Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Zeltainas, raibas kā jau Lieldienās

Druva
14:41
04.04.2012
26
Egg

Lieldienas gaidot vai svētdienas rītā jaukāka, interesantāka notikuma par olu krāsošanu grūti izdomāt. Šajā nodarbē katram savs uzdevums un visi vienlīdz svarīgi, jo tikai no kopdarbības atkarīgs iznākums. Padomu, kā iegūt krāsainas un ļoti, ļoti skaistas olas, netrūkst. Pieredze ir katram, kurš to kaut reizi darījis. “Druva” labprāt padalās no citiem uzzinātajā, izlasītajā. Sāksim ar to – lai olas nokrāsotos vienmērīgi, pirms krāsošanas tās vēlams attaukot – nomazgāt ar ziepju ūdeni, sālsūdeni vai spirtu. Lai olu čaumala saglabātos vesela līdz vārīšanās beigām, olas pirms vārīšanās vienu stundu vajag paturēt istabas temperatūrā. Ūdenim pievieno lielu sauju sāls. Olas labāk likt vārīties aukstā ūdenī. Lai ola iznāktu raiba, pirms vārīšanas to iesien vai iešuj triko, atstājot nelielu atveri, pa kuru ieber šķipsnu rīsu vai grūbu putraimu. Atveri aizšuj un putraimus ar pirkstu galiem uzmanīgi izlīdzina, lai tie nesabirst vienuviet. Putraimu skartās vietas paliks baltas, tā izveidojot raibumiņus. Lai nostiprinātu šablonu vai citu dekorējošo elementu, piemēram, grūbu vai rīsu putraimus, marles vietā var izmantot saplīsušas zeķubikses. Tās ir smalkas, neatstāj izteiktus nospiedumus, turklāt nav jāsasien mezglā, jo triko var sašūt. Spilgtāku krāsu toni iegūst, ja krāsojamam ūdenim pievieno pāris karotes etiķa. Krāsa pie olām turas labāk, ja ūdenim pievieno sāli. Olu krāsošanai noder it viss, kas atrodams dabā. Vispopulārāk ir Lieldienās krāsot olas sīpolu mizās un to novārījumā. Krāsojot olas sīpolu mizās, tiek izmantotas dažādas metodes – olas vāra katlā kopā ar sīpolu mizām vai iepriekš pagatavotā sīpolu mizu novārījumā, vai arī – ietin olas sīpolu mizās pirms vārīšanas. Košāku toni iespējams panākt, ja olas vāra katlā kopā ar sīpolu mizām – tad krāsa

labāk pieķeras. Šo metodi var pastiprināt, ja olu vēl piedevām ietin sīpolu mizās. Tā kā katrai sīpolu mizai ir atšķirīgs tonis, tad ietinot mizās, olas sanāk raibi lāsumainas. Īpaši tumšu un piesātinātu toni iespējams panākt, ja olas vāra kopā ar sīpolu mizām desmit minūtes, tad izņem no katla, pāris minūtes skalo aukstā ūdenī, pēc tam – liek atpakaļ katlā ar sīpolu mizām un ļauj ievilkties vēl 40 minūtes. Biešu sulā iegūst sarkanas olas. Patiesībā tās iegūst aveņu sarkanu nokrāsu. Puslitru sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar divām ēdamkarotēm etiķa. Vārītas olas liek karstajā šķidrumā un ļauj ievilkties stundu, divas.

Pūpolu zari ar mizu olām dod koši dzeltenu toni. Krāsojot olas pūpolu zaros ar visu mizu, iegūst koši dzeltenu toni. Pūpolu zarus aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties 40 – 60 minūtes. Novārījumā liek vārīties olas. Aroniju sula vai melleņu ievārījums – violeti zilas olas. Uzvāra puslitru aroniju sulas vai melleņu ievārījuma, kas atšķaidīts ar ūdeni, tad liek vārīties olas. Ja vēlas iegūt īpaši košu toni, pēc vārīšanas olas noskalo aukstā ūdenī un liek atpakaļ katlā ievilkties uz 30 – 40 minūtēm. Zaļgandzeltenas olas iegūst, ja tās krāso kumelīšu novārījumā. Astoņas ēdamkarotes kumelīšu ziedu pārlej ar litru verdoša ūdens un |auj pusstundu ievilkties. Pēc tam novārījumu izkāš caur sietu, tajā ieliek vārītas olas un tur divas stundas. Cik dabā krāsu un toņu, droši vien daudzos var nokrāsot olas. Bērzu lapas dod dzeltenzaļu krāsu, rudzu zelmenis koši zaļu…

Kad olas nokrāsotas, tās minūtes trīs jāpatur

aukstā ūdenī, tad būs vieglāk nolobīt. Spīdīgas olas iegūsiet, ja pēc krāsošanas tās ieziedīsiet ar speķa ādiņu, sviestu, margarīnu vai eļļu. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi