Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Zaube. No ceļiem līdz vējam

Andra Gaņģe
19:32
10.02.2025
134
Eipure

Nītauriete, meža speciāliste Dace Eipure atgādināja, ka vēja turbīnas iecerētas teritorijā, kurā sākas trīs upes – Amata, Mergupe un Zaube. Būvniecība var radīt būtiskas izmaiņas hidroloģijā, kas ietekmētu ūdens daudzumu upēs. FOTO: Andra Gaņģe

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu.

Laukos bez laba ceļa grūti

Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar zemi, ūdenim nav, kur notecēt, ceļam nav profila, bet pa to vairākas reizes dienā jābrauc autobusam, kas ved skolēnus. Annās arī darbojas lauku tūrisma uzņēmēji, piemēram, “Annas hotel”, “Vi­zuļi”.

Valsts vietējās nozīmes ceļos faktiski netiek ieguldīts, sliktā stāvoklī ir gan ceļš Zaube–Kliģene–Annas, gan Krūsāri–Zaube. “Latvijas Valsts ceļi” jau ilgāku laiku runā par vietējās nozīmes ceļu nodošanu pašvaldību pārziņā, ja būs apstākļi, ka vietvaras to spēs, ceļš no Zaubes uz Annām varētu būt viens no tiem, ko pašvaldība pārņemtu no “Latvijas Valsts ceļiem”, pauda novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Jautājumam par valsts ceļa no Zaubes uz Mālpili rekonstrukciju pašlaik atbildes nav, tas nav starp prioritāri pārbūvējamiem, jo satiksmes intensitāte pa to ir maza, ap 100 automašīnām dienā. Cerīga ziņa, ka tuvojas valsts ceļa P3 Garkalne-Alauksts posma no Nītaures līdz Skujenei pārbūve un asfaltēšana, kā liecina informācija, tā paredzēta 17,3 km garumā. Tas uzlabos mobilitātes iespējas arī zaubēniešiem.

Runājot par pašvaldības ceļiem, zaubēnieši bija neapmierināti par ceļa no Zaubes uz Bērzu remontu. Iedzīvotāju iesūtītajā jautājumā norādīts, ka pie Pluņķiem bedrēs iebērta grants, bet tik plānā kārtiņā, ka pēc pāris nedēļām tā no bedrēm izsista, ceļmalas aizaugušas krūmiem. Bija aicinājums pašlaik, kad ceļš pārmitrs, ierobežot kravas auto kustību, jo brauc piekrauti kokvedēji. Iedzīvotāji gribēja zināt, ar kādu materiālu ceļus atļauts labot paš­valdībai, un izraisījās diskusija par grants frakcijām, kādas derīgas vai nē ceļu remontam. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte uzsvēra, ka ceļa labošanai izmantotas smalcinātas šķembas, ne grants un ka šogad šī ceļa remontam paredzēti 12 tūkst.eiro.

Gājējiem un riteņbraucējiem būs ērtāk

Zaubes ciemā dzīvojošie savukārt gaida gājēju infrastruktūras uzlabošanu, par to iedzīvotāju sapulcē runāja arī pirms gada. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte pastāstīja, ka Lauku atbalsta dienests apstiprinājis projektu un tiek piesaistīti līdzekļi gājēju celiņa izbūvei gar Jaunpils ielu. Celiņu ierīkos gar ceļu Mālpils-Zaube-Kliģene no ciema centra līdz peldvietai un posmā no Jaunpils ielas gar ceļu Augšlīgatne-Skrīveri līdz Zaubes ozolam.

Gājēju celiņu sāks būvēt šogad, darbu plānots īstenot divu gadu laikā. Šogad paredzēts arī divos posmos ierīkot ielu apgaismojumu – gar Jaunpils ielu un no veikala gar baznīcu.

Vietvara atvēl līdzekļus ūdenssaimniecībām

Zaubēniešus, kas dzīvo pagasta centrā, neapmierina ūdens apgādes pakalpojums. Ciema iedzīvotāji gribēja zināt, kas notiek ar pirms dažiem gadiem uzstādīto atdzelžošanas iekārtu, iedzīvotāju iesūtītajā jautājumā norādīts, ka ūdensvadi bieži bojājas. E.Eglīte paskaidroja, ka iekārtas darbojas un ūdens kvalitāte atbilst prasībām. Ja rodas bojājums sistēmā, to novērš. Daļa ūdensapgādes sistēmas ir novecojusi, atzina E.Eglīte, no 4792 metriem atjaunoti 400 m, bet kopumā pagastā ūdens apgāde ir apmierinoša. Taču, piebilda E.Eglīte, mājokļu īpašniekiem jādomā arī par ēku iekšējo ūdensvadu stāvokli.
J.Rozenbergs pastāstīja par paš­valdības politiku ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībā. “Druva” jau rakstīja, ka pakāpeniski ūdenssaimniecības pārņem pašvaldības uzņēmums “Vinda”, kuram šajā jomā ir pieredze un kvalificētu speciālistu nodrošinājums. Šogad pašvaldības budžetā pirmo reizi ieplānoti 100 tūkst.eiro ūdenssaimniecības uzlabošanai vietās, kur “Vinda” vēl nav pārņēmusi apsaimniekošanu.

Par lielajiem kokiem, parku un brīvdabas estrādi

Zaubes centrs ir skaistiem kokiem bagāts, bet tiem pa reizei vajag apzāģēt zarus, rosināts vietvarai iesūtītā jautājumā. E.Eglīte paskaidroja, ka par darbu Zaubē jau ir noslēgts līgums ar arboristiem. Taču koku ir daudz, ja visus šogad var neizdoties sakopt, darbu turpinās nākamgad. Saistībā ar koku kopšanu tika runāts arī par Annas ezera apkaimi, kāda Annu iedzīvotāja uzsvēra, ka koki, kas aug valsts ceļa malā, burtiski gāžas ezerā.

Pagasta labiekārtošanai bija ieteikums Zaubes centru košāk sapost, izgaismot svētkiem, bija rosinājums veidot āra trenažierus un citi priekšlikumi. Tika atgādināts, ka dažādām aktivitātēm noderētu Zaubes skaistais parks. Pašvaldība uzsvēra, ka Zaubes muižas parks ir kultūras piemineklis ar aizsargājamo zonu, tas nosaka, kā šo vietu drīkst izmantot. Bet, spriežot par brīvdabas estrādes vajadzību pagasta centrā, vienmēr jāapsver, cik bieži to izmanto un cik izmaksā tās uzturēšana, bilda J.Rozenbergs. Ar mūsdienu iespējām daudz racionālāk un ērtāk ir izmantot pārvietojamo estrādi, ko uzstāda konkrētam pasākumam.

Vai vēja parks “neaizvērs” upes?

Pašvaldība bija sagatavojusi ieskatu savām prasībām, kas jāiekļauj, vērtējot, kāda būs ietekme uz vidi Zaubē un apkārtējos pagastos plānotajām vēja elektro­stacijām. Pirms pāris nedēļām kaimiņos, Nītaurē, projekta attīstīju rīkotajā sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā ietekmes uz vidi novērtējumam iedzīvotāji sašutuši un skaļi iebilda pret vēja parka būvniecību, bet Zaubē par to daudz nerunāja. J.Rozenbergs pastāstīja par pašvaldības prasībām, bet nītauriete, meža speciāliste Dace Eipure atgādināja, ka vēja turbīnas iecerētas teritorijā, kurā sākas trīs upes – Amata, Mergupe un Zaube. Būvniecība var radīt būtiskas izmaiņas hidroloģijā, kas ietekmētu ūdens daudzumu upēs.

Zaubēniešu sarunā ar pašvaldību piedalījās arī fonda “Viegli” vadītāja Žanete Grende. Fonda ziņā ir latviešu glezniecības klasiķa Vilhelma Purvīša muzejs mākslinieka dzimtas mājā “Vec­jaužos”, kādreizējā Zaubes, tagad Ogres novada Taurupes pagastā. Ž.Grende pastāstīja, kā radusies biedrība “Drosme darīt”, kas tagad vieno vēja parku opozīciju. Tā bijusi domubiedru grupa, zaubēnieši un citi apkaimē, kas palīdz V.Purvīša muzeja labiekārtošanā. Kad nākusi ziņa par iespējamo vēja parku, uzšķīlusies jauna dzirksts, un nu grupa jau ir oficiāla biedrība, kas pulcē tos, kuri vērtē, ka vēja turbīnas Latvijas ainavā ienesīs nepatīkamu disonansi, tāpēc nepieciešams īpaši detalizēti vērtēt, kur tās ierīkot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No palaidnībām līdz piemēram apkārtējiem

06:05
21.03.2025
25

Kaspars Markševics ir mūziķis, Latvijas Radio 2 programmu vadītājs un organizācijas “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” vadītājs. Ar koncertprogrammu “Tava karaļvalsts” viņš viesojās Zosēnu Kultūras namā. Viņa vadītais fonds Liepas pagasta Skangaļu muižā rīko koncertus un arī nometnes bērniem, visus ienākumus novirzot vietas attīstībai, lai tā iespējami labāk būtu piemērota bērniem un jauniešiem. Kaspars pats ir […]

Pozitīvi zvērīga andelēšanās

07:07
20.03.2025
31

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos. Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. […]

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
120

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
133

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
165

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

07:32
17.03.2025
184

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte. A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi. Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja […]

Tautas balss

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
4
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
19
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
40
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Sludinājumi