
Irēna Pacēviča. FOTO: no albuma
“Vasaras saulgrieži un Līgo laiks man vienmēr šķitis gada viskaistākais brīdis, kad daba ir savā pilnbriedā. Tas ir mirklis, kas piepildīts ar vieglumu un prieku gan pašos, gan citos,” stāsta Irēna Pacēviča, kas ar ziedu vainagu pīšanu nodarbojas jau 17 gadus.
Veselavas pagasta Bērzkrogā, kur dzīvo arī pati Irēna, sācis veidoties tirdziņš, kurā viņa nolēma piedalīties. Sākumā bijusi nedrošība – vai tas vispār izdosies, sajūtas bijušas diezgan naivas. Taču ar katru pīšanas reizi vainagi kļuva skaistāki un darbs ritēja raitāk. Laika gaitā šai nodarbei pievienojās arī pārējās ģimenes sievietes. Kad Irēna sāka pīt vainagus, viņas meitas vēl bija pavisam maziņas, tolaik tikai vēroja, kā top vainagi. Tagad meitām ir 15 un 22 gadi, un, kā saka Irēna: “Meitas jau pin skaistāk par mani.” Par to viņai ir liels prieks. Arī Irēnas māsa un mamma ir iesaistījušās – mamma galvenokārt darina ozollapu vainagus vīriešiem.
Ceļš līdz skaistam vainagam
Pirmais solis – ziedu vākšana.
Vispirms, protams, pļavā jāsavāc dažādi ziedi. Var izvēlēties jebkurus, kas iepatīkas, taču jāatceras – nekādā gadījumā nedrīkst plūkt aizsargājamos augus. Ja līdzi ir viedierīce, var izmantot mākslīgā intelekta lietotnes augu noteikšanai. Ja rodas šaubas – labāk neplūkt.
Darba vietas sagatavošana.
Lai darbs ritētu gludi, Irēna iesaka sašķirot savāktos ziedus. Būs nepieciešams stingrāks diegs vai stieple, kas nodrošina vainaga izturību, taču arī ar diegu var panākt labu rezultātu. Pēc gaumes pinumam var pievienot krāsainu lenti. Pieredzējušāki pinēji dažkārt izmanto tikai ziedu kātiņus, tīšanai neizmantojot ne diegu, ne stiepli. Noteikti vajadzēs arī šķēres.
Pīšanas paņēmiens.
Ja vēlas kuplāku vainagu, vispirms no ziediem un zaļumiem izveido mazus pušķīšus, kurus vienu pēc otra pakāpeniski stiprina kopā. Smalkākiem vainagiem pietiek ar dažiem ziediņiem vienā posmā, tas ir gaumes jautājums.
Kādi ziedi der, no kuriem labāk izvairīties
Neraugoties uz burvīgo smaržu, Irēna neiesaka izmantot jasmīna ziedus – tie ātri novīst. Līdzīgi ar peonijām – lai gan tās ir iecienītas, ziedlapiņas ātri nobirst. Ja tomēr gribas pievienot peoniju, ieteicams izvēlēties ziedu, kas vēl nav pilnībā atvēries. Margrietiņas Irēna parasti neizmanto, jo tās mēdz smaržot specifiski un ir pilnas ar sīkiem kukaiņiem. Taču tās labi kalpo dekoratīvos pušķos.
Vienas no izturīgākajām esot rudzupuķes, arī dažādi zaļumi labi notur struktūru. Viens padoms – pīšanas laikā kombinēt trauslākus ziedus ar augiem, kam stingrāki kāti, lai vainags iznāktu noturīgāks.
Irēna dalās ar vērojumu, kā pinējas izvēlas vainagam piešķirt simbolisku nozīmi. Ir meistares, kas izvēlas iepīt tieši 12 dažādus augus, katram gada mēnesim vienu, vai septiņus – laimei un burvībai. Sava nozīme var būt katrai puķei: raspodiņš – dvēseles tīrībai, rudzupuķe – vienkārša skaistuma un spēka simbols, āboliņš – veiksmei, paparde – aizsardzībai, margrietiņa – kaislībai un odu atbaidīšanai.
Noderīgi padomi
Ja paredzēti aktīvi danči vai lēkšana pār ugunskuru, Irēna iesaka vainaga konstrukcijā iestrādāt dažus nelielus savilcējus. Tie pieejami dažādās krāsās un viegli paslēpjami zem ziediem. Šādu triku viņa izmantojusi, kad darinājusi vainagus tautas deju kolektīva dejotājām, lai deju laikā tie turas staltāk.
Vēl kāds praktisks knifs – uzpūst vainagam matu laku. “Nezinu, vai tas tiešām palīdz,” smejoties saka Irēna, bet atzīst – izskatās, ka ziedi ilgāk saglabājas.
Lai ziedi nenovīst, tos ik pa laikam der apsmidzināt ar ūdeni. Saplūktos augus pirms pīšanas ieteicams turēt ūdenī. Vislabāk – vākt ziedus tieši pirms pīšanas.
Bet ir arī cita pieeja: daži vainagus veido no nedaudz pakaltušiem ziediem. Tie ne tikai labāk padodas pīšanai, bet arī smaržo citādi – pēc īstām Jāņu zālēm. Ir cilvēki, kuriem tieši tādi patīk labāk.
Ko darīt, ja vainags neizdevās
Lai izvairītos no vilšanās, jāpievērš uzmanība vienmērīgam pinumam – lai nebūtu vietu, kur vainags ir pārlieku biezs vai plāns. Ja tomēr tas noticis, savienojot galus, tievāko daļu var paslēpt aiz kuplākās. Nelielas nepilnības iespējams izlīdzināt, pievienojot pāris ziediņu.
Taču, ja vainags galīgi nepatīk, labāk izjaukt un sākt no jauna. Ar laiku vainagu darināšana kļūst vieglāka, iedrošina Irēna. Ir zināms, kur pieļauta kļūda, un nākamreiz tā vairs neatkārtojas.
Svarīgākais – būt kopā un izbaudīt procesu
Ir tik skaisti brist pa pļavām kopā ar mīļajiem – tas ir burvīgs piedzīvojums, kopā būšanas laiks un atklājumi, uzsver Irēna. Gadiem tirgojot vainagus, viņa novērojusi, ka cilvēki nāk ar gaišām domām – gatavi svinēt, cits citam dāvājot siltus novēlējumus. Arī ārzemnieki interesējas un priecājas par latviešu tradīcijām.
“Lai arī šajos saulgriežos galvu rotā krāšņs vainags!” novēl Irēna.
Komentāri