“Saskaitīju, ka peoniju krūms šogad izdzinis 42 ziedus un pie katra vēl pumpuri. Ziedēšana karstā laika dēļ bija ļoti strauja. Parasti nekā īpaši pujeņu krūmus neesmu ne kopusi, ne mēslojusi. Tie aug vienā vietā gadiem un katru gadu no jauna uzzied. Šogad aizdomājos, ka tik bagātīga ziedēšana krūmiem var atņemt arī spēku, tāpēc vēlētos zināt, kad pujenes pareizāk mēslot un kādu mēslojumu lietot,” “Druvai” jautāja Olga no Cēsīm. Padomu “Druva” vaicāja pieredzējušai dārzkopei Ainai Zvaigznei. “Pašlaik, kamēr zeme sausa, ar mēslošanu nevajag aizrauties. Peonijas ir izturīgas, audzelīgas, tāpēc arī ziedu kupenas, ko tās pašlaik dāvina cilvēku priekam, šo augu uz slikto pusi neiespaidos. Pašlaik būtiskāk ir pujeņu krūmus uzfrišināt, izgriežot vecos ziedus un ļaujot pumpuriem izziedēt līdz pēdējam. Var nedaudz palaistīt, ja dārza saimnieks vēlas, bet citādi varu sacīt- pujenes ir ļoti foršas. Tās cilvēku neapgrūtina, bet dāvā daudz prieka,” tā Aina Zvaigzne. Dārzkope gan norādīja, ja nākamajā pavasarī gribas iestādīt jaunas peonijas, lai dārzā būtu to šķirņu dažādība, tad gan jāsagatavo laba augsne, var uzlikt satrūdējušus kūtsmēslus, un jāgaida, lai peonijas cers ieaugas. Tas vienā vietā varot augt pat vairāk nekā desmit gadus un rūpes dārzu saimniekiem neprasa.
“Ļoti apzinīgie dārzkopji, protams, uz rudens pusi var arī pujenes piebarot ar kāliju, kombinēto mēslojumu, kam klāt mikroelementu komplekss, bet pašlaik pēc papildu mēslojuma nav akūtas nepieciešamības,” tā Aina Zvaigzne un piebilda, ka vissvarīgākais uzdevums katram, kurš šogad redz pujeņu krūmus, ir to ziedēšanu un smaržu baudīt.
Peoniju audzētāji, selekcionāri un kolekcionētāji zina, ka pasaulē pašlaik reģistrēts vairāk nekā astoņi tūkstoši peoniju šķirņu, bet Latvijas peoniju audzētāju kolekcijās apzināts aptuveni tūkstoš šķirņu. Tās Latvijā plaši audzē vairāki zināmi selekcionāri un ziedu mīļotāji- Aldonis Vēriņš, Ināra Aire, Andris Berkins un citi. Līdz 20. jūnijam liela daļa no viņu dārzos uzziedējušo peoniju dažādības ir aplūkojama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē. Tai dots zīmīgs nosaukums – “Skaistules peonijas.” Peoniju audzētāji stāsta, ka šīm puķēm ir ļoti sena vēsture, ar ko nevar lepoties citi dārza ziedošie augi. Pujeņu ziedu nospiedumi akmenī apliecina, ka šie ziedi bija jau krīta periodā. Vecākās sastopamās ir klajās peonijas, daudz vēlāk parādījušās arī pildītās, un tām joprojām ir vieni no apjomīgākajiem ziediem Eiropas augu valstī. Peoniju audzētāji atzīst, ka tas ir ziedošais krūms, kuram vieta jāatrod katrā ainaviskā dārzā, daiļdārzā vai pat mazdārziņā, bet tālā vēsturē peonijas ne tikai audzētas, bet cildinātas. Piemēram, ja Eiropā puķu karaliene ir parastā roze, tad Ķīnā puķu puķe ir peonija, kurai obligāti bija jābūt katra ķeizara dārzā, no tā arī tās nosaukums „Ķeizara ziedi”. Kā mistisks augs peonija ietverta paradīzes dārza attēlojumā. Kā svētā „roze bez ērkšķiem” tā kļuva par vienu no nozīmīgākajām puķēm Marijas kultā, rotājot altāri par godu Dievmātei. Puķes sarkanie ziedi simbolizēja kvēlu Dieva mīlestību. Peoniju ziedi – starojoši sarkani un apaļi kā lodes – redzami 16. un 17. gadsimta klusās dabas žanra darbos. Ilze Kalniņa
Komentāri