Zīmē sprediķī saklausīto

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps.

Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā.

Cēsu Sv.Jāņa draudzes biroja administratore Indra Piliksere teic, ka mākslinieces izstāde ir jaunākais dārgums baznīcas torņa stāvos izvietotajās izstādēs: “Ja citas ekspozīcijas vairāk iemūžinājušas vēsturi, tad šī ir ļoti garīga, meditatīva, pārdomas raisoša izstāde, kas tapusi pēdējos gados.”

Ingūna Briede, klausoties sprediķi, ļāvusies līnijām, kas tālāk veido tēlus.    “Darbi top nevis ar prātu, bet klausoties sprediķī. Agrāk labprāt pierakstīju, kas palicis atmiņā no sprediķa, tad sāku zīmēt, tāpēc tie ir kā dievkalpojumu vai Dieva Vārda dienasgrāmata.” Darbi tapuši vairāk nekā gada garumā sprediķos, ko runājis mācītājs Didzis Kreicbergs, evaņģēlisti Jānis Gabrāns un Jānis Tolpežņikovs, kā arī viesmācītājs Dāvis Sargūns. Pie zīmējumiem norādīta vieta rakstos, kas kalpojusi par pamatu sprediķim, izstādē ir arī Bībele, katrs var atrast un pārlasīt attiecīgo Bībeles pantu. “Zīmējumi ir datēti, tāpēc izstādes darbiem, izņemot vienu, izdevās atrast tēmu un rakstu vietu, par ko bijis sprediķis. Mani darbi ir kā apliecinājums, ka dzirdētais iedvesmo un uzrunā,” teic māksliniece.

“Liels paldies draudzei, ka varu šos darbus parādīt. Bet sākās viss ar draudzeni Andru. Ar viņu dievkalpojumos sēdējām blakus, Andra redzēja, ka zīmēju, un ieteica, ka darbi jārāda plašāk. Tāpēc, kad draudze meklēja materiālu pastkartītēm, parādīju Indrai savus darbus. Tā tapa gan piecas kartītes, gan izstāde,” pastāsta I.Briede. Māksliniece vērtē, ka katram veidojas savas asociācijas no attēlotā, zīmējumos iekļautajiem vārdiem un teikumiem, kā arī izmantotajām krāsām.

I.Piliksere uzsver, ka tik brīnišķīgi savā draudzē atrast talantus un par to ne tikai priecāties pašai, bet arī parādīt citiem. “Šie darbi ir īpaši, zīmējumi tapuši ļoti īpašā brīdī – dievkalpojumā. Tie uzrunā ne tikai kristiešus, bet jebkuru, kurš tos aplūko. Šī nav piecminūšu izstāde, tā ir nesteidzīga, lēna, pārdomājama un baudāma, tā katrā atskan atšķirīgi atkarībā no katra dzīvē notiekošā un pārdzīvotā,” saka draudzes biroja administratore.

Cēsu Sv.Jāņa baznīcas torņa katrā stāvā, kas pieejams apmeklētājiem, ir kāda izstāde. Ingūnas Briedes darbi atrodas trešajā stāvā. Otrais veltīts vēstures liecībām, kā baznīca mainījusies gadsimtu laikā. Te redzama torņa smaile, kāda tā bija 1853.gadā, zibens novedējs, kas krusta galā visu padomju laiku nostāvēja ar iegravētu uzrakstu: “Dievs, svētī Latviju!”

Ceturtā stāva ekspozīcija veltīta 2019. gadā, kad restaurēja baznīcas jumtu, atrastajai laika kapsulai. Lai gan vairākkārtīgi sašauta un to ietekmējis gan karstums, gan aukstums, jo ievietota torņa smailes lodē, tā bija ļoti labā stāvoklī un saturs nebija bojāts. Izstāde ir arī liecība par cēsnieku, dziesminieku Haraldu Sīmani un viņa komandas atstāto vēstījumu, kas apliecina šo cilvēku drosmi un uzņēmību. I. Piliksere atklāj, ka vienā no baznīcas pašiem augšējiem stāviem, kas nav pieejami apmeklētājiem, ir saglabāta arī H.Sīmaņa istabiņa, kuru viņš iekārtoja, kad 1977. gadā atjaunoja baznīcas jumtu.

Ceturtajā stāvā skatāma Ulda Skrodera melnbalto fotogrāfiju izstāde “Skatiens debesīs”. Tā veltīta diviem restaurācijas laika mirkļiem – brīdim, kad no torņa smailes nocēla krustu un lodi, un jaunās laika kapsulas ievietošanai, un atjaunotā krusta iesvētīšanai. Piektais stāvs ir kā skatu laukums, no kura redzama pilsēta.