnesis, jo šogad maijs gadījās netipiski karsts, taču visā visumā gaidīšanas prieks bijis kā pēc grāmatas. Rasa smejas, sakot, ka dažbrīd jau uznākušas mazas kārumnieka vājībiņas, kad it kā pilnīgā nelaikā kaut ko ļoti sakārojas, taču tas esot bijis tik maz, ka pat tagad lāgā nevar atminēties, kas bija tas, ko tik dikti gribējās. “Es nevaru teikt, ka bija kādas eksotiskas vēlmes, taču kilogramiem apelsīnu bija ierasta lieta mūsu mājās. Tos es varēju ēst daudz un bieži. Citādi viss kā parasti,” saka Rasa.

Vaicāta, vai viņa interesējusies par grūtniecības norisēm, lasot kādus stāstus vai komunicējot māmiņu forumos internetā, Rasa stingrā nostājā paziņo, ka netērē laiku, iedziļinoties divdesmitgadīgo māmiņu problēmās. “Es uzskatu, cik sieviešu, tik pieredžu. Visām nekad nebūs vienādi. Tādas vērtīgas informācijas ir ļoti maz. Var palasīt žurnālu “Mans Mazais”, bet no informācijas forumos mati ceļas stāvus, kādas tur aplamības sarakstītas!” Turklāt Kārlēna mamma ļoti novērtē savu laiku, pavada to atbildīgi un neiznieko iespējas: “Ziemā strādājam Žagarkalnā, ar Kasparu braucam pastrādāt Somijas kalnos par instruktoriem, bet vasarā daudz laika aiziet, gādājot un uzturot viesu māju “Briedīši”. Man nepietiek laika nodarboties ar muļķībām.”

Sākotnējā gaidību periodā pie domas par Kārlēna esamību zem sirds bijis jāpierod, taču ap 20. nedēļu, kad parādījušās pirmās puisēna kustības un puncis audzis lielāks, apjausma, ka no šī brīža viss būs citādi, ar dienām nostiprinājusies vairāk un vairāk. Puisim dots latvisks vārds: “Vārdam nav nekādas saistības ne ar tēvu, ne vecvectēviem. Pat nemākam pateikt, no kurienes tā doma par Kārli, bet jau sen zinājām – ja būs dēls, tad Kārlis vai Jurģis, taču vēl ilgi pirms dzemdībām saucām bēbi par Kārlīti, tā arī iegājās. Man patīk latviski vārdi. Es pati arī esmu dabas cilvēks, man šķiet, ka latvietim nepiestāv ārzemju vārdi, it īpaši vēl, ja latvisks uzvārds.”

Rasa ir bagāta, viņai ir divas māsas, kurām bērni jau paaugušies. Tāpēc pūriņš vākts nesteidzīgi un neieguldot lielus līdzekļus. Ne viss nepieciešams pats jaunākais, ja pieejamas labi saglabājušās lietas. “Vienai māsai ir divgadīgs bērns, otrai gadiņu vecs. Domāju, ka arī turpmāk divriteņi un citas lietas tiks izmantotas pēc kārtas, jo bērni aug kā sēnes. Neesmu māņticīga, tāpēc ratus un gultiņu Kārlim nopirku pirms dzemdībām.”

Puika naktīs ceļas kā ikviens mazs bēbis, taču viņa mamma to neuztver kā apgrūtinājumu, jo pati ir no agrajiem putniem: “Nekad neesmu bijusi liela guļava, tāpēc šajā ziņā man ir viegli pakārtoties dēlam. Protams, ir nedaudz saraustītāks laiks, taču nav tā, ka justu kardinālas pārmaiņas.”

Rasa smej, ka mazais visiem diktē savus noteikumus. Abi ar Kasparu, būdami diezgan lieli pedanti, sākumā cīnījušies, lai māju uzturētu perfektā kārtībā, taču tagad tik pedantiski vairs neizdodoties. “Kārtojām, kārtojām, bet sapratām, ka tā ir tāda cīņa ar vējdzirnavām, tāpēc tagad uzturam pieklājīgu kārtību un mācāmies justies labi arī tā. Mēs ar Rasu, ja kaut ko darām, tad – kā pienākas, bet tagad Kārlēns mums māca sadzīvot ar to haosiņu, ko viņš ap sevi rada, un mums jāpielāgojas,” smejas Kaspars.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
313

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi