Zaubes mednieku kolektīvs pagājušajā sestdienā rīkoja mednieku svētkus, ciemos aicinot kolektīvus no Nītaures, Skujenes un Mālpils. Uz svētkiem aicināti tika arī lielāko zemju īpašnieki un zemnieki, lai veidotu pozitīvas attiecības. Kad “Druva” ieradās Zaubē, norises vietā kūrās vairāki ugunskuri. Uz tiem mutuļoja un smaržoja dažādi ēdieni, gatavoti no meža gaļas. Vīri uz iesmiem vēra buka šašliku, un galdā jau bija celtas bebru desas un maizītes ar konservētu brieža gaļu. Viens no pasākuma organizatoriem, zaubēnietis Druvis Legzdiņš atzina, ka šādi svētki ir iespēja sanākt kopā pozitīvā gaisotnē, izrunāt problēmas un aktualitātes, iepazīties un veidot noderīgus kontaktus. Medību kolektīva “Zaube” vadītājs Aleksandrs Dementjevs sarunā ar “Druvu” atzina, ka saimniekošana ikdienā kolektīvam ir liela, jo jāapmedī 14 tūkstoši hektāru un arī zvēru Zaubes pusē netrūkst.
“Kolektīvā ik gadu iestājas jauni čaļi, izrāda iniciatīvu, domāju, ka ar pēctecību viss kārtībā. Pats esmu mednieks ar 40 gadu stāžu, man ir savs redzējums un pieredze, ko arī nododu jaunajiem medniekiem. Turklāt prieks, ka kolektīvā veidojas mednieku dinastijas. Piemēram, Ozoliņu un Legzdiņu ģimenes, kur mednieki ir vairākās paaudzēs,” sacīja kolektīva vadītājs un, vaicāts par aktuālo problēmu- mežacūku postījumiem -, sacīja: “Diskusijas ir un būs. Turklāt ir zemnieki, kuri draud, ka lauzīs ar mums līgumus. Es saku, labi, bet kas būs tālāk!? Tā nav izeja. Cūkas nepārstās laukus rakt. Mēs meklējam kompromisu ar zemniekiem un zemju īpašniekiem. Taču nevar noliegt, ka mežacūkas ir savairojušās un tagad jācīnās ar sekām. Mums šosezon jāmedī 90 mežacūkas, tas ir ļoti daudz, tik liels limits laikam nav bijis nekad. Bet šogad, lai palīdzētu zemniekiem, esam sasējuši ļoti daudz lauku mežmalās miežus, pat griķus,” stāstīja kolektīva vadītājs A. Dementjevs.
“Druva” uzrunāja arī vienu no lielākajiem zemju īpašniekiem Zaubē Kasparu Boktu, kurš atzina, ka šādus svētkus varētu organizēt katrā novadā vai pagastā, satuvinot medniekus un zemniekus, zemes īpašniekus. “Tas ir ļoti svarīgi, jo šādi veidojas attiecības arī starp zemju īpašniekiem. Jo nereti zemnieki un zemju īpašnieki nemaz nesaprot, ko dara mednieki un kāpēc medīt nepieciešams. Bet var arī teikt, ka mednieki mudina uz patriotismu, jo nav noslēpums, ka dāņi un zviedri izpērk pietiekami lielas platības. Mednieki cenšas šo situāciju uzraudzīt un mudināt vietējos savu zemi svešiem nepārdot,” saka K. Bokta, norādot, ka šādā pasākumā jaunajiem medniekiem ir iespēja iepazīties ar citu kolektīvu medniekiem, kā arī veicināt informācijas apmaiņu. Liene Lote Grizāne
Komentāri