Aukstajā gada laikā, kad lielāku uzmanību pievēršam sev, savai labsajūtai, nedrīkst aizmirst arī par mājdzīvniekiem, esam taču atbildīgi par tiem, ko pieradinām.
Veterinārās klīnikas – zooveikala “Tedijs” veterinārārste Jana Kļaviņa norāda, ka mājdzīvnieki nespēj tik ātri adoptēties krasajās temperatūras maiņās kā cilvēks, tāpēc suņu un kaķu īpašniekiem jāpievērš lielāka uzmanība saviem mīluļiem.
Stāstot par suņiem, J. Kļaviņa norāda, ka svarīgi rūpēties par ķepām, jo tām ir tiešais kontakts ar zemi, uz kuras ziemā var būt sniegs, ledus, sāls, smiltis: “Būtu ieteicams minūtes 15 – 20 pirms iešanas ārā ķepu spilventiņus iesmērēt ar speciāliem vaskiem, kas rada aizsargslāni. Atgriežoties mājās, ķepas vienmēr jānomazgā, jānoslauka. Var pēc tam iesmērēt ar kādu mīkstinošo krēmu, lai vairāk pasaudzētu. Ja redzam, ka dzīvnieks vairāk laiza ķepu vai košļā to, tā ir zīme, ka ir kāda problēma. Ķepas ir jutīgas, staigājot pa sasalušiem kukuržņiem, var iedzīvoties kādā mikrotraumā.
Ziemā īpaša uzmanība jāpievērš arī dzīvnieku nagiem, lai tie nebūtu pārauguši, arī tas var radīt problēmas.
Suņiem, kam īsas kājas, pēc atgriešanās no pastaigas derētu nomazgāt ne tikai ķepas, bet arī punci, jo pastaigā tas tuvu zemei, uz tā var nonākt sāļi, citas ķīmiskas vielas. Tas var izraisīt ne tikai ādas iekaisumus, bet, dzīvniekam cenšoties sevi nomazgāt ar mēli, tas var salaizīties kaitīgās vielas, kas var izraisīt gremošanas trakta traucējumus.”
Ejot ārā pie zemākas gaisa temperatūras, paši velkam mugurā ko biezāku, siltāku, tāpēc vērts padomāt par ziemas apģērbu arī suņiem. Mazajiem suņiem ķepu saudzēšanai var vilkt zeķītes vai zābaciņus, bet, kā norāda J. Kļaviņa, pie tā dzīvnieks jāpieradina pakāpeniski: “Suns uzreiz nebūs priecīgs par tādu ekipējumu, tāpēc pieradināšana jāsāk mājās, vispirms uzvelkot vienā kājā, un tā, līdz dzīvnieks pierod.
Istabā dzīvojošajiem īsspalvainiem suņiem, dodoties pastaigā, derētu vilkt mētelīšus. Mitrā laikā nederēs kokvilnas mētelīši, jo ātri piesūksies ar mitrumu un dzīvniekam būs auksti. Vajadzētu mētelīti izvēlēties no materiāla, kas pasargā no mitruma. Kokvilnas, adītos vilnas mētelīšus var vilkt sausā laikā, lielā salā, tad audums nesamirks, dzīvnieks jutīsies komfortabli.
Savukārt suņiem ar garu vilnu to nevajag, viņiem ir paspalva, kas nodrošina dabīgu aizsardzību, uzvelkot mētelīti, izjaucam dabīgo termoregulāciju.”
Jo laiks aukstāks, jo pastaigas īsākas. Ja redzams, ka dzīvniekam salst, tas cilā vienu ķepiņu, otru, jūtas diskomfortā, vajag ļaut izdarīt, kas darāms, un atgriezties telpās.
Ja suns pārsvarā dzīvo ārā, tas būs vairāk norūdīts, bet arī tad ķepām jāpievērš uzmanība. Suņubūdā nevajadzētu likt segas, jo suns ienes būdā sniegu, tas izkūst, audums kļūst mitrs un dzīvniekam ir auksti. Var likt salmus, sienu, var tos sabāzt auduma maisā, tad mitrums novadīsies un dzīvniekam būs ērti. Lielā aukstumā vajadzētu padomāt par kādu siltāku vietu, kur dzīvniekam patverties. Ja suns dzīvo ārā, biežāk jāparaugās, lai būtu dzeramais ūdens, vēlams liet remdenu, lai uzreiz nesasalst.
“Ārā dzīvojošajiem suņiem ziemas periodā vajadzētu dot treknāku, kalorijām bagātāku barību, lai vairāk enerģijas, kas tiek patērēta organisma sildīšanai. Savukārt, ja suns vairāk laika pavada telpās, ir mazāk kustību, barības devu varētu arī nedaudz samazināt, lai pārāk neaptaukojas,” norāda veterinārārste.
Vasarās daudz tiek runāts, ka nedrīkst suņus atstāt mašīnās, lai nepārkarst, bet arī ziemā jābūt uzmanīgiem, jo, ilgu laiku atstāts aukstā mašīnā, suns var saaukstēties.
Arī kaķi ziemas laikā vairāk jāpatur uzmanības lokā. Kaķiem, kuri dzīvo istabā, nekas nemainās, vien mājās, kur virtuvē tiek kurināta plīts, saimniekiem jāraugās, lai kaķis neuzlec uz tās. J. Kļaviņa stāsta, ka praksē ne reizi vien nācies ārstēt kaķus, kam apdegušas ķepas: “Bieži kaķiem, kuri ilgi uzturas ārā, tiek apsaldētas ķermeņa daļas, īpaši jutīgi ir ausu gali, kur maz spalvu, maza asinsrite, nereti nākas tos amputēt. Var apsaldēt arī ķepas, tāpēc, ja kaķis izlaists pastaigāties, vērts pasekot, kad grib nākt atpakaļ telpā. Ja kaķis visu laiku dzīvo ārā, vajadzētu gādāt, lai ir kāda siltāka vietiņa, kur patverties no aukstuma, lietus, sniega, stipra vēja.
Kaķi, kā zinām, 80 procentus dzīves noguļ. Ja domājam, ka, izlaižot ārā, viņš tur staigās, nē, viņš atradīs vietu, kur pagulēt.”
Veterinārārste arī saka, ka nevajadzētu dzīvniekus atstāt garāžās, jo tur no mašīnām uz grīdas var izlīt kādi šķidrumi, ko dzīvnieks var uzlaizīt, iedzīvojoties problēmās.
Komentāri