Lieldienas gaidot vai svētdienas rītā jaukāka, interesantāka notikuma par olu krāsošanu grūti izdomāt. Šajā nodarbē katram savs uzdevums un visi vienlīdz svarīgi, jo tikai no kopdarbības atkarīgs iznākums. Padomu, kā iegūt krāsainas un ļoti, ļoti skaistas olas, netrūkst. Pieredze ir katram, kurš to kaut reizi darījis. “Druva” labprāt padalās no citiem uzzinātajā, izlasītajā. Sāksim ar to – lai olas nokrāsotos vienmērīgi, pirms krāsošanas tās vēlams attaukot – nomazgāt ar ziepju ūdeni, sālsūdeni vai spirtu. Lai olu čaumala saglabātos vesela līdz vārīšanās beigām, olas pirms vārīšanās vienu stundu vajag paturēt istabas temperatūrā. Ūdenim pievieno lielu sauju sāls. Olas labāk likt vārīties aukstā ūdenī. Lai ola iznāktu raiba, pirms vārīšanas to iesien vai iešuj triko, atstājot nelielu atveri, pa kuru ieber šķipsnu rīsu vai grūbu putraimu. Atveri aizšuj un putraimus ar pirkstu galiem uzmanīgi izlīdzina, lai tie nesabirst vienuviet. Putraimu skartās vietas paliks baltas, tā izveidojot raibumiņus. Lai nostiprinātu šablonu vai citu dekorējošo elementu, piemēram, grūbu vai rīsu putraimus, marles vietā var izmantot saplīsušas zeķubikses. Tās ir smalkas, neatstāj izteiktus nospiedumus, turklāt nav jāsasien mezglā, jo triko var sašūt. Spilgtāku krāsu toni iegūst, ja krāsojamam ūdenim pievieno pāris karotes etiķa. Krāsa pie olām turas labāk, ja ūdenim pievieno sāli. Olu krāsošanai noder it viss, kas atrodams dabā. Vispopulārāk ir Lieldienās krāsot olas sīpolu mizās un to novārījumā. Krāsojot olas sīpolu mizās, tiek izmantotas dažādas metodes – olas vāra katlā kopā ar sīpolu mizām vai iepriekš pagatavotā sīpolu mizu novārījumā, vai arī – ietin olas sīpolu mizās pirms vārīšanas. Košāku toni iespējams panākt, ja olas vāra katlā kopā ar sīpolu mizām – tad krāsa
labāk pieķeras. Šo metodi var pastiprināt, ja olu vēl piedevām ietin sīpolu mizās. Tā kā katrai sīpolu mizai ir atšķirīgs tonis, tad ietinot mizās, olas sanāk raibi lāsumainas. Īpaši tumšu un piesātinātu toni iespējams panākt, ja olas vāra kopā ar sīpolu mizām desmit minūtes, tad izņem no katla, pāris minūtes skalo aukstā ūdenī, pēc tam – liek atpakaļ katlā ar sīpolu mizām un ļauj ievilkties vēl 40 minūtes. Biešu sulā iegūst sarkanas olas. Patiesībā tās iegūst aveņu sarkanu nokrāsu. Puslitru sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar divām ēdamkarotēm etiķa. Vārītas olas liek karstajā šķidrumā un ļauj ievilkties stundu, divas.
Pūpolu zari ar mizu olām dod koši dzeltenu toni. Krāsojot olas pūpolu zaros ar visu mizu, iegūst koši dzeltenu toni. Pūpolu zarus aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties 40 – 60 minūtes. Novārījumā liek vārīties olas. Aroniju sula vai melleņu ievārījums – violeti zilas olas. Uzvāra puslitru aroniju sulas vai melleņu ievārījuma, kas atšķaidīts ar ūdeni, tad liek vārīties olas. Ja vēlas iegūt īpaši košu toni, pēc vārīšanas olas noskalo aukstā ūdenī un liek atpakaļ katlā ievilkties uz 30 – 40 minūtēm. Zaļgandzeltenas olas iegūst, ja tās krāso kumelīšu novārījumā. Astoņas ēdamkarotes kumelīšu ziedu pārlej ar litru verdoša ūdens un |auj pusstundu ievilkties. Pēc tam novārījumu izkāš caur sietu, tajā ieliek vārītas olas un tur divas stundas. Cik dabā krāsu un toņu, droši vien daudzos var nokrāsot olas. Bērzu lapas dod dzeltenzaļu krāsu, rudzu zelmenis koši zaļu…
Kad olas nokrāsotas, tās minūtes trīs jāpatur
aukstā ūdenī, tad būs vieglāk nolobīt. Spīdīgas olas iegūsiet, ja pēc krāsošanas tās ieziedīsiet ar speķa ādiņu, sviestu, margarīnu vai eļļu. Sarmīte Feldmane
Komentāri